Лого

MUSEUM LV

Grata JJ

«Apzinoties pasaules skaistumu, dalāmies katra brīža neatkārtojamībā - ar tēliem, emocijām un mākslas darbiem.»

5717

1606790

Arhīvu filtrs

Datums: Select date in calendarSelect date in calendar
  

Eduards Zentsiks, Jurijs Horevs, Tauno Kangro. Izstāde "MŪZA/MUSE/МУЗА"

02.10. - 06.11.2021

Mākslinieki no Igaunijas atklās noslēpumus par savām mūzām — Tauno Kangro, Jurijs Horevs, un Eduards Zentsiks aicina uz kopīgo izstādi mākslas galerijā MuseumLV, Andreja Pumpura ielā 2, LV – 1010, Rīga


No 2. oktobra skatāma izstāde MŪZA/MUSE/МУЗА — unikāla sadarbība starp labi pazīstamiem Igaunijas māksliniekiem Zentsiku, Horevu un Kangro.

Galerija MuseumLV ir lieliska vieta mākslas grēksūdzei, kur savos darbos mākslinieki lielu uzmanību veltījuši savas iedvesmas avotiem. Šis mākslas projekts jau ir pazīstams Igaunijā, taču Latvijā to redzēs pirmo reizi. Kā vienmēr tas tiks atsvaidzināts ar vēl neredzētiem darbiem, skatītāju uzmanībai piedāvājot vissvaigākos mākslas darbus.

Izstāde MŪZA/MUSE/МУЗА laikmetīgās mākslas cienītājiem piedāvās plašu ieskatu mākslinieciskajos meklējumos. Eduards Zentsiks, kurš ir zināms ar savu vieglumu darbojoties dažādos stilos un mākslas virzienos, piedāvās ienirt maģisku portretu sērijā. Zentsiks neslēpj savu mūzu atrašanās vietu – Feju maģisko zemi un mītisko pasauļu tumšos nostūrus. Darbus no dažādām sērijām vieno stilistika, kas liek atsaukties uz klasisku modernismu un Pre-rafaelītiem. Savukārt Jurijs Horevs izstāstīs apmeklētājiem par iespaidiem un emocijām, sazinoties ar savām mūzām. Gaisīgas formas, tīras krāsas, reizumis mākslinieka rokraksta shematiskums ļauj pa īstam sajust viņa varoņu raksturu spēku. Horeva sievietēm nepiemīt tikai fiziskais skaistums – katru no viņām raksturo personība, pagātne, viedoklis par notiekošo pasaulē, kamēr mākslinieku nodarbina viņu galvas pagriezienu pētīšana. Dzīvais klasiķis un leģenda Tauno Kangro, attīstot gaisīguma un mūzu debesu izcelsmes tēmu, pievienos telpiskumu ar saviem plastiskajiem darbiem. Tēlnieka meistarību, piešķirot metālam elastību un vieglumu, ņemot vērā tā fizisko cietību, var pielīdzināt dievišķai iedvesmai. Kangro mākslas darbos notvertās mūzas, ir kā sastingušas skatītāju dēļ, lai tie varētu pamanīt vissīkākās, iedvesmu dāvājošās detaļas.

Tajā pašā laikā šobrīd aktuālais feminisma vēstījums var ar sašutumu pārmest izstādes autoriem pastiprinātu uzmanību sievietes ķermenim. Tomēr pietiek aplūkot mākslinieku darbus, lai saprastu, ka visas apsūdzības ir nepamatotas. Tajos nav vietas sievietes ķermeņa un plēsonīgas saldkaislības objektivizācijai.

MŪZA/MUSE/МУЗА — tā ir oda sajūsmai par savām mūzām un viņu līdzdalības atzīšana mākslas procesos.
MŪZA/MUSE/МУЗА — tas ir atšķirīgu, bet savstarpēji līdzsvarotu mākslas solistu trio, kas viens otru smalki papildina un kuru "ansamblis" spēja panākt pilnīgu harmoniju.

Tēlnieka Tauno Kangro un gleznotāju Jurija Horeva un Eduarda Zentsika unikālās sadarbības projekts MŪZA/MUSE/МУЗА skatītājiem būs pieejams līdz 6. novembrim.

Mākslas kritiķis: Mihails Komaško

Eduards Zentsiks (dzimis 1975. gadā) ir mūsdienu igauņu mākslinieks, kurš nepārstāv konkrētu žanru. Galvenais mākslas objekts E. Zentsika daiļradē ir “spēlēt mākslinieku”. Šis izgudrotais mākslinieks dekonstruē parasto priekšstatu par stila ievērošanu: formu izvēle svārstās no parastās glezniecības līdz akcionismam. Autors “zentstiko” katru stilu un virzienu. Eduards Zentsiks demonstrē skatītājam savu versiju par pēc-modernisma laikmeta svārstībām. Viņš viegli žonglē ar metodēm, spēlējas ar virzieniem un apgūst stilus. Katras hipostāzes iznīcināšana, sajaukšana un izlīdzināšana - tas padara Mākslinieku transuniversālu.
“Nezināmā mākslinieka, Zentsika” zīmols ir labi pazīstams viņa dzimtajā pusē Igaunijas Ziemeļaustrumos. Neskaitāmu izstāžu dalībnieks, jauno mākslinieku izstāžu rīkotājs, aktuālo mākslas procesu popularizētājs, jebkura nozīmīga notikuma viesis, fotogrāfs, tēlnieks, instalāciju autors - tas viss padara Mākslinieku par labi atpazīstamu personību vietējās aprindās. Gleznotājs, fotogrāfs, grafiķis, dizaineris, instalāciju un performanču autors. Jauniešu izstāžu un pasākumu organizators. Radošo gadu laikā vairāk nekā simts personālizstādes un neskaitāma dalība kopprojektos. Starptautisko mākslas un fotogrāfijas konkursu dalībnieks un uzvarētājs. Daudzi darbi atrodas privātās kolekcijās visā pasaulē. Igaunijas Mākslinieku savienības biedrs.
 E.Zentsik


Jurijs Horevs (dzimis 1956. gadā) ir viens no veiksmīgākajiem māksliniekiem Igaunijā, kurš savu nišu mākslas pasaulē ir atradis pēdējo gadu laikā. Dzīvo Igaunijā kopš 1957. gada. J. Horevs savus estētiskos uzskatus ir izveidojis Kohtla-Jarves mākslas skolā un Maskavas Mākslas universitātē (1985). Viņš ar saviem darbiem ir piedalījies ikgadējās izstādēs Igaunijas Valsts radošās mākslas muzeja Johvi filiālē kopš 1987. gada, kā arī grupu izstādēs Norderstadtē (Vācija), Maskavā (Krievija), Stafenthorpē (Zviedrija), Minskā (Baltkrievija), Ņujorkā (ASV). Kopš 2014. gada - Igaunijas krievu mākslinieku asociācijas valdes loceklis. 2005. un 2019. gadā kļuvis par Ida Virumā kultūras prēmijas laureātu. Mākslinieka darbi atrodas privātās kolekcijās Igaunijā, Somijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Krievijā un ASV.
 Y.Khorev


Tauno Kangro (dzimis 1966. gadā) savu mākslas izglītību sāka Kalju Reitela skulptoru studijā, beidzis Igaunijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu (1993.) un kopš 1994. gada ir Igaunijas Mākslinieku savienības biedrs. Viņa darbus var atrast daudzās pasaules valstīs. Kolekcijas ir Igaunijā, Vācijā, Austrijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, ASV, Šveicē, Luksemburgā, Lietuvā, Nīderlandē, Krievijā u.c. Tauno darbi ir bijuši vairāk nekā 70 individuālajās izstādēs visā pasaulē, kā arī daudzās kopizstādēs.
Uz jautājumu "Kas jūs motivē?" - Tauno Kangro atbild: “Esmu motivēts, ja varu radīt kaut ko vērtīgāku par savu pašreizējo klātbūtni šajā pasaulē.”
 T.Kangro



Tickets LV


Citi resursi internetā:
titanium.lv
diena.lv
liveriga.com - LV
liveriga.com - EN
liveriga.com - RU
LNKBA
LTV Ziņu dienests
lsm.lv
rus.lsm.lv
lr4.lsm.lv
arterritory.com
lsm.lv - Kilograms kultūras

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


Diskusija “Mitoloģijas metamorfozes šodien un rīt”

17.09.2021. - 16:00 - 18:00

Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ paziņo par diskusijas “Mitoloģijas metamorfozes šodien un rīt” norisi mākslinieka Artūra Bērziņa personālizstādes "Latvijai ausīs jauna diena" ietvaros 2021. gada 17. septembrī no plkst.16.00-18.00.

  Mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ līdz 23. septembrim var aplūkot savdabīgā multimediju mākslinieka Artūra Bērziņa jaunāko personālizstādi “Latvijai ausīs jauna diena". Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas, kas apvienoti ciklā “Transpozīcijas”, turpinot pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus.

  Diskusijas aktualitāte un nosaukums “Mitoloģijas metamorfozes šodien un rīt” vistiešākā veidā saistīts ar mākslinieka daiļrades attīstību un viņa padziļinātu un noturīgu interesi par mitoloģiju. Artūrs Bērziņš atzīst, ka “nacionālās identitātes tēma manā mākslā aizsākās ar novērojumu, ka folkloras mantojums mūsu kultūrā tiek sakralizēts un glabāts nemainīgā stāvoklī kā iebalzamētais Ļeņins Kremļa pakājē. Manī šī atziņa izraisīja interesi. Kāda ģenēze ir šīm mitologēmām, kuras acīmredzami bremzē veiksmīgas identitātes attīstību? Vēstures doktora Kaspara Kļaviņa atziņas deva vēl vairāk vielas pārdomām – par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu nevis kaut-ko savrupu, bet kā rezultātu mijiedarbībai ar visas Eiropas kultūru, kā arī par vēlāku nacionālā mīta radīšanu romantisma tradīcijā”.

  Mākslinieks nekad nav meklējis vieglas atbildes uz šiem būtiskajiem jautājumiem, par ko liecina šajā izstādē eksponētais arī jaunāko darbu cikls. Viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus, savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu tēli, nozīmīgas Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu Rietumu populāras kulta figūras un pat informācija par visaktuālākajiem sasniegumiem Visuma iekarošanā. Autors uzskata, ka mūsu realitātes robežas nepārtraukti mainās ar aizvien pieaugošu intensitāti. Tālab ir tik svarīgi katram personīgi, gan sabiedrībai kopumā reflektēt par pagātnes notikumiem un joprojām populāriem mītiem, kas mūs ietekmē. Plaši izplatītu priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu Artūrs Bērziņš veicis sev raksturīgajā provokatīvā kiča manierē.

  Zīmīgi, ka diskusijas nosaukumā izmantots vārds metamorfozes, kas ir Romas 1. gadsimta dzejnieka Publija Ovidija Nāsona (Publius Ovidius Naso) episkas poēmas 15 grāmatās nosaukums. Tajā caur vēstījumu par seno grieķu un romiešu mītu varoņiem senais autors atklāj valodas un izteikšanās spējas vērtību, kuru metamorfožu jeb pārvēršanās rezultātā tēli parasti spēju runāt zaudē. Ovīdija poēma īpaši populāra bija Eiropā Renesanses laikā. Tad teksts vairākus gadsimtus bija it kā aizmirsts. 20. gadsimta beigās kā literatūrā, tā tēlotājā mākslā interese par šo tekstu un tajā izteiktajām atziņām atkal atdzimusi. Šajā aspektā liekas būtiska un diskusijas vērta arī mākslinieka Artūra Bērziņa daiļrade un viņa pievēršanās antīkajai mitoloģijai.
  Diskusijas dalībnieki: mākslinieki Artūrs Bērziņš un Lilija Dinere, teorētiķis un mākslas kritiķis Andris Teikmanis, literatūras zinātnieks Toms Ķencis, rakstnieķi Ieva Melgalve un Andris Zeibots. Diskusiju vadīs izstādes kuratore, mākslas zinātniece Irēna Bužinska.

  Sakarā ar valstī ieviestajiem noteikumiem, kas nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, nepieciešams iepriekšējs pieraksts diskusijas apmeklējumam klātienē. Vietu skaits ierobežots.
Diskusijas norisi varēs aplūkot galerijas mājas lapā.

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


Rita Pranča. Personālizstāde "Quattuor Viris".

13.08.2021. – 23.09.2021.

Savu personālizstādi “Quattuor Viris” Rita Pranča kā sieviete - māksliniece veltī fantastiskām būtnēm - vīriešiem. 4 galerijas MuseumLV telpas tiek atvēlētas 4 varoņiem - vīriešiem, kuri nospēlēja dažādas lomas mākslinieces dzīvē. Šīs 4 īpatnējās pasaules saplūst vienotā emocionālā stāstā, brīžiem attālinātā, brīžiem visai intīmā.

Visi izstādes personāži bijuši nozīmīgi cilvēki Ritas dzīvē 50 gadu garumā: tēvs - inženieris, mehāniķis Roberts-Jevģēņijs Prančs; bērnības draugs - dzejnieks Aleksandrs Zapols; vīrs - mākslinieks Andrejs Bovtovičs un ievērojama persona, sava laika ikona - Raimonds Pauls. Katrs no viņiem pārstāv arī savu profesionālo pasauli - mehānikas pasauli, dzejas pasauli, glezniecības pasauli un mūzikas pasauli.

Nozīmju slāņošana un vīriešu pasaules uztveres sfēru salīdzināšana rada autores radošā ceļa veidošanās vēsturi.
Šī izstāde ir mākslinieces mēģinājums izprast savu ceļu un atrast savu identitāti vīriešu pasaules spogulī. Māksliniece savos darbos jau vairākkārt pētījusi robežas starp vīriešu un sieviešu realitātes uztveres veidiem un to, kā radoša persona eksistē duālajā pasaulē. Ritas Prančas gleznu un zīmējumu sērija bija veltīta kailam vīrieša modelim kā pretnostatījums gan mākslinieku, gan mākslinieču vispārpieņemtajai tradīcijai savos darbos atainot kailu modeli - sievieti.

Rita Pranča, dzimusi Rīgā. Kopš 1992. gada piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. 1994. gadā viņa prezentēja savus darbus savā pirmajā personālizstādē Žurnālistu namā un kopš tā laika regulāri organizē personālizstādes. Nesen viņa atklājusi jaunu aizraušanos – keramiku, turpinot studijas šajā jomā Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā.

Citi resursi internetā:
reitingi.lv - LV
reitingi.lv - RU
rigathisweek.lv
liveriga.com
diena.lv
titanium.lv
rus.lsm.lv
epadomi.lv
delfi.lv
press.lv


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


Artūrs Bērziņš. Personālizstāde "Latvijai ausīs jauna diena"

02.07.2021 - 23.09.2021

Multimediju mākslinieks Artūrs Bērziņš personālizstādē “Latvijai ausīs jauna diena” iepazīstina ar savu jaunāko darbu ciklu “Transpozīcijas”. Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas provokatīvā kiča manierē. Savu ieceri un izstādes nosaukumu mākslinieks skaidro sekojoši:

“Izteiciens “mums ausīs jauna diena” latviešu kultūrā ir gana izplatīts. Viens no pēdējiem piemēriem – toreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska 2019. Vecgada uzruna. Tālab mazliet izmainītā versijā tas kļuva par manas izstādes nosaukumu. Ņemot vērā vārda “ausīs” vairākas nozīmes – atkarībā no tā, vai to uztveram kā darbības vārdu vai lietvārdu – rotaļīgu dramatismu nosaukumam piešķir paralēles ar eposu “Lāčplēsis”, kura autora – Andreja Pumpura vārdā nosauktās ielas atrodas galerija un iekārtota mana izstāde.

Eposā Latvijas spēka iemiesojumam varonim Lāčplēsim svešzemju iebrucējs laupa spēka avotu – ausi. Manā interpretācijā šī nocirstā auss – kopuma nedalāmā sastāvdaļa – zināmā mērā simbolizē latviešu tautas traumu, kuru neizdodas pārvarēt. Viens no izstādes vadmotīviem ir mūsdienu rietumu pasaules problēma – mēģinājums vērsties pret koncepciju par indivīdu kā nedalāmu, viengabalainu subjektu, aizstājot to ar divīdu – subjektu-konstruktoru, kuru var izjaukt pa sastāvdaļām – jeb atceroties poēmas notikumus – lieko ausi izmest atvarā. Darbu radīšanai ļoti atbilstoša kļuva transpozīcijas metode.”

Nozīmju un skaidrojumu ziņā transpozīcijas termins ir ļoti ietilpīgs. To pielieto bioloģijā, mūzikā, filozofijā, lingvistikā, likumdošanā, telekomunikāciju un vēl vairākās citās cilvēka sociālās darbības jomās. Savukārt, termina medicīnisko nozīmi mākslinieks iepazina arī ļoti personīgi – vēl bērnībā viņam tika veikta unikāla sirds operācija, kurā viens no centrālajiem elementiem bija asinsvadu transpozīja.

Artūrs Bēziņš savā jaunākajā darbu cikļā veic plaši izplatītu priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu jeb transpozīciju, lai turpinātu pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus. Viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus, savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu tēli, nozīmīgas Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu Rietumu populāras kulta figūras un pat informācija par visaktuālākajiem sasniegumiem Visuma iekarošanā apvienojumā ar latviešu ornamentiku un pašradītiem datorspēles elementiem. Autors uzskata, ka mūsu realitātes robežas nepārtraukti mainās ar aizvien pieaugošu intensitāti. Vai nav zīmīgi, ka viena otra Artūra Bērziņa radītā vispārpieņemtu jēdzienu netipiska kombinācija vairs nešķiet tik ļoti ačgārna? Varbūt varam apgalvot, ka šāds priekšstatu, ornamentu un elementu jauns semiotisks rēbuss tomēr trāpīgi fiksē kādas zīmīgas tendences, K. Junga vārdiem, “sabiedrības bezapziņā” un to, kā tajā notiek individuālas un nacionālas identitātes jēdziena formācija? Mākslinieks uzaicina skatītāju veikt šo jēdzienu interpretāciju vai transpozīciju arī ar virtuālas, speciāli šai izstādei radītas spēles palīdzību, jo ir pārliecināts, ka gan dzīvē, gan mākslā dažkārt tai ir ļoti liela nozīme. Par to tāpat liecina izstādes nosaukums un tajā iekodētā spēle ar vienādu vārda rakstības veidu, taču gluži citu nozīmi. Šāda vārda nozīmju transpozīcija pilnībā atbilst autora iecerei un jēdzieniski vēl niansētāk raksturo viņa jaunāko darbu ciklu un izstādes koncepciju kopumā.

Par mākslinieku. Mākslinieks dzimis 1983. gada 20. aprīlī Rīgā. Ieguvis maģistra grādu LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā. Sarīkojis sešas personālizstādes, tai skaitā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā izstādi “Barotava” (2017). Iepriekšējā mākslinieka personālizstāde “Dižā Vientulība” Mākslas galerijā MuseumLV tika sarīkota 2018. gadā. Artūrs Bērziņš piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs un projektos Latvijā un ārzemēs. Vienlaikus mākslinieks strādā arī performances žanrā, un laikā no 2017. līdz 2019. gadam šajā mākslas galerijā notikušas trīs mākslinieka performances. Bez tam Artūrs Bērziņš radījis scenogrāfiju vairākām Dž.Dž. Džilindžera iestudētajām izrādēm Dailes teātra Lielajā zālē (2018-2019), kā arī daudzus videoklipus, animācijas un īsfilmas, tostarp video tādām pasaules mūzikas zvaigznēm kā “Seven Lions” un “Cradle Of Filth”. 2010. gadā ietekmīgais amerikāņu interneta portāls Weirdworm.com ierindojis Artūru Bērziņu pasaules savdabīgāko mākslinieku Top-10 sestajā vietā. Mākslinieka darbi tiek izmantoti arī kā uzdrukas uz apģērba, piesaistot pasaules mūzikas un alternatīvās modes industrijas pārstāvju ievērību. Par to liecina fakts, ka 2020. gadā uz Londonas “NME Awards” ceremoniju popmūzikas dīva Billija Eiliša (Billie Eilish) ieradās ar Artūra Bērziņa mākslas darba uzdruku uz krekla. 2017. gadā izdevniecībā Zvaigzne ABC tika izdots mākslinieka debijas romāns “Visuma vērpēji”, kas ir pirmais weird fiction žanra paraugs latviešu mūsdienu literatūrā.

A. Bērziņa personālizstādes Latvijai ausīs jauna diena izstādes kuratore - Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska.


Ekspozīcijas apraksts:

Ievads. Par izstādes koncepciju
Multimediju mākslinieks Artūrs Bērziņš Mākslas galerijā “MuseumLV” un Kultūras centrā Grata JJ rīko jau savu trešo personālizstādi, turpinot pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus. Šajā personālizstādē “Latvijai ausīs jauna diena” mākslinieks iepazīstina ar jaunāko darbu ciklu “Transpozīcijas”. Savu ieceri un izstādes nosaukumu mākslinieks skaidro sekojoši:

“Izteiciens “mums ausīs jauna diena” latviešu kultūrā ir gana izplatīts. Viens no pēdējiem piemēriem – toreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska 2019. Vecgada uzruna. Tā mazliet izmainītā versija likās piemērota manas izstādes nosaukumam. Ņemot vērā vārda “ausīs” vairākas nozīmes – atkarībā no tā, vai to uztveram kā darbības vārdu vai lietvārdu – rotaļīgu dramatismu nosaukumam piešķir paralēles ar eposu “Lāčplēsis”, kura autora Andreja Pumpura vārdā nosauktās ielas atrodas galerija un iekārtota mana izstāde. Eposā Latvijas spēka iemiesojumam varonim Lāčplēsim svešzemju iebrucējs laupa spēka avotu – ausi. Manā interpretācijā šī nocirstā auss – kopuma nedalāmā sastāvdaļa – zināmā mērā simbolizē latviešu tautas traumu, kuru neizdodas pārvarēt. Viens no izstādes vadmotīviem ir mūsdienu rietumu pasaules problēma – mēģinājums vērsties pret koncepciju par indivīdu kā nedalāmu, viengabalainu subjektu, aizstājot to ar divīdu – subjektu-konstruktoru, kuru var izjaukt pa sastāvdaļām – jeb atceroties poēmas notikumus – lieko ausi izmest atvarā. Savu darbu radīšanai izmantoju transpozīcijas metodi.”
Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas provokatīvā kiča manierē.


Pirmā zāle.
Skatītāju pie ieejas sagaida simboliska Lāčplēša auss, kuru ievietota mākslīgo ziedu vainagā, bet tās centrā atrodas laikraksta “Diena” fragments. Instalācija piesaka izstādes tematiku un rosina vispirms pievērsties videospēļu simulāciju apskatei – ciklam “Vai ir dzīve uz Marsa?”, kas sastāv no trim daļām: “Invāzija” (1’51’’), “Virszeme” (1’17’’) un “Apakšzeme” (1’12’’).
Cikla ideja lielā mērā radusies kā komentārs un atsauce uz pašām jaunākajām tendencēm mūsdienu sabiedrībā, kurai viens no pašiem karstākajiem diskusiju tematiem ir kļuvis jautājums par postkoloniālo mantojumu, ko apliecina arī vairākas LLMC sarīkotās izstādes – “Kopīgā vēsture” (2018, Mākslas muzejs Rīgas Birža”) un "Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules" (2020–2021, LNMM Kupola zāle). Artūrs Bērziņš šajā ciklā pauž savu viedokli par mēģinājumiem “piespēlēt vainīgās lomu” Latvijai, lai arī mūsu valsts uzņemtos atbildību par tā saucamo koloniālo pagātni un tās mantojumu. Rietumu sabiedrībā radusies tendence pārskatīt un atbilstoši šodienas politiskajām nostādnēm interpretēt vēstures faktus un notikumus, ģeogrāfiskās robežas, identitātes aspektus, tādējādi pretendējot uz it kā pareizāku, absolūtu pēc-patiesību. Šajā ziņā tipisku viedokli pauž filozofs Artis Svece Satori portālā savā rakstā “Divas piezīmes par politkorektumu“, kur viņš apgalvo, ka “…ar katru rasistisku tvītu, nievājošu izteikumu par "black lives matter" kustību vai muļķīgu Tobago kolonijas slavinājumu Latvija sevi apliecina kā daļu no tās pasaules, kura ir atbildīga par koloniālisma sekām un kurai jau minētais rēķins tiks piestādīts.”
https://satori.lv/article/divas-piezimes-par-politkorektumu
http://www.lnmm.lv/lv/presei/jaunumi/3388-izstadei-neertas-pagatnes-saistitas-pasaules-radits-mobilais-celvedis

Rotaļīgi ironiskā manierē Artūrs Bērziņš komentē šādu Latvijas-kolonizatores lomu un tas ir viens no konkrētā mākslas darba aspektiem. Vienlaikus video spēļu cikls-simulācija ir arī atsauce uz Ilona Maska un NASA ambiciozo Marsa apgūšanas programmu. Par savas spēles prototipu mākslinieks izmantojis savulaik ļoti populāro, jau 1978. gadā radīto 8 bitu arkādes tipa Atari-2699 videospēli “Space Invaders”.
Artura Bērziņa radītajā videopēles simulācijā darbojas Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers ar bruņotu tautumeitu specvienību, kurš Tobago vietā šoreiz dodas iekarot Marsu. Bez tam iebrucēju loma uzticēta arī latviešu spārnotās čūskas zīmēm, kuras aizgūtas no Valda Celma grāmatas “Latvju raksts un zīmes”. Autors uzskata, ka latviešu raksts sastāv no mazu kvadrātiņu mozaīkas, kas vizuāli atgādina pikseļus. Spēles gaitā šāvējam-protagonistam neizdodas notriekt visas latvju zīmes. Tāpēc tās nolaižas uz Marsa virsmas kā kosmiskie kuģi, no kuriem izkāpj astronauta skafandrā ekipēts Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers drosmīgu tautumeitu pavadībā. Šie notikumi attēloti cikla pirmajā daļā. Turpmākajās divās platformer tipa spēlēs – cikla daļās tautumeitas pamazām ieņem Marsa planētas teritoriju gan virszemē, gan pazemē, apšaudot vietējo faunu ar spēka zīmēm no ložmetējiem, kurus patronāžas vietā pielādē ar Lielvārdes jostām. Virzību pretī uzvarai – Marsa iekarošanai apliecina arī atzinības balvas – mazas Lāčplēša austiņas, kas kalpo vienlaikus arī kā meiteņu spēka avots. Vēl plašāks minētā stāsta sižetiskās līnijas izvērsums redzams uz speciāli šai izstādei radītām etiķetēm, kuras izvietotas uz oriģinālo 20. gs. 90. gadu kārtridžu korpusiem. Uz etiķetēm attēlotas jaunas meitenes Nīcas novada tautas tērpos, varonīgi cīnoties ar Marsa iemītniekiem. Spēļu kārtridži ir eksponēti vitrīnās zem ekrāniem tajā pašā zālē.
linki
https://en.wikipedia.org/wiki/Space_Invaders
https://en.wikipedia.org/wiki/Platform_game


Otrā zāle.
Izstādē mākslinieks eksponē daļu no sava jaunākā mākslas darbu cikla “Transpozīcijas”, kas tapis pēdējo divu gadu laikā.
Ko nozīmē šis nozīmju un skaidrojumu ziņā ļoti ietilpīgais termins? To pielieto bioloģijā, mūzikā, filozofijā, lingvistikā, likumdošanā, telekomunikācijā un vēl vairākās citās sabiedrības sociālās darbības jomās. Savukārt, termina medicīnisko nozīmi mākslinieks iepazina ļoti personīgi un burtiski – vēl bērnībā viņam tika veikta unikāla sirds operācija, kurā viens no centrālajiem elementiem bija asinsvadu transpozīja.

Šī pati metode tiek izmantota arī lielu figurālu kompozīciju radīšanā, kas ir ilgs un darbietilpīgs process. Visa pamatā ir koncepcija, atbilstoši kurai tiek zīmētas skices un tad tiek fotografēti modeļi, priekšmeti, ainavas, vide, tekstūras utml. Tālāk viss fotomateriāls tiek saskanēts un datorprogrammā Adobe Photoshop notiek visa vizuālā materiāla pēcapstrāde. Ja glezniecībā tiek klāti triepieni ar krāsā iemērktu otu, tad šajā gadījumā krāsas vietā triepienus veido gabaliņi no uzņemtajām fotogrāfijām. Lai panāktu lielāku ticamības efektu un nojauktu robežu starp fotogrāfiju un gleznu, datorā radītā kompozīcija tiek drukāta uz speciāla kanvas audekla vai caurspīdīgas plēves un eksponēta ar izgaismojumu tā saucamajā gaismas kastē.

Ko redzam gaismas kastēs šajā izstādē? Mākslinieks rada savu interpretāciju-versiju par joprojām populārajiem seno grieķu mītiem - Prometeju, Ledu un Nīki. Artūrs Bērziņš veic priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu jeb transpozīciju. Pēc mākslinieka domām, viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu varoņi, Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu sabiedrības pārstāvji, kas fotografētos vēsturiskos tērpos. Grieķijas mīti simbolizē Rietumu civilizācijas sākumu. Nereti to sauc par Rietumu kultūras šūpuli. Pievēršanās senajām teikām un mītiem ļauj spilgtāk izgaismot tos elementus un notiekošo procesu ārēji varbūt grūti saskatāmās spēka līnijas. Kas ir šīs spēka līnijas? Rietumu civilizācija radījusi izpratni par humānismu, cilvēku tiesībām, varas sadalīšanu, demokrātiju, vairākuma cieņu pret minoritātēm un iepazīstinājusi arī pārējo pasauli ar šiem jēdzieniem. Tā ir vienīgā mūsdienu morāli ētisko jēdzienu sistēma, kura pagaidām garantē ikviena indivīda tiesības justies brīvi un droši. Un tomēr ir pamats bažām. Iespējams, ka mākslinieks ar Prometeja tēlu vēlējies attēlot Rietumu civilizāciju kā tādu, jo 21. gadsimtā Rietumu sabiedrībā un visā pasaulē gadsimtiem ilgi valdošā ideālu, uzskatu un ētisko principu sistēma tiek apšaubīta un pakļauta kritikai. Varam vērot, ka šodien pasaulē ir parādījušies un uzkrājuši resursus spēki, kuriem šī Rietumu vērtību sistēma traucē. Tātad, notiek cīņa un nav paredzams, kāds būs rezultāts, jo šajā cīņā iesaistītie cīnītāji vai arī iespējamais upuris un nākamais uzvarētājs vairs nav līdzvērtīgi partneri. Senajā grieķu mītā Prometeju par to, ka viņš kā titāns, dievu pārstāvis, dāvāja cilvēkiem uguni, aknas un ķermeni plosīja viens no varenākajiem un spēcīgākajiem pasaules putniem – ērglis. Tādā spēku samērībā varēja saskatīt nosacītu cēlumu un notiesātā pašcieņas saglabāšanu, arī tādu kā goda kodeksu, par kuru nevar būt ne runas, kad liels, sīku kustoņu bars uzbrūk vienam, spēcīgam. Šāda situācija attēlota mākslinieka gleznā. Mazie, vizuāli tik pievilcīgie papagailīši, kas te knābā notiesāto Prometeju, pēc autora domām, lieliski atspoguļo šodienas situāciju un laikmetu, kurā vajāšana (hounding, травля) pārvēršas par tikumu, gandrīz par goda lietu. Nereti notiekošā traģiskums un pazemojošais neglītums tiek maskēts aiz ārējā spilgtuma, košuma, attaisnojošām frāzēm.

Kompozīcijas “Ledas transpozīcija” pamatā ir sengrieķu mīts par Spartas valdnieci Ledu, kuru iekāroja varenais dievs Zevs. Senajā mītā vienīgi Zevs sajuta baudu un iekāri, iegūdams Ledu ne tikai ar agresīvu, mežonīgu spēku, bet arī ar viltu, pārvēršoties par cēlu gulbi. Tomēr pasaules mākslā šis mīts ticis intepretēts citādi, akcentējot Ledas kaisli un neslēptu baudu tuvības brīdī. Artūrs Bērziņš rada savu versiju par seno mītu, apspēlējot mūsdienu sabiedrībā plaši izplatītās diskusijas par dzimumu lomu, to maiņu un robežām, tiesībām un atbildības vienlīdzību, jo ir pārliecināts, ka daudzi šobrīd aktuālie ideoloģiskie trendi grauj sarežģītās cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības pamatus kopumā, nokaujot smalkjūtību un cēlsirdību komunikācijā. Mākslinieka kompozīcijā Leda sev pielaiko un izpilda vardarbīga vīrieša lomu, bet dievs Zevs gulbja veidolā nu ir pārbijies un neizpratnē par dzimumu lomu maiņu.

„Nīkes transpozīcija“ ir tapusi kā komentārs par vēl vienu mūsdienu sabiedrībā izplatītu tendenci – komformismu un it īpaši kustību Cancel Culture. Mākslinieks Uzvaras dievietei Nīkei spārnu vietā attēlojis ausis, tādējādi radot metaforu par sabiedrības vairākuma nespēju analizēt propagandas sniegto informāciju, jo Cancel Culture sekotāji un teorētiķi – tā saucamās jaunās kultūras pārstāvji – piedāvā un nereti pat uzspiež ļoti vienkāršotu, primitīvu viedokli gan par vēstures norisēm kopumā, gan par aktuāliem mūsdienu procesiem un situāciju.

Zālē no ieejas pa labi atrodas vitrīna ar suvenīriem – auskariem ar uzrakstu „Latvijai ausīs jauna diena“, ko papildina Vermēra slavenās gleznas „Meitene ar pērļu auskaru“ radoša transpozīcija. Atbilstoši iecerei, Artūra Bērziņa gleznā meitene tērpta zilā sakšā ar latviska ornamenta apdari un viņai ausī ir auskars ar minēto uzrakstu. Zālē no ieejas pa kreisi atrodas trīs nelielas (25 x 25 cm) rakstra izdrukas, kas papildina kopējo izstādes tematiku un ir zīmīgu, lielo kompozīciju detaļu tuvplāni. Šiem tuvplāniem mākslinieks izvēlējies papagaiļu pāri, ainavu ar Rīgas siluetu un saules ausmu fonā, kā arī gulbi.

Trešā zāle.
Izstādes nobeigums, kulminācija, centrs un… varbūt arī vēl viens sākums, lai rosinātu pārdomas par šo nozīmju ziņā tik ietilpīgo tēlu, jo šīs telpas pašā centrā – goda vietā atrodas instalācija – lielā Lācplēša auss ar krāšņu sarkanu mākslīgo rožu ierāmējumu. Lai gan auss novietota vertikāli, tomēr vērīgāk skatoties var pamanīt, ka vidusdaļā atrodas apmatojums, kas atgādina Latvijas kontūras. Savukārt, auss ejas bedrīte arī veidota kā stilizētas Latvijas kontūras, tikai spoguļattēlā – tā varētu būt tāda ezotēriskā “Iekšējā Latvija”. Kopēja un katram sava. Galu galā ir tik daudz iespēju pārdomāt vārdos “klausīties” un “dzirdēt, sadzirdēt” ietverto jēgu. Kaut vai atsaucot atmiņā padomju varas periodu un tolaik tik izplatīto “noklausīšanos” un tālāko “stučīšanu”.

No instalācijas pa kreisi atrodas rāmītis ar Lāčplēša tēlu. Par prototipu izmantots latviešu bokseris Mairis Briedis. Savukārt Melnā Bruņinieka lomā mākslinieks attēlojis slaveno smagā svara amerikāņu bokseri Maiku Taisonu. Instalācija kopā ar neliela izmēra gleznām veido vēstījumu - Lāčplēša ausi kā sakrālu nacionālās pašapziņas simbolu, kas nav zaudējis savu mītīsko auru arī mūsdienās. Sakralizācijas iespaidu paspilgtina arī četras tāda paša izmēra (25x25 cm) gleznu piramidāls izvietojums uz galda un melnas krāsas pārklājs ar izšūtām sarkanām rozēm priekšplānā. Gleznās attēloti Mozus, Garlībs Merkeļis, auseklītis, kas veidots no slilizētām austiņām un “Visu dzirdošā auss”, veidojot alūzijas ar citu sakrālu simbolu – “Visu redzošo Dieva aci”.

Gar malām atrodas gleznas no cikla “Transpozīcijas”, kurās mākslinieks mazliet citādā aspektā apspēlē mūsdienu jaunas sievietes vēlmi iegūt sabiedrībā atpazīstamu identitāti. Tās ir Francisko Goijas (1746–1828) populārās kompozīcijas “Kailā Maha” (1800) parafrāzes, jo Artūrs Berziņš attēlojis modeli tādā pašā pozā kā to redzam slavenā spāņu mākslinieka gleznā, bet mainās zīmīgas detaļas. Vienā kompozīcijā tas ir auskars ar uzrakstu “Latvijai ausīs jauna diena”. Otrā kompozīcijā par latviskas identitātes zīmi izmantota gaisīga šalle ar populāro Lielvārdes jostas ornamentu motīvu, kuru varam aplūkot arī līdzās kā instalāciju. Nākamajā variantā modelei par identitātes zīmi kļuvis T-krekls ar vārdu “Līga”, bet ceturtajā versijā tas ir tetovējums ar latvisku ornamentu.

Šai izstādei mākslinieks radījis arī kompozīciju, kurā redzama papīra lelle, kurai arī var pielaikot tērpus, atbilstoši savas identitātes izpratnei. Tas var būt gan mūsdienīgs apģērbs ar nacionālās kultūras elementiem, jeb sakomplektēts pēc jaunākās modes tendencēm, kādu valkā moderna jaunatne praktiski visā pasaulē.

Izejot no telpas pa kreisi atrodas vēl viena kompozīcija par auss tēmu. Te par ierosmes avotu kalpojis Vincenta van Goga pašportrets, kurā mākslinieks atainojis sevi ar auss apsēju. Savukārt, Artūrs Bērziņš šajā portretā attēlojis slaveno holandieti ar melnu ausaini galvā un tipisku senlatvieša sakšu ap pleciem. Vēl viens ierosmes avots tālākām pārdomām!


Citi resursi internetā:
delfi.lv
reitingi.lv - LV
reitingi.lv - RU
titanium.lv
rigathisweek.lv
rus.delfi.lv
lsm.lv
lr1.lsm.lv
lsm.lv
jauns.lv
100 g kultūras
arterritory.com
rus.lsm.lv
la.lv
jauns.lv
arterritory.com
lv.sputniknews.ru
lsm.lv
diena.lv


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


Galerija MuseumLV ver savas durvis apmeklētājiem no 1. jūnija.

31.05.2021.

Kultūras centrs Grata JJ un mākslas galerija MuseumLV ar prieku paziņo savas darbības atsākšanu. Galerija ver savas durvis apmeklētājiem, sākot no 1. jūnija, pēc iepriekšēja pieraksta.
Lūgums apmeklētājiem pieteikt savu apmeklējumu savlaicīgi. To var darīt zvanot uz tālruni 670 16 602, rakstot e-pastu uz info@museumlv.com vai sūtot ziņu lietotnē WhatsApp (254 09 000).
Biļetes var iegādāties “Biļešu Servisā” vai norēķinoties uz vietas galerijā. Piedāvājam divas izstādes – D. Lūses personālizstādi “Saliktais laiks” un izstādi – pārdošanu “100 darbi – 100 autori”.


Galerija atsāk savu darbību ar mākslinieces Ditas Lūses personālizstādi “Saliktais laiks”, kas galerijas telpās tika atklāta pagājušā gada oktobrī. Neilgi pēc tās atklāšanas valstī tika izsludināta ārkārtas situācija, un galerijai bija uz laiku jāpārtrauc sava darbība. Šobrīd MuseumLV komanda sniedz iespēju apmeklētājiem redzēt mākslinieces darbus klātienē, kas būs apskatāmi turpmāko nedēļu laikā.

Par D. Lūses izstādi “Saliktais laiks”:
Līdzīgi kā ožas atmiņa, kas visilgstošāk saglabājas cilvēka prātā un ļauj izjust smaržas, balstoties uz atmiņām par reiz piedzīvoto, tāpat reizēm arī redzamais attēls rada līdzīgu impulsu - skatoties uz kādu vizuālu liecību, tu domās tiec aizrauts citā laikā un vietā, un ieraugi savā iztēlē pavisam citu ainu vai notikumu un aizmaldies domu labirintos.

Vēstules un to rakstīšana un saņemšana ir attiecību forma, kas mūsdienās ir gandrīz pilnībā izzudusi, taču tā ir paliekoša attiecību liecība – kaut kas tāds, ko mūsdienu attiecības nespēj atstāt taustāmā formā. Vēstules ir arī apliecinājums laikam, ko viens cilvēks velta otram, tas ir kaut kas tāds, ko mūsdienās nedaram, mēs savu laiku daudz mazāk veltam otram cilvēkam. Mūsdienu saziņa ir īsa, fragmentēta, nerūpīga, mazlaikietilpīga un tas bieži vien kļūst par apgrūtinājumu attiecību kopšanai un izbaudīšanai.

Izstādes centrālais tēls ir attiecības, to atstātās liecības, kuras joprojām aktīvi ietekmē pēcnācējus. Varbūt ir būtiski un skaisti reizēm apstāties un paskatīties uz divu jaunu cilvēku mīlestību vai dzīves līkločiem caur viņu atstātām liecībām – vēstulēm un fotogrāfijām, kas laika zoba apdzeltējušas, tomēr mūs iespaido un parāda, no kurienes mēs nākam un kas mēs esam?

Izstādes iedvesmai izmantotas autentiskas vēstules un fotogrāfijas no ģimenes arhīva.

Laipni lūgti galerijas telpās! MuseumLV strādā no otrdienas līdz sestdienai.

Foto Dita Lūse. Vēstules. 2020, audekls, eļļa, 120 х 160 cm

Ekspozīcija ir skatāma MuseumLV galerijas pirmajā stāvā.
Otrajā stāvā ir skatāma patstāvīgā izstāde - pārdošana “100 darbi – 100 autori”
Ieejas maksa 5 eiro pieaugušiem, 2 eiro – bērniem, studentiem, pensionāriem.

3D virtuālā tūre

Citi resursi internetā:
arterritory.com
rus.lsm.lv
delfi.lv
theworldnews.net
epadomi.lv
titanium.lv
lv.sputniknews.ru
mixnews.lv

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


Kristīne Rubene. Personālizstāde "Balts, Sarkans, Pelēks"

14.05.2021 -

Droša satikšanās ar mākslu – Kristīnes Rubenes personālizstāde “Balts, Sarkans, Pelēks”.

14. maijā kultūras centra Grata JJ galerija MuseumLV uzsāk jauno sezonu ar mākslinieces Kristīnes Rubenes personālizstādi galerijas skatlogos filiālē Ausekļa ielā 5.

Ar mākslinieku daiļradi, kuri veltījuši savu radošo dzīvi pilsētai un tās iedzīvotājiem, galerijas MuseumLV komanda sniedz savu ieguldījumu optimisma uzturēšanā un vēlas dāvināt visiem, kuri dodas savās ikdienas gaitās vai vienkārši pastaigājas skaistuma meklējumos, gaišu skatu nākotnē caur mākslas piedzīvošanas prieku. Galerijas MuseumLV filiāle atrodas ēkas pirmajā stāvā un tai ir astoņi 3m augsti skatlogi, vērsti uz Ausekļa ielas pusi. Šī iela ir aktīva līnija Rīgas vēsturiskajā Klusajā centrā, kur tā savieno parkus un kultūrvēsturiskus apskates objektus. Pateicoties īpašam nakts apgaismojumam, mākslas darbi būs aplūkojami arī diennakts tumšajā laikā.

Pati māksliniece savas izstādes ideju raksturo šādi:
“BALTS. Viss iesākas ar pienu. Dzīvības sākums. Bez piena mēs nevaram ienākt un palikt šai pasaulē. Piena upes un ķīseļa krasti.
SARKANS. Mūžīgi zemeņu lauki. Nevainīgs prieks un laime. Tveicīga vasara un salda smarža.
PELĒKS. Galds. Es gribētu ticēt, ka tieši galds mūs veido par labākiem un gudrākiem cilvēkiem. Galds nodala no mežonīgā, ātrā, steidzīgā. Galds prasa laiku. Pie tā sēž, ietur maltīti, sarunājas, domā un raksta. Galds vieno un paceļ.”

Tā kā nav zināms, kad tiks samazināti ierobežojumi un būs atļauts atvērt apmeklētājiem kultūras iestādes, MuseumLV un Grata JJ komanda uzskata, ka izstāde skatlogos ir lieliska, epidemioloģiski droša alternatīva. No ierobežojumiem nogurušajai sabiedrībai ir nepieciešams pozitīvs vēstījums un prieks, bet māksliniekiem – iespēja to nodot mums caur savu mākslu.

Izstāde aplūkojama bez maksas.

Citi resursi internetā:
lv.sputniknews.ru
lv.sputniknews.ru
epadomi.lv
e360.lv
draugiem.lv
arterritory.com

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


Pastāvīgā izstāde - pārdošana "100 darbi - 100 autori".

07.12.2020. -

Sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ, tai skaitā arī mākslas jomā, esam nolēmuši galerijas MuseumLV otrajā stāvā atvērt pastāvīgu izstādi-pārdošanu, kurā šobrīd apskatāmi vairāk nekā 110 mākslinieku 170 darbi.

Ekonomiski atbalstot māksliniekus, galerija atsakās no tradicionālā pašas galerijas uzcenojuma un aicina ikvienu, kam nav vienaldzīgs Latvijas mākslinieku liktenis, atbalstīt viņus un iegādāties gleznas par iespējami zemāko autoratlīdzības cenu, kurai pieskaitīti minimālie galerijas ekspluatācijas izdevumi 10% apmērā no autora honorāra.
Pat šodien, pašreizējā stingro ierobežojumu situācijā, mēs strādājam attālināti tāpēc, lai maksimāli palielinātu palīdzību, pieņemam maksājumus caur banku un nogādājam nopirkto darbu līdz pircēja durvīm.
Visa informācija, fotogrāfijas un darbu cenas ir pieejamas galerijas mājas lapā.
Ekspozīcija katru mēnesi tiks atjaunināta un papildināta.
Savukārt galerijas pirmais stāvs tiks atvērts pēc lokdauna beigām ar Ditas Lūses personālizstādi, tai darbojoties ierastajā personālizstāžu režīmā.

Izvēlamies mājas lapā, maksājam caur internetbanku, saņemam ar piegādi uz mājām.
M.t.: 25409000


Citi resursi internetā:
Kultūras ziņas LTV1
LSM.LV
Titanium.lv
Sputnik
Latvijas Radio 4


Pievienoti materiāli


Par galerijas darba laiku.

Dita Lūse, Starp logiem, 60x60, Eļļa / Audekls, 2020

02.11.2020

Cienījamie kultūras centra GRATA JJ galerijas MuseumLV kolēģi un draugi! Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ esam nolēmuši pēc iespējas vairāk pasargāt jūs un sevi, tāpēc, neskatoties uz visām oficiālajām atļaujām, pēc vairāku nedēļu ilgām šaubām tomēr nolēmām uz vienu mēnesi pārtraukt galerijas darbu un atlikt visus plānotos pasākumus un aktivitātes. Decembrī turpināsim demonstrēt Ditas Lūses personālizstādi “Saliktais laiks” ekspozīcijas telpā pirmajā stāvā, kā arī kultūras centra GRATA JJ otrajā stāvā atklāsim pirmsziemassvētku izstādi - izpārdošanu “100 autori - 100 darbi”. Aptuvenais darbības sākuma datums tiek plānots 1. decembris. Tiekamies decembrī, palieciet veseli un optimistiski!

MuseumLV galerijas komanda


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


Dita Lūse. Personālizstāde "Saliktais laiks". 23.10.2020 – 28.11.2020

Dita Lūse. Vēstules. 2020, Audekls, eļļa, 120x160 cm

24.10. - 28.11.2020

Dita Lūse. Personālizstāde "Saliktais laiks".

Strādājot pie izstādes darbiem, arvien vairāk domāju, ka katra cilvēka laiks ir personisks un unikāls, un kopīgais, universālais laiks ir tikai ilūzija. Mūsu katra tagadne sastāv no realitātes, no nākotnes gaidām un no pagātnes atmiņām, kuras ataust prātā kāda impulsa izraisītas. Iedziļināšanās pagātnē un atmiņas, tai skaitā mantotās atmiņas, reizēm ir tik spēcīgas, ka darbojas vizuāli aktīvāk nekā tagadnē acu priekšā redzamais.

Līdzīgi kā ožas atmiņa, kas visilgstošāk saglabājas cilvēka prātā un ļauj izjust smaržas, balstoties uz atmiņām par reiz piedzīvoto, tāpat reizēm arī redzamais attēls rada līdzīgu impulsu - skatoties uz kādu vizuālu liecību, tu domās tiec aizrauts citā laikā un vietā, un ieraugi savā iztēlē pavisam citu ainu vai notikumu un aizmaldies domu labirintos.

Kāpēc vidējās paaudzes māksliniekus šobrīd nodarbina iedziļināšanās sevī un pagātnē? Viens no iemesliem varētu būt tas, ka ir izaugusi jauna "telefonu paaudze", kurai lielā mērā ir zudusi saikne ar pagātni un, iespējams, mākslinieki to intuitīvā līmenī uztver un mēģina caur saviem darbiem mest tiltu starp tiem laikiem, kad bija vēstuļu un ģimenes fotoalbumu kults, un tagadējo instagram laikmetu. Varbūt tā ir nostaļģija, no vienas puses saprotot, ka tāda ir šī laika realitāte, bet no otras puses ir skumji par aizejošo, ir sentiments pret to.

Vēstules un to rakstīšana un saņemšana ir attiecību forma, kas mūsdienās ir gandrīz pilnībā izzudusi, taču tā ir paliekoša attiecību liecība – kaut kas tāds, ko mūsdienu attiecības nespēj atstāt taustāmā formā. Vēstules ir arī apliecinājums laikam, ko viens cilvēks velta otram, tas ir kaut kas tāds, ko mūsdienās nedaram, mēs savu laiku daudz mazāk veltam otram cilvēkam. Mūsdienu saziņa ir īsa, fragmentēta, nerūpīga, mazlaikietilpīga un tas bieži vien kļūst par apgrūtinājumu attiecību kopšanai un izbaudīšanai.

Izstādes centrālais tēls ir attiecības, to atstātās liecības, kuras joprojām aktīvi ietekmē pēcnācējus. Varbūt ir būtiski un skaisti reizēm apstāties un paskatīties uz divu jaunu cilvēku mīlestību vai dzīves līkločiem caur viņu atstātām liecībām – vēstulēm un fotogrāfijām, kas laika zoba apdzeltējušas, tomēr mūs iespaido un parāda, no kurienes mēs nākam un kas mēs esam?

Izstādes iedvesmai izmantotas autentiskas vēstules un fotogrāfijas no ģimenes arhīva.


Ekspozīcija ir skatāma MuseumLV galerijas pirmajā stāvā.
Ieejas maksa 5 Eiro pieaugušiem, 2 Eiro - biļete ar atlaidi.


Tickets LV


Eksponētie darbi


3D virtuālā tūre


Citi resursi internetā:
Delfi.lv
Arterritory.com
100 g kultūras
Rus.lsm.lv
LTV7
LR4 / Latvijas Radio - LSM
Press.lv
100 g kultūras


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli