Лого

MUSEUM LV

Grata JJ

«Apzinoties pasaules skaistumu, dalāmies katra brīža neatkārtojamībā - ar tēliem, emocijām un mākslas darbiem.»

5847

50433

Arhīvu filtrs

Datums: Select date in calendarSelect date in calendar
  

Radošā darbnīca “UZZĪMĒ SEVI”.

Radošā darbnīca “UZZĪMĒ SEVI”.
24. oktobrī 
galerijā MuseumLV - Andreja Pumpura iela 2
18:00-20:30 

Mākslas galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ sadarbībā ar mākslas studiju “IZO ART”  24.oktobrī 18:00  aicina Jūs piedalīties radošā darbnīcā “Uzzīmē sevi”. Izstādes “Cita pasaule” mākslinieces un “IZO ART” mākslas studijas skolotājas Annas Afanasjevas vadībā. Jūs uz krāsaina papīra ar zīmuli uzzīmēsiet savu portretu. Esat drosmīgi, piesakieties meistarklasei, ja pat Jums nav iepriekšējas pieredzes zīmēšanā!

Reģistrācija  ir obligāta.
Vietu skaits ierobežots.
Materiāli tiks izsniegti. 
Līdzi jābūt uzlādētam telefonam. 

Pieteikties dalībai meistarklasēs var, rakstot uz info@museumlv.com vai zvanot pa tālr. 254 09 000

Paralēli varēsiet apskatīt izstādi galerijas 2 stāvos!


Pievienoti materiāli


SAVVAĻAS PINEKĻI

12. oktobrī plkst 18:30 aicināsim piedalīties mākslinieces Magones Boleiko meistardarbnīcā “Savvaļas pinekļi”.


Iepazīsim materiālu raksturu, struktūru, aromātu; ļausim veidoties formai, pinumā atklāsim un veidosim sevi. Pīšanas process nesīs mūs pirmatnējā meditācijā. Ļausimies tai, lai atgriestos ar trofeju- savu savvaļas pīto trauku.


Meistarklases ilgums paredzēts 2h – 2,5h
Kur: Andreja Pumpura iela – 2, galerijā MuseumLV
Ieejas maksa: 15 EUR
Radošā darbnīca “Savvaļas Pinekļi” ir viena no M. Boleiko izveidotās interešu izglītības programmas “Dabas Mākslas Skola” nodarbībām.


Pieteikties dalībai meistarklasēs var, rakstot uz info@museumlv.com vai zvanot pa tālr. 254 09 000


Pievienoti materiāli


Grupas izstāde. “Cita pasaule”

Grupas izstāde. “Cita pasaule”
15.09. – 28.10. 2023.

No 15. septembra galerijā MuseumLV apskatāma četru gleznotāju kopizstāde „Cita pasaule”. Izstādes dalībnieku - Annas Afanasjevas (1981), Magones Boleiko (1985),Mārītes Guščikas(1980) un Ronalda Rusmaņa (1981) mākslinieciskais rokraksts ir radikāli atšķirīgs, kas paskaidro izvēlēto izstādes tēmu un nosaukumu - par mūsdienu pasaules dažādību kā neapstrīdamu dominatni globālajā kontekstā. Tēma ir viena no aktualitātēm pasaules sociālajos procesos, kur atškirīgais ir likumsakarīgs pasaules eksistences modelis.
Mākslinieki pārstāv 40- gadnieku paaudzi ( izglītību ieguvuši Latvijas Mākslas akadēmijā), kas profesionālajā mākslas laukā ir apliecinājusi sevi un ieguvuši atpazīstamību. Piedalījušies daudzās grupu izstādēs un sarīkojuši personālizstādes. Autoriem ir izkristalizējušies mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni un izveidojies tēmu loks, ar kura palīdzību mākslinieki runā par sev svarīgo. Izstādes saturisko konceptu veido vienlaicīgā pasaules dažādība un tās koeksistence. Šī tema neizbēgami provocē jautājumu par indivīda personiskās un sabiedriskās telpas līdzāspastāvēšanu – kā tās sadzīvo viena ar otru un vai indivīds jūtas laimīgs šajā neizbēgamajā koptelpā? Cilvēku savstarpējās attiecības un savas identitātes meklējumi nav atdalāmi no pasaules globālās struktūras attīstības modeļiem, kas nemitīgi mainās un modificējas. Tāpēc personības individualitāte ir svarīgākais faktors šajā tik mainīgajā pasaules modelī, par ko vēsta četru mākslinieku - Annas Afanasjevas, Magones Boleiko, Mārītes Guščikas un Ronalda Rusmaņa kopizstāde „Cita pasaule” ar tik dažādiem mākslinieciskās izteiksmes paņēmieniem.
Izstādē eksponēto gleznu stilistikai ir liela amplitūda – no individuāla modernisma versijām, fotoreālisma variācijām līdz liriskai abstrakcjai. Izstādītajos darbos var izsekot autoru šī brīža mākslinieciskajām interesēm un tēmu lokam, kas sakņojas profesionālā pieredzē un subjektīvā dzīves telpā sevī.
Izstādē iekļauti autoru jaunākie darbi, daudzi no kuriem ir izstādīti pirmo reizi.
Izstādes kuratore – mākslas zinātniece, Diāna Barčevska.


Должно же это что-то значить?

Четыре версии о глубине пустоты или “Другой мир” не возможен.


            Некоторые люди посещают выставки современного искусства и даже говорят о нем. Иногда посетители пытаются говорить о современном искусстве после того как покинули пространство, созданное авторами и кураторами и “открытое” для зрителя в той версии, которая считается super final. Соблюдая ритуалы презентаций и медийного события, создатели выставки все же следуют некой траектории законченности процесса - названия работ и техническая информация, биографии и порой вербальные высказывания авторов предлагают посетителям именно то, а не иное произведение, сколь широко открытым и пост-концептуальным современное искусство не считалось бы. В подобном структурном оформлении работ присутствуют и детали навязываемые - хотя современное искусство максимально демократично и может происходить практически в любом пространстве, превращая его в художественное, несущее актуальные смыслы, вызовы и конфликты, все же не стоит преждевременно оплакивать тотальность ситуации, при которой абсолютно отменяется носитель художественного, его медии. Искусство бесконечно длящегося, цикличного, утомленного сегодня все еще требует осязаемости, ибо на другом берегу интенсивного и глобального художественного потока томятся те, кто создает социальные и культурные рамки этого потока - зрители, как социальные звери, если заимствовать этот нелестный термин у Аристотеля.

            В многослойности конфликтов групп, историй, идентичностей и памяти, в телесности сексуальных фантазий вытекающих в иерархичное, акустически агрессивное урбанистическое пространство происходит современное искусство. Складываются и рассыпаются его наративы, проекты и видения, возникают из небытия авангарда старые/новые вопросы о путях восприятия художественного процесса. Процесс этот, несмотря на сложность и некий аристократизм авторства, глубоко вписан в социальную ткань метрополии, мегаполиса, который изо дня в день в миллионах версий воспроизводит трансформацию Я в коллективных сценариях принадлежности и маргинализации, дендизма и конформизма. Цифровые технологии, приведшие к сжатию физического и временного пространств, сыграли с горожанином злую, но очень остроумную шутку, заменив, перенеся и завоевав эмоции и тело, желание и политическое участие в пространство мгновенно заменяемых  версий своего Я. Только рамки теперь в приложениях и зависят от бюджета абонентской платы, глубины пакета услуг и качества лития, при помощи которого слово “железо” все еще остается в словаре борьбы за глобальные рынки сырья. Взаимозаменяемость человеческого опыта и рефлексий привела отчаявшегося Бориса Гройса к идее о том что теперь  каждый сам себе вовсе не режиссер, а произведение искусства с ярко выраженными чертами цифрового Нарцисса. Режиссеры давно невидимы в паутине глобальных корпораций, но актеры все еще фиксируются на полотнах.

            На таких традиционных носителях предстали зрителям работы четырех латвийских авторов, которые решились в потоке постоянно сменяемых пост-гуманистических новостных лент, трейлеров новых боевиков об эпической вражде, новых диет и таблеток от простатита, рассказать о “Другом мире” (Cita pasaule, 15.09-28.10.).

            Так получилось, что я подглядел эту выставку, и не попал на открытие, процесс, когда тяжело уйти в себя, то есть в работы, ведь современное искусство это сумма форм участия и взаимоотношений зрителей, как отметил в начале 90-х Николя Буррио. Если взаимоотношения людей могут создавать и воссоздавать в бесконечном множестве вариантов художественные процессы и работы, как будто бы последние были отпечатками нашего бытового и текучего, пластичного опыта, то получается что эта рецензия бессмысленна с первой буквы - ведь мой текст не несет никакой нормативности, а становится интимным рассказом со свободно плавающими лезвиями, отсекая и забывая то, что не вошло или не поместилось в мои интерпретативные рамки. А если так, то как я могу донести до читателя ту степень глубины пустоты, которая меня охватывает при прочтении работ Рональда Русманиса (Rusmanis)? Темный фон ночного заведения вовсе не горит вангоговской тревогой столкновения нервов с красками и лампой под потолком. Темнота тут уютна, интимна, по той причине, что публичное как нормативное исчезло и стерто очень качественной программатурой современного города-приложения: как и где быстрее, дешевле или стильнее провести время вечера и ночи пятницы расскажет город  публичной и потому зачастую потаенной чувственности: как некий прокуренный и хмельной триптих (число три может быть ошибкой, которая допускается) я читаю его “Вечеринка вместе”, два полотна “У стола с бабочкой”, кульминацией которого является работа “Когда сердце расцветает, или Любовь через бутылку/Вечерний напиток/Другой мир” (клавиатура упорно настаивает на том, что любовь должна быть превращена из эмоции в женское имя неизвестного человека с Л. Решил не сопротивляться - рынок убил аллегории, остались только люди).

            Это полотно размером с батальный сюжет с барочным названием воссоздается во мне как квинтессенция современного мегаполиса коротких замыканий - барный эпос, чувственный road movie по телам и сексуальным предпочтениям, нарушения границ, которые стерты так, что только ржавчина от проволоки запретов осталась. Только современный гигантский выставочный зал города может вместить всех этих молодых людей с их чувственностью от 5 градусов и выше, с коктейлями из водки и слез, СТЗ и веществ, цитат из хитов и мультяшных героев, тоже впрочем сильно хмельных. Цифровые детки одиноки, они каждый раз за полночь в накуренных барах попадают в новую группу и только алкоголь, вечный шептун и трикстер, способен помочь пережить ночь, ведь завтра снова в поток нео-либерального рынка и долгов. Брошенные богом и государством, герои Русманиса многого не просят и не ищут - короткого, стандартного, из порно индустрии цитируемого клише достаточно, чтобы показались признаки жизни. В состоянии пустоты даже пасхальный заяц с улыбкой маньяка- убийцы может гоняться за медведем с милым животиком, этаким chubby из сексуальных фантазий городского порно-животного, может заяц еще и матерится - будто это Линор Горалик навсегда испортила зайцев, свиней и овощи в гламурном угаре журнальных обложек.

            От глобального передвижения на самолете в ночи, от его потери в период запретов ковидной блокады (работа Covid), от темного на черном, с рассказом о непреодолимом одиночестве, зрителя переносят в другое пространство. После глубин альтернативных рюмочных мы жмурим глаза от яркого, слегка ядовитого света пост-природной идиллии Магоне Болейко (Boleiko), создающей свои работы на фоне задыхающейся в CO2  планеты. Biotop I - IV не рустикальная идиллия, а природный бунт и катастрофа, смешение времен года и нарушение старинных законов самосохранения Земли. Сухостой, лед как короста больной планеты. От сухих трав под потолком зала кружится голова, но это не старинная светелка и не шкаф со специями. Это яд, чуждый и не узнанный нами мир разрушения биосферы.

            На фоне такой увертюры к разрушению живого, цикл женских и детских портретов Анны Афанасьевой (Afanasjeva) кажутся завораживающими своим нео-пост (впишите что-то еще, что нравится - зритель-автор!) гиперреализмом, с напоминаниями от примитивистов. Море (“Лето”, “Письмо другу”, “Ласкай меня”) каникулы, старые тетради, невинные сигналы ранней и совсем чистой чувственности, поиски друга и телесного тепла - эти темы другая грань барной стойки и запаха рвоты в туалете. Другой этаж одиночества, холода и забытья, пусть рядом и несколько британцев, важных и мудрых котов. Мы - общество быстрого потребления друг друга, зависимые от скроллинга grinder - tinder галерей и сил у нас хватает на селфи с котиками, которым, как известно из работ Анны и доброе слово приятно, пусть хозяева и глухи или рассыпаются до неузнаваемости горожанкой - платиновой блондинкой? Или platinum blonde - название цикла работ Марите Гущики (Guščika) означает что-то совсем другое, а не пустоту и стереотипы для тех, кто хронически устал от информационных потоков не несущих содержания, а пожирающих несколько мгновений нашего присутствия, освобожденного от смысла и значения, но укутанного в шум соцсетей. Каждый автор и авторка написали как они видят свои работы и несколько старорежимно вывесили бюллетени неописуемого на стене перед входом в зал.

            Прочтите, смотрите и пишите продолжение. Не забывайте, не отчаивайтесь от пустоты букв, ведь вы теперь автор своих работ четырех художников. В традиции цифрового нарциссизма вы, именно вы создали “Cita pasaule” - остается взглянуть на работы.

Денис Ханов



 Raksti presē:

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/grupas-izstade-_cita-pasaule_-14305155
https://reitingi.lv/lv/news/kultura/155752-grupas-izstade-cita-pasaule.html
https://www.liveriga.com/lv/12839-cetru-gleznotaju-kopizstade-cita-pasaule
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kilograms-kulturas/25.09.2023-literatura-maksla-un-muzika-kulturas-jaunumi-kurus-verts-pamanit-sonedel.a525078/
https://sejas.tvnet.lv/7874691/tam-vajadzetu-kaut-ko-nozimet
https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/aktuali/26861-kas_sonedel_notiek_riga_un_latvija/
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/13.09.2023-temu-un-ideju-dazadiba-divas-glezniecibas-izstades.id304882


Pievienoti materiāli


Jūlijas Eresko un Jāņa Straumes - Broliša neona gaismas instalācija “I”.

a:2:{s:4:"TEXT";s:3617:"Cienījamie kolēģi un mākslas galerijas MuseumLV draugi!


Mākslas galerijas MuseumLV un Kultūras centra Grata JJ ieejas priekšā no 2023. gada augustā tika atklāta Jūlijas Eresko un Jāņa Straumes - Broliša neona instalācija “I” kā daļa no apjomīgas mākslinieciskās izteiksmes “UZ GAISMU”.

Jānis Straume - Brolišs

Jūlija Eresko

Projekts UZ GAISMU


Vērienīgā projekta “UZ GAISMU” iecere ir atgādināt par mūsu iekšējo gaismu, kas spēj radīt un mainīt pasauli uz labo pusi. Projekta autoru izveidotie objekti ir laika vai konkrētu notikumu nesaistīti, tie ir veltīti parādībām, domas kustībai un laikmetīgiem sabiedrības vērojumiem. Instalāciju skaits, rašanās vieta un to mūža ilgums nav limitēts un atkarīgs tikai no autoru vēlmes nodot savu radošās izteiksmes realizāciju skatītājiem. “Meklējiet mūsu objektus, atrodiet savu iekšējo gaismu.” JJ&JB



Kas ir cilvēks? 2012. gada jūlijā CERN zinātnieki paziņoja, ka ir atklājuši jaunu subatomisku daļiņu - iespējamo "Higsa bozonu" jeb "Dieva daļiņu", kas saskaņā ar fizikas standarta modeli ir radījis Visumu. Šī nestabilā, subatomiskā daļiņa rada, notur un maina visu, kas eksistē cilvēkam zināmajā pasaulē. Bet, ja mēs attālināmies no teorijas un lūkojamies uz esamību, un mijiedarbību no metafizikas viedokļa, tad mēs visi esam dvēseles enerģiju mijiedarbība. Un dvēsele ir gaisma, enerģijas, ko rada mūsu emocijas, vēlmes, raizes, centieni, uzskati, ticība. Katram no mums ir sava vibrācija, sava gaisma, sava ietekme uz šo pasauli.



Objekts #I



Objekts #I atrodas pie kultūras centra GRATA JJ un mākslas galerijas “MuseumLV” ieejas. Tas sastāv no divām metāla figūrām, kas papildinātas ar neona gaismām, nostiprinātas virs zemes 2,6 metru augstumā.



Mūsu nācijas gaismu veidojam mēs, mūsu zināšanas, apziņa, kultūra, tās mantojums un mūsu sajūtas pret to. Skaistā valoda, kura vijās cauri dzejai un literārajiem darbiem, mūsu paražas un tradīcijas, kas atpogaļojas mūsu gadskārtās, mūsu spēja dziedāt un dejot, ko esam izlolojuši un atspoguļojam Dziesmu un Deju svētkos jau 150 gadus. Šis viss iesakņojies mūsu dvēselēs, to glabājam un turam ikdienā sev cieši blakus. Tas mūs veido, liek justies vareniem un vienotiem, iespējams nemaz neapzinoties, ka tas ir mūsu dvēseles primārais gaismas avots. Tieši šī gaisma tik spoži mirdz mūsu dvēselēs, tā tiecas sakļauties un vienoties ar tiem, kuri arī nes šo gaismu sevī. Šis gaismas stāsts ir par mums, par ikdienā neredzamo un netaustāmo. Meklējot mūsu objektus, atrodiet savu iekšējo gaismu.

Instalācija būs skatāma līdz oktobra beigām.


Objekts #II



Instalācija RADOŠAIS GARS atrodas Jūrmalas Brīvdabas muzeja ekspozīcijā, Jūrmalas muzeja biennāles “Marīna 2023” konkursa izstādē “Ūdensdievam uz pleciem”. Instalācija sastāv no 4 objektiem, kas integrēti dabas vidē.


"Varonis piedzimst tur, kur dzīves līnija saskaras ar likteņa līniju, pārvēršot vienkāršo cilvēku par izturības, gudrības un gara spēka leģendu. Tikai viņš zina sava lēmuma īsto cenu, sekot nospraustai likteņa līnijai." (Jūlija Eresko un Jānis Brolišs)

Radošais gars
2023
Neons, metāls
180 x 80 cm
";s:4:"TYPE";s:4:"HTML";}


Pievienoti materiāli


LMA profesora D. Hanova lekcija " Mūžīgi jauna: nācijas tēli un simboli Eiropas kultūrtelpā 19.gs. Skats nākotnē?"

10. jūlijā

Draugi, sakarā ar XXVII Vislatvijas Dziesmu svētkiem un XVII Deju svētkiem aicinām uz tikšanos, kas notiks 10.jūlijā plkst.18:00 kultūras centra GRATA JJ galerijā MuseumLV.


Mūžīgi jauna: nācijas tēli un simboli Eiropas kultūrtelpā 19.gs. Skats nākotnē?


Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Denisa Hanova lekcija piedāvās nācijas jēdzienu, tās vēstures analīzi un plašu iztirzājumu par tēmu - kāda ir nācijas nākotne globālā pasaulē?


Paralēli dosimies ceļojumā Latvijas 19.gadsimta vēsturē, pirmo Dziesmu svētku (1873.g) tapšanas laikā Rīgā, iepazīsimies ar nacionālās kustības līderu likteņiem un uzzināsim, kā 19.gs krievu intelektuāļi, rīdzinieki vēroja gatavošanos svētkiem un kādas bija viņu domas par latviešu nacionālo kustību.



Vai mēs uz mirkli varam iedomāties, ka pasaulē nav nāciju, ka pats jēdziens ir beidzis pastāvēt? Šķiet, nācija ir bijusi un būs mūžīgi. Tomēr pirms nedaudz mazāk, nekā 250 gadiem "nācija" bija kaut kas jauns, pat revolucionārs. Nācija un tās piekritēji tika vajāti 19. gadsimtā, un mūsdienu pasaule diez vai var izsekot, cik ātri un atšķirīgi attīstās nācijas - kas tām pieder un kā tas maina pašu koncepciju. Jautājumu ir daudz, taču tikpat dažādas ir atbildes, versijas un iespējas mūsdienu nācijas pastāvēšanai. "Nācija" ir salīdzinoši jauns jēdziens, taču daudziem tās autoriem nav šaubu par nācijas “mūžību”. Kā ir iespējama šāda novitātes un senatnes vienotība?


Lekcija paredzēta plašam klausītāju lokam bez priekšzināšanām un notiks latviešu valodā.


Ieeja lekcijā bez maksas, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās līdz 9. jūlijam, zvanot uz galeriju vai rakstot e-pastā.



Foto: Arta Ozola- Jaunarāja "Kāzas Nīcā" (1996)
















28. jūnijā



Друзья, в преддверии XXVII Вселатвийского Праздника песни и XVII Праздника танца приглашаем вас на встречу, которая состоится 28 июня в 19:30 в галерее MuseumLV культурного центра GRATA JJ.

Вечная новь: нация в европейской культуре 19 века. Взгляд в будущее?

В лекции профессора Академии художеств Латвии, Дениса Ханова, будет предложен анализ понятия нации, ее истории и широкая панорама версий на тему - каково будущее нации в глобальном мире?
Параллельно мы совершим путешествие в историю 19 столетия Латвии, в период создания первого праздника Песни 1873 в Риге, познакомимся с судьбами лидеров национального движения и узнаем, как русские интеллектуалы 19 столетия, рижане, наблюдали за приготовлениями к празднику и что думали о латышском национальном движении.




Можем ли мы представить себе на мгновение, что в мире нет наций, что само понятие перестало существовать? Кажется, что нация была и будет вечно. Однако еще чуть менее 250 лет тому назад нация была чем-то новым, даже революционным. Нацию и ее приверженцев преследовали в 19 столетии и сегодняшний мир с трудом может уследить за тем как быстро и как по-разному развиваются нации, кто к ним принадлежит и как это меняет само понятие. Вопросов множество, однако столь же различны и многообразны ответы, версии и варианты существования современной нации. Нация - понятие сравнительно новое, но “вечность” нации у многих ее авторов не вызывает сомнений. Как возможно такое единение новизны и старины?



Лекция предназначена для широкого круга слушателей без предварительных знаний и будет проходить на русском языке.


Вход на лекцию свободный, обязательна предварительная регистрация до 27 июня по телефону галереи или маилом.


Pievienoti materiāli


Darba laiks svētkos

Darba laiks svētkos: 22.06./ 11:00 - 19:00 23.06. - 26.06. / Brīvs 27.06. / 11:00 - 19:00 Jancīgu līgošanu un lustīju jāņošanu novēl galerija MuseumLV!


Pievienoti materiāli


Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas

Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas


Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ 

10.06. – 29.07.2023.


         Mākslas galerijas MuseumLV un Kultūras centra Grata JJ telpās līdz 29. jūlijam iekārtota vērienīga mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas personālizstāde “Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas”, kurā pirmo reizi tik izvērstā ekspozīcijā  parādīta autores sadarbība ar Latvijas Pastu. Māksliniece turpat trīsdesmit gadu laikā darinājusi ap 100 pastmarku ar ļoti daudzveidīgu tematiku. 

         Izstāde iekārtota atbilstoši tēmām, pie kurām māksliniece strādājusi īpaši nozīmīgi. Skatītājiem iespēja aplūkot Dziesmu svētku 150. gadskārtai veltītās jaunās pastmarkas oriģinālus kopā ar izcilās porcelāna mākslinieces Zinas Ulstes figurālo kompozīciju “Dejotāju pāris” (1954). Tā klātbūtnei izstādē ir dziļi simboliska jēga parādot ne tikai mūsu tautas tradīciju noturību, bet arī personiskā aspektā – tas ir cieņas apliecinājums autores mātei un tēmai, ar kuru Arta Ozola-Jaunarāja uzsāka sadarbību ar Latvijas Pastu. 1993. gadā māksliniece uzvarēja skiču konkursā ar piedāvājumu radīt pastmarkas ar tautastērpiem. Šajā laikā radītas atsevišķas pastmarkas un sērijas “Tautastērpi”, “Ziemassvētki”, ”Līgosvētki”, “Lieldienas”, “Cimdi”, “Etnogrāfiskās rotas” – daļa šo pastmarku skices un oriģinālzīmējumu tāpat ir atlasīti izstādei un parādīti kopā ar tajās attēlotajiem priekšmetiem. Artai Ozolai-Jaunarājai daudzu gadu garumā izveidojusies sekmīga sadarbība ar Tautas tērpu centru “Senā Klēts“. Viņa ir iekārtojusi grāmatu “Latviešu cimdi”, kas jau izdota septiņās valodās. Tālab arī  Tautas tērpu centrs ar lielu atsaucību piedāvāja eksponēt dažādu Latvijas novadu cimdus, Nīcas novada tautas tērpus un rotas no savas kolekcijas. Atsevišķā telpā izvietotas pastmarkas  no sērijas “Latvijas Nacionālie bruņotie spēki”, “Saeima” un sociālām tēmām, ko zīmīgi raksturo instalācija – mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi pērn radītais Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas noformējuma mets. Ekspozīcijas turpinājumā otrajā stāvā skatītāji vispirms var aplūkot pastmarkas no sērijas “Izcilas Latvijas zinātnes un kultūras personības”. Atsevišķā telpā kopā ar karti ar bākām un fotogrāfijām izvietotas pastmarkas no mākslinieces pašas 2004. gadā iniciētās sērijas “Latvijas bākas” – uz dažām no tām arī ir redzami eksponāti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Nākamā telpa aplūkojama pastmarku sērija “Latvijas muzeji”. Medicīnas un Porcelāna muzeja pastmarkās attēlotie priekšmeti rosināja ekspozīcijā iekļaut mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi radīto grafikas ciklu pēc F. Garsika Lorkas dzejas motīviem “Kasida par tumšām dūjām” un porcelāna atlējumu formas no Rīgas porcelāna muzeja krājuma. Līdzās Latvijas Pasta bērnu literatūrai un lellēm veltītām pastmarkām sērijā “Europa” parādīta pavisam neliela daļa no Artas Ozolas-Jaunarājas bērnu grāmatu ilustrācijām – tā ir kolāžu sērija viņas pašas sarakstītai un ilustrētai grāmatai “Kurmītis un sudraba kurpes” (Zvaigzne ABC, 2020), kā arī Latvijas Pasts izdotai, speciāli pasta tematikai veltītai Rutas Svažas bērnu grāmatai “Brīnumu diena” (2022). Vēl viens izstādi vienojošs spilgts un tikpat raksturīgs pasta simbols – šajā grāmatā attēlotie baloži – instalācijas ar tiem redzamas abos galerijas stāvos. 

           Mākslinieces pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus – miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tālab Artu Ozolu-Jaunarāju pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas kā valsts vizuālā tēla veidotājām. 

         Izstādes atklāšanā 9. jūnijā notika mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas darinātās Dziesmu svētku 150. jubilejai veltītās pastmarkas prezentācijas pasākums, kurā piedalījās LR Kultūras ministrs Nauris Puntulis un Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

Izstādes kuratore Irēna Bužinska, scenogrāfija - Jūlija Eresko, Irēna Bužinska.


Par mākslinieci Artu Ozolu-Jaunarāju.


              Arta Ozola-Jaunarāja dzimusi 1963. gada 10. janvārī Jelgavā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju grafikas specialitātē (1988), ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu (2003).

            Darbības jomas – stājgrafika (oforta, aukstā adatas, augstspiedes u.c. tehnikas), grāmatu ilustratore (sadarbība ar Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa ABCZvaigzne ABC, Nordic, Vaga u.c); reklāmas un grafiskais dizains, iepakojuma un monētu dizains. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1993. gada. Sarīkojusi personālizstādes Rīgā, (stājgrafikas; 1994), galerijā “Senā klēts” (tautas tērpiem veltīto pastmarku sērija, 1997), Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (kopā ar V. Dzērvi gleznu cikls “Doriana ceļojumi”, 2021), “Apokalipse. Jātnieks Nr.4”, Rīgas Centrālās bibliotēkas Izstāžu zāle (ar pseidonīmu Marija Antuanete, kopā ar V. Dzērvi gleznas, objekti, instalācijas, video, 2022). Grāmatu konkursa Zelta ābele, kā arī starptautiskā Baltijas valstu grāmatu konkursa žūrijas locekle (2014, 2020). Guvusi starptautisku atzinību kā grāmatu ilustratore, tai skaitā 1. godalga 21. starprepubliku grāmatu dizaina un ilustrāciju konkursā (1988), diploms 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1990); diploms grāmatu mākslas triennālē Viļņa-90; diploms un prēmija Baltijas valstu grafikas triennālē Zviedrijā (1993); vairākkārtēja konkursa Gada skaistākā grāmata (2001–2005) balvas ieguvēja; galvenā balva grāmatu mākslas konkursā Zelta ābele (2008), diploms Rīgas bilžu grāmatu kvadriennālē (2014). Latvijas bankas kolekciju monētu sērijā tapis dizains monētām “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Rainis” un “Rainis un Aspazija”, kas ieguva godalgu starptautiskajā monētu konkursā “Coin Constellation 2016”. Latvijas Pastam darinājusi ap 100 pastmarku un mākslinieces sadarbība ar Latvijas Pastu turpinās. Mākslinieces pastmarkas vairākkārt ieguvušas Gada skaistākās pastmarkas vērtējumu (2011, 2013, 2019). 



Raksti presē:


https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/05.06.2023-dziesmu-svetku-150-gadskartai-velta-jaunas-pastmarkas-dziesma-un-deja.a511453/

https://epadomi.com/kulturasvestis/izstade/19052023-aicina_apmeklet_izstadi_pastmarka_latvija


https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/maksliniece-arta-ozola-jaunaraja-radijusi-ap-100-pastmarku-diza...


https://nra.lv/dzivesstils/kultura/418584-maksliniece-arta-ozola-jaunaraja-katra-pastmarka-ir-stasts...

https://www.la.lv/pasta-baloza-aplidotie-makslas-darbi

https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/foto-atklata-makslinieces-artas-ozolas-jaunarajas-veidoto-past...


https://www.delfi.lv/kultura/50055687/dziesmu-un-deju-svetki/55636310/prezentes-dziesmu-svetku-150-g...








Pievienoti materiāli


Darba laiks Lieldienās

Galerijas darba laiks Lieldienās ☀


Ceturtdiena: 11:00 - 19:00

Piektdiena: Brīvs

Sestdiena: 11:00 - 17:00

Svētdiena: Brīvs

Pirmdiena: Brīvs


Gaidīsim uz Ģirta Boronovska izstādi!


Priecīgus svētkus!


Pievienoti materiāli


Ģirts Boronovskis "Platekrāna ainava" - pasteļi.

Ģirts Boronovskis

"Platekrāna ainava" - pasteļi.

Jubilejas izstāde kultūras centra Grata JJ galerijā MuseumLV

06.04.2023. – 27.05. 2023.


Par autoru.

Ģirts ir dzimis un audzis rīdzinieks. Skolas gaitas uzsācis Rīgas 24. vidusskolā, Tallinas un Krišjāņa Barona ielu krustojumā. Viņam paveicās ar zīmēšanas skolotāju, kurš vadīja arī zīmēšanas pulciņu. Tolaik jaunais gleznotājs Vilis Vizulis pamanīja Ģirta īpašās dotības vizuālās mākslas jomā, talantīgais audzēknis pārstāvēja skolu zīmēšanas olimpiādēs un galu galā skolotājs iestāstīja viņa vecākiem, ka zēnam izglītība ir jāturpina Jaņa Rozentāla Mākslas skolā.

Lai arī ar nelielu aizķeršanos, viņš palika pirmais aiz svītras un tika uzņemts pēc pārrunām, "rozentāļos" izdodas iestāties uzreiz. Ar sirsnību mākslinieks atceras savu klases audzinātāju, gleznotāju Uno Daņiļevski, kurš ļoti rūpējās par saviem audzēkņiem, viņu izaugsmi un attīstību. Savukārt skolotāja Līga Bokaldere ierosināja jaunieša interesi par grafikas tehnikām; viņa līdzās speciālajiem mācību priekšmetiem vadīja grafikas pulciņu. Gleznošana Ģirtam negāja tik raiti, kā citiem klases biedriem, tāpēc īpašas sajūtas viņam ir pret gleznošanas pedagogu Imantu Melderi, kurš palīdzēja nezaudēt interesi un pilnveidot meistarību.

Rozentāla skolu jaunais mākslinieks absolvē ar linogriezuma tehnikā veidotu diplomdarbu par tēmu: darbs rūpnīcā.

Seko studijas Mākslas akadēmijā, Aleksandra Stankeviča vadītajā Grafikas nodaļā. Līdzās zīmēšanai un grafikai, Ģirts glezno ar akvareli un guašu. Pēc 4. kursa students pastiprināti pievēršas grāmatu grafikai un par viņa galveno skolotāju un arī diplomdarba vadītāju kļūst latviešu stājgrafikas klasiķis Pēteris Upītis. Viņš ir viens no pēdējiem meistara audzēkņiem. Diplomdarbā top ilustrācijas Andreja Upīša darbam "Laikmetu griežos". Interesanti, ka šajā laikā mākslinieks jau ir tik patstāvīgi domājošs un mākslinieciski nobriedis, ka atsakās no grafikas tehnikām un ilustrācijas veido kā tuša zīmējumus ar spalvu jauktā tehnikā.

Lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet nozīmīgus impulsus savai mākslinieciskajai attīstībai Ģirts gūst stājoties laulībā. Viņa sievas Ievas Kalniņas vecāki ir ievērojamie latviešu gleznotāji Rita Valnere un Eduards Kalniņš. Tieši Valnere ir tā, kas jaunajam autoram iesaka sevi pamēģināt pasteļglezniecībā, kas ar laiku stabili kļūst par Ģ. Boronovska galveno tehniku, personisko un dabas noskaņu pārdzīvojuma smalku atspoguļotāju.

Savukārt pateicoties Ed. Kalniņa pieredzei un iegādātajai plašajai tehniskajai bāzei mākslinieks nopietni pievēršas fotogrāfijai. Viņš ne tikai daudz fotografē, bet arī pats attīsta filmas un krāsainos diapozitīvus, kopē melnbaltās fotogrāfijas mājas laboratorijā.

Jau mācoties Mākslas akadēmijā, Ģirts sāk strādāt Latvijas Vēstures muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs). Un, paralēli citiem darbiem, viņš to turpina darīt visus šos gadus, arī šodien. Liktenis iekārto tā, ka muzeja mākslinieks ir galvenais darbs viņa mūžā. Šajā jomā sasniegts daudz. Viņš ir daudzu nozīmīgu izstāžu projektu un realizāciju autors, labi pazīstams un iecienīts Latvijā, veidojis ekspozīcijas arī pasaulslavenos muzejos.


Par viņa glezniecību.

Mākslinieka bērnībā Rīgā bija daudz kinoteātru, tā bija viena no populārākajām izklaidēm. To vidū izcēlās viens kinoteātris – "Palladium", jo tas bija platekrāna kino teātris. Attēls uz ekrāna bija tik milzīgs, ka, lai to pilnībā uztvertu, galva bija jāgroza no vienas puses uz otru, īpaši tad, ja nepaveicās un nācās sēdēt pirmajās rindās.

Līdzīgi ir dabā, kad cilvēku pārņem visapkārt esošās ainavas varenums. Tehnoloģijas attīstās un piedāvā gan panorāmas, gan platlenķa foto fiksācijas iespējas. Bet, kā šo bezgalīgās ainavas sajūtu iemiesot mākslas darbā? Parasti mākslinieki par to īpaši neuztraucas, cik nu ietilpst tajā audeklā, tik attēlo. Ģirts ir viens no tiem retajiem ainavistiem, kurš meklē īpašus formātus un cenšas šo maģisko ainavas bezgalības sajūtu, šo īpašo noskaņu ievietot savos darbos pilnībā. Tā lai skatītājam aizraujas elpa.

Autora galvenā tēma ir dabas noskaņu un to radīto cilvēka dvēseles refleksiju attēlošana.

Ģirts tās meklē gadalaikos, apgaismojumā, dabiski veidotās tekstūrās. Viņš glezno miglu, dūmaku, ūdeņus, saulrietu, pļavu – vienkārši mierīgu noskaņu. Mākslinieks neglezno jūru, –jo tā nemitīgi kustas, arī akmeņus – jo dabā tie ir cieti, bet gleznās ne vienmēr; arī mēnesnīcu Ģirts neglezno. Šis neglezno, nav saistīts ar noliegumu, bet gan ar paškritiku – vai es to varēšu, vai man iznāks pietiekoši pārliecinoši? Mākslinieks savus darbus rada, domājot par skatītāju; viņu motivē gan paša izaugsme, gan vērtējums no malas.

"Platekrāna ainava" savā ziņā ir unikāla izstāde, jo tā ir viena no retajām Ģirta Boronovska personālizstādēm un pilnībā apliecina nobrieduša mākslinieka meistarību.

Iveta Laure, māksliniece, Mag. art

Rīga, 2023. gada aprīlis


Ģirts Boronovskis "Dzeltenā pļava", pastelis, 100 x 55 cm, 2022.


CV

ĢIRTS BORONOVSKIS

Dzimis 1963. gada 24. martā, Rīgā

Profesionālā izglītība:

1981. Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola

1987. Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļa, prof. Pēteris Upītis

Diplomdarbs: Grāmatu grafika, ilustrācijas A.Upīša romānam „Laikmetu griežos”

Iegūtā kvalifikācija: mākslinieks – grafiķis, pedagogs

Pamatdarbs:

no 1986. g. līdz šodienai Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja galvenais mākslinieks

Papilddarbs:

2005.–2007. SIA „Mākslas fabrika Nr. 7”, mākslinieks

1999.–2004. SIA „Lido”, vides mākslinieks

1995.–1999. žurnāls „Biznesa Partneri”, mākslinieks

1993.–1998. laikraksts „Latvijas Zeme”, mākslinieks

1989.–1993. Rīgas bērnu Mākslas skola (tag. Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola), zīmēšanas skolotājs

1985.–1988. Allažu astoņgadīgā skola, zīmēšanas skolotājs

Muzeju pamatekspozīcijas un izstāžu dizains:

2022./2023. „Krimplenomānija”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

2021. „Baltiešu apelācija pie ANO”, dizains un realizācija, Latvijas Ārlietu ministrija;

“Krāsainā Latvija”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

2019./2020. „11 varoņstāsti. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālajs vēstures muzejs.

2019. „Pietura Ogre”, Ogres vēstures un mākslas muzeja pamatekspozīcija, projekts un realizācija.

2018. Salaspils memoriāls, ekspozīcijas projekts un realizācija.

2017. Ķekavas novadpētniecības muzejs, pamatekspozīcija, projekts un iekārtojums;

„Vētru muzejs”, Jūrkalne, projekts un realizācija.

2016. „Ceļā uz latviešu tautu”, realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs;

 „Savējo stāsti” – Tukuma pilsētas vēstures muzeja ekspozīcija, realizācija.

2015. „Versija – latvietis”, dizains un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

2014. „Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Minskas (Baltkrievija) un Kijivas(Ukraina) Vēstures muzeji.

2011. „2. LATVIEŠU BRIGĀDES CĪŅAS PIE MAZĀS JUGLAS UPES”, ekspozīcija Ikšķiles novada Kultūras Mantojuma centrā;

„Tīnūžu muiža”, realizācija;

„Rumbula. Nozieguma anatomija 1941.”, realizācija, Latvijas Okupācijas muzejs;

Ogres vēstures un mākslas muzeja pagaidu pamatekspozīcijas iekārtojums;

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja pamatekspozīcijas iekārtojums;

Turaidas Muzejrezervāta pamatekspozīcijas iekārtojums pils Rietumu korpusā.

2007. „Latvijas arheoloģija”, realizācija, Varšavas un Biskupīnas (Polija), Arheoloģijas muzejs;

„Nauda Latvijā” – realizācija, Vīnes (Austrija) Mākslas vēstures muzejs un Berlīnes (Vācija) „Bode Museum”.

2006. Pamatekspozīciju realizācija J.Rozentāla Saldus un Ogres vēstures un mākslas muzeji;

„Manas mitrās mājas”, realizācija, Līgatnes Dabas parks;

„Baltijas jūra”, realizācija, Latvijas Dabas muzejs.

2005. Turaidas Muzejrezervāta pamatekspozīcijas dizains un realizācija;

Ogres Vēstures un Mākslas muzeja ekspozīcijas iekārtojums;

Līdzdalība Latvijas Bankas apmeklētāju centra ekspozīcijas dizaina izstrādē un realizācijā.

2003. „Pilskalni. Kurši. Latgaļi. Cepurnieka stāsts”, Latvijas Vēstures muzejs.

2001. Latvijas-Francijas kopprojekts „Latvija: vēsture, māksla, tradīcijas”, Cilvēka muzejs, Parīze, Francija.

2000. Latvijas-Zviedrijas kopprojekts „Trīs zvaigznes – trīs kroņi”, Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāle „Arsenāls”.

1999. „Latgaļi”, Krievijas Valsts vēstures muzejs, Maskava.

1995. „Otrais pasaules karš – atcere un brīdinājums”, Latvijas Kara muzejs.

1991. „Sāga par Latviju”, Valsts Vēstures muzejs, Stokholma, Zviedrija.

Grāmatu grafika:

Ilustrējis un veidojis grāmatu dizainu izdevniecībās „Zīlīte” – „Atgadījums manā dzīvē.

100 bērnu stāsti” (sakārtoja M. un R. Runguļi), ”Sprīdītis” – J. Baltvilks „Vējlukturis mežā: stāstiņi bērniem par dabu”, Dž. Veina „Diena, kad nogāzās griesti”, „Liesma”, „Zvaigzne” u.c.

Grupas izstādes:

Izstādēs piedalās no 1985. gada.

Piedalījies dažādās grupas izstādēs – „Jauno mākslinieku izstāde”, „Rudens”, „Pavasara” u.c. Latvijā un ārzemēs.

Personālizstādes:

2002. AINAVAS – pasteļglezniecība, galerija „Čiris”, Rīga

1998. AINAVAS, kopā ar fotogrāfu Leonu Balodi, Latvijas Vēstures muzeja Izstāžu zālē

1994. AINAVAS – pasteļglezniecība, Latvijas Vēstures muzeja Izstāžu zālē


https://www.liveriga.com/en/visit/events/exhibitions/girts-boronovskis-solo-show-flatscreen-landscape

https://spletnik.lv/ru/latviesu-kultura/1123-girts-boronovskis-platekrana-ainava-pasteli.html

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/girta-boronovska-izstade-_platekrana-ainava_-14296587

https://pilsetas.lv/pasakumi/girta-boronovska-izstade-platekrana-ainava


Pievienoti materiāli