Лого

MUSEUM LV

Grata JJ

«Apzinoties pasaules skaistumu, dalāmies katra brīža neatkārtojamībā - ar tēliem, emocijām un mākslas darbiem.»

5568

1387363

Arhīvu filtrs

Datums: Select date in calendarSelect date in calendar
  

Kristīne Rubene. Personālizstāde "Balts, Sarkans, Pelēks"

14.05.2021 -

Droša satikšanās ar mākslu – Kristīnes Rubenes personālizstāde “Balts, Sarkans, Pelēks”.

14. maijā kultūras centra Grata JJ galerija MuseumLV uzsāk jauno sezonu ar mākslinieces Kristīnes Rubenes personālizstādi galerijas skatlogos filiālē Ausekļa ielā 5.

Ar mākslinieku daiļradi, kuri veltījuši savu radošo dzīvi pilsētai un tās iedzīvotājiem, galerijas MuseumLV komanda sniedz savu ieguldījumu optimisma uzturēšanā un vēlas dāvināt visiem, kuri dodas savās ikdienas gaitās vai vienkārši pastaigājas skaistuma meklējumos, gaišu skatu nākotnē caur mākslas piedzīvošanas prieku. Galerijas MuseumLV filiāle atrodas ēkas pirmajā stāvā un tai ir astoņi 3m augsti skatlogi, vērsti uz Ausekļa ielas pusi. Šī iela ir aktīva līnija Rīgas vēsturiskajā Klusajā centrā, kur tā savieno parkus un kultūrvēsturiskus apskates objektus. Pateicoties īpašam nakts apgaismojumam, mākslas darbi būs aplūkojami arī diennakts tumšajā laikā.

Pati māksliniece savas izstādes ideju raksturo šādi:
“BALTS. Viss iesākas ar pienu. Dzīvības sākums. Bez piena mēs nevaram ienākt un palikt šai pasaulē. Piena upes un ķīseļa krasti.
SARKANS. Mūžīgi zemeņu lauki. Nevainīgs prieks un laime. Tveicīga vasara un salda smarža.
PELĒKS. Galds. Es gribētu ticēt, ka tieši galds mūs veido par labākiem un gudrākiem cilvēkiem. Galds nodala no mežonīgā, ātrā, steidzīgā. Galds prasa laiku. Pie tā sēž, ietur maltīti, sarunājas, domā un raksta. Galds vieno un paceļ.”

Tā kā nav zināms, kad tiks samazināti ierobežojumi un būs atļauts atvērt apmeklētājiem kultūras iestādes, MuseumLV un Grata JJ komanda uzskata, ka izstāde skatlogos ir lieliska, epidemioloģiski droša alternatīva. No ierobežojumiem nogurušajai sabiedrībai ir nepieciešams pozitīvs vēstījums un prieks, bet māksliniekiem – iespēja to nodot mums caur savu mākslu.

Izstāde aplūkojama bez maksas.

Citi resursi internetā:
lv.sputniknews.ru
lv.sputniknews.ru

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK:
MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


Pastāvīgā izstāde - pārdošana "100 darbi - 100 autori".

07.12.2020. -

Sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ, tai skaitā arī mākslas jomā, esam nolēmuši galerijas MuseumLV otrajā stāvā atvērt pastāvīgu izstādi-pārdošanu, kurā šobrīd apskatāmi vairāk nekā 110 mākslinieku 170 darbi.

Ekonomiski atbalstot māksliniekus, galerija atsakās no tradicionālā pašas galerijas uzcenojuma un aicina ikvienu, kam nav vienaldzīgs Latvijas mākslinieku liktenis, atbalstīt viņus un iegādāties gleznas par iespējami zemāko autoratlīdzības cenu, kurai pieskaitīti minimālie galerijas ekspluatācijas izdevumi 10% apmērā no autora honorāra.
Pat šodien, pašreizējā stingro ierobežojumu situācijā, mēs strādājam attālināti tāpēc, lai maksimāli palielinātu palīdzību, pieņemam maksājumus caur banku un nogādājam nopirkto darbu līdz pircēja durvīm.
Visa informācija, fotogrāfijas un darbu cenas ir pieejamas galerijas mājas lapā.
Ekspozīcija katru mēnesi tiks atjaunināta un papildināta.
Savukārt galerijas pirmais stāvs tiks atvērts pēc lokdauna beigām ar Ditas Lūses personālizstādi, tai darbojoties ierastajā personālizstāžu režīmā.

Izvēlamies mājas lapā, maksājam caur internetbanku, saņemam ar piegādi uz mājām.
M.t.: 25409000


Citi resursi internetā:
Kultūras ziņas LTV1
LSM.LV
Titanium.lv
Sputnik
Latvijas Radio 4


Pievienoti materiāli


Par galerijas darba laiku.

Dita Lūse, Starp logiem, 60x60, Eļļa / Audekls, 2020

02.11.2020

Cienījamie kultūras centra GRATA JJ galerijas MuseumLV kolēģi un draugi! Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ esam nolēmuši pēc iespējas vairāk pasargāt jūs un sevi, tāpēc, neskatoties uz visām oficiālajām atļaujām, pēc vairāku nedēļu ilgām šaubām tomēr nolēmām uz vienu mēnesi pārtraukt galerijas darbu un atlikt visus plānotos pasākumus un aktivitātes. Decembrī turpināsim demonstrēt Ditas Lūses personālizstādi “Saliktais laiks” ekspozīcijas telpā pirmajā stāvā, kā arī kultūras centra GRATA JJ otrajā stāvā atklāsim pirmsziemassvētku izstādi - izpārdošanu “100 autori - 100 darbi”. Aptuvenais darbības sākuma datums tiek plānots 1. decembris. Tiekamies decembrī, palieciet veseli un optimistiski!

MuseumLV galerijas komanda


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


Dita Lūse. Personālizstāde "Saliktais laiks". 23.10.2020 – 28.11.2020

Dita Lūse. Vēstules. 2020, Audekls, eļļa, 120x160 cm

24.10. - 28.11.2020

Dita Lūse. Personālizstāde "Saliktais laiks".

Strādājot pie izstādes darbiem, arvien vairāk domāju, ka katra cilvēka laiks ir personisks un unikāls, un kopīgais, universālais laiks ir tikai ilūzija. Mūsu katra tagadne sastāv no realitātes, no nākotnes gaidām un no pagātnes atmiņām, kuras ataust prātā kāda impulsa izraisītas. Iedziļināšanās pagātnē un atmiņas, tai skaitā mantotās atmiņas, reizēm ir tik spēcīgas, ka darbojas vizuāli aktīvāk nekā tagadnē acu priekšā redzamais.

Līdzīgi kā ožas atmiņa, kas visilgstošāk saglabājas cilvēka prātā un ļauj izjust smaržas, balstoties uz atmiņām par reiz piedzīvoto, tāpat reizēm arī redzamais attēls rada līdzīgu impulsu - skatoties uz kādu vizuālu liecību, tu domās tiec aizrauts citā laikā un vietā, un ieraugi savā iztēlē pavisam citu ainu vai notikumu un aizmaldies domu labirintos.

Kāpēc vidējās paaudzes māksliniekus šobrīd nodarbina iedziļināšanās sevī un pagātnē? Viens no iemesliem varētu būt tas, ka ir izaugusi jauna "telefonu paaudze", kurai lielā mērā ir zudusi saikne ar pagātni un, iespējams, mākslinieki to intuitīvā līmenī uztver un mēģina caur saviem darbiem mest tiltu starp tiem laikiem, kad bija vēstuļu un ģimenes fotoalbumu kults, un tagadējo instagram laikmetu. Varbūt tā ir nostaļģija, no vienas puses saprotot, ka tāda ir šī laika realitāte, bet no otras puses ir skumji par aizejošo, ir sentiments pret to.

Vēstules un to rakstīšana un saņemšana ir attiecību forma, kas mūsdienās ir gandrīz pilnībā izzudusi, taču tā ir paliekoša attiecību liecība – kaut kas tāds, ko mūsdienu attiecības nespēj atstāt taustāmā formā. Vēstules ir arī apliecinājums laikam, ko viens cilvēks velta otram, tas ir kaut kas tāds, ko mūsdienās nedaram, mēs savu laiku daudz mazāk veltam otram cilvēkam. Mūsdienu saziņa ir īsa, fragmentēta, nerūpīga, mazlaikietilpīga un tas bieži vien kļūst par apgrūtinājumu attiecību kopšanai un izbaudīšanai.

Izstādes centrālais tēls ir attiecības, to atstātās liecības, kuras joprojām aktīvi ietekmē pēcnācējus. Varbūt ir būtiski un skaisti reizēm apstāties un paskatīties uz divu jaunu cilvēku mīlestību vai dzīves līkločiem caur viņu atstātām liecībām – vēstulēm un fotogrāfijām, kas laika zoba apdzeltējušas, tomēr mūs iespaido un parāda, no kurienes mēs nākam un kas mēs esam?

Izstādes iedvesmai izmantotas autentiskas vēstules un fotogrāfijas no ģimenes arhīva.


Ekspozīcija ir skatāma MuseumLV galerijas pirmajā stāvā.
Ieejas maksa 5 Eiro pieaugušiem, 2 Eiro - biļete ar atlaidi.


Tickets LV


Eksponētie darbi


Citi resursi internetā:
Delfi.lv
Arterritory.com
100 g kultūras
Rus.lsm.lv
LTV7
LR4 / Latvijas Radio - LSM
Press.lv
100 g kultūras


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


Konkursa izstāde GRATA BALVA 2020 “#artefakts#piektācivilizācija”

Cienījamie kolēģi un kultūras centra GrataJJ mākslas galerijas MuseumLV draugi!

Konkursa izstāde GRATA BALVA 2020 "#artefakts#piektācivilizācija" ir noslēgusies un mēs ar prieku paziņojam visu nomināciju rezultātus. Balvas uzvarētājiem pasniedza konkursa atbalstītāju firmu parstāvji svinīgā ceremonijā 11. septembrī, galerijā MuseumLV. Skatitāju Simpātijas Balva tiek pasniegta Dita Lūses personālizstādes "Salīktais laiks" atklāšanas ceremonijā 23. oktobrī, galerijā MuseumLV.
1. Kultūras centra GrataJJ mākslas galerijas MuseumLV balva tika pasniegta Jurim Dimiteram un Skuja Braden 2020. gada 11. septembrī.

2. Skatītāju simpātiju balvu pēc publikas balsošanas rezultātiem ieguvis Ilzes Smildziņas darbs "Reiz…" un tā tiks pasniegta autorei 23. oktobrī galeijā MuseumLV uzvarētāju apbalvošanas ceremonijas laikā. 2. vietu ieguvis Jeļenas Lukinas darbs "Pazušanas maģija vai Trausla pasaule". 3. vietu ieguvis Karinē Paronjancas darbs "Mēness zieds". 4. vietu ieguvis Ritas Uļjanovas darbs "Ne gaiss" un Aijas Rulles darbs "Pašportrets".

3. SIA SPORTLAND piešķīris speciālbalvu darbam "Artefakts bēz nosaukuma" kura autors ir Dmitrijs Lavrentjevs

4. SIA BILZE - mākslinieku preču veikals VILHELMS, piešķīris balvu darbam "Reiz…", kura autore ir Ilze Smildziņa.

5. Radošo Darbu Galerija piešķīris balvu darbam "Miglājs", kura autors ir Jānis Murovskis.

6. SIA VILORI - mākslinieku preču veikals, piešķīris balvu darbam "No triptiha "Veltījums Gustavam Maleram" kura autore ir Irina Pomjanskaja.

7. Galerija "M6" piešķīris balvu darbam "Papagailis brīnums", kura autore ir Ieva Kalēja; darbam "Fragmenti", kura autore ir Dita Lūse; darbam "Iespēja", kura autore ir Anita Meldere; darbam "Pazušanas maģija vai Trausla pasaule", kura autore ir Jeļena Lukina un darbam "Izlausties", kura autore ir Silvija Meškone.


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


"#artefakts#piektācivilizācija". III Grata Balva vizuālajā mākslā 2020. 12.09.2020 – 17.10.2020

12.09. - 17.10.2020

Kultūras centra Grata JJ galerijas MuseumLV ikgadējā starptautiskā konkursa izstāde “GRATA BALVA” jau trešo reizi ver durvis apmeklētājiem un projekta dalībniekiem. Pavasarī, neskatoties uz visām tā brīža grūtībām, galerija uzaicināja vairāk nekā 150 māksliniekus radīt konkursa darbus par tēmu “#artefakts#piektācivilizācija”. Profesionāli mākslinieki no Latvijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas un Britānijas izteica vēlmi piedalīties projektā. Diemžēl ārzemju autoru darbi nav varējuši šķērsot valstu robežas, tāpēc šogad vairāk nekā divsimt latviešu mākslinieku darbus papildinājām ar ārvalstu kolēģu darbiem no iepriekšējo GRATA BALVA izstāžu fonda.

GRATA balva patiesībā ir divas balvas no MuseumLV galerijas fonda - katra 500 eiro vērtībā. MuseumLV galerijas pārstāvji savu kandidātu izvēlas, balstoties uz ilglaicīgu, auglīgu sadarbību starp galeriju un autoru, un konkursa izstādes atklāšanas ceremonijā pasniedz GRATA naudas balvu. Savas balvas pasniedz arī kultūras centra GRATA JJ draugi un kolēģi, kuri ir izteikuši vēlmi atbalstīt kādu no konkursa dalībniekiem. Otrās GRATA balvas likteni nosaka izstādes apmeklētāji, balsojot par savu iecienīto darbu vai mākslas priekšmetu visā izstādes laikā. “Skatītāju simpātiju balva” uzvarētājam tiek piešķirta pēc balsu apkopošanas nākamās izstādes atklāšanas ceremonijā galerijā MuseumLV. Lai saglabātu godīga balsojuma formātu, visas gleznas un mākslas priekšmeti tiek izstādīti, neminot autoru vārdus. Katram skatītājam ir iespēja piešķirt balsi par sev tīkamāko darbu, norādot gleznas numuru uz biļetes tieši galerijā vai internetā, atzīmējot darba fotoattēlu MuseumLV un Grata JJ mājas lapā sadaļā “Blogs - Grata Balva 2020 – darbi”. Šogad visiem projektā iesaistītajiem māksliniekiem konkursa darbu radīšanai tika piešķirti audekli divos formātos - 40 x 40 cm kvadrāts, vai apaļš ar diametru 40 cm. Tieši šie darbi arī tiks vērtēti. Savu vietu izstādē atradīs arī autordarbi citās tehnikās un materiālos, turklāt katrs dalībnieks var izstādīt vēl vienu vai divus tematiski atbilstošus darbus, lai bagātinātu sava darba kontekstu. Pilns darbu katalogs ir pieejams MuseumLV mājas lapā, visi darbi ir iegādājami. GRATA balvas atbalstītājs ir ekoloģisko māju ražotne Grata Eco House.

2020. gada balvu izstādes nosaukums un tēma ir “#artefakts#piektācivilizācija”. Straujā fundamentālās un lietišķās zinātnes sinerģija rada jaunas teorijas par Visuma rašanos, par Zemes veidošanos, par saprātīgas dzīvības izcelsmi un attīstību, par iespējamo sabrukušo civilizāciju skaitu. Vai esam pirmās apzinīgās būtnes, kuras kā savu adresi un vienīgo mājvietu ir norādījušas planētu Zemi Saules sistēmā, Oriona piedurknē, Piena ceļa galaktikā, Vietējā galaktiku kopā, Jaunavas klasterī, Laniakejas galaktiku superklasterī, Valzivs-Zivju superklasteru sistēmā, galaktiskajā Perseja–Pegaza pavedienā? Vai atbildi uz šo jautājumu mēs spēsim atrast savas dzīves laikā? Vai arī mūs gaida nākamā attīstības pakāpe, kurā atklāsies citi uzdevumi? Mums nav zināma rītdienas vēsture, mēs pat nezinām, kādu lomu paši sev piešķirsim pēc 24 stundām. Acīmredzama ir tikai “šodiena”, un tikai šodien mums ir iespēja izveidot un savam nākotnes “es” atstāt artefaktu, kas apliecinātu mūsu eksistenci Mājas vēsturē. Identifikācijas zīme, īpaša klātbūtnes norāde, spilgta līnija vai akvarelisks tēls. Mēs apzīmējam “šodienu”, lai ieietu portālā, kura nosaukums ir “rītdiena” un uzrādītu savas tiesības uz vēl vienu laimīgu dienu uz šīs #piektās civilizācijas planētas. Pēc Marksa Vartofska vārdiem, “artefakts kultūras evolūcijai ir tas pats, kas gēns bioloģiskajai evolūcijai”.

Esam pateicīgi kultūras centra Grata JJ galerijas MuseumLV draugiem un kolēģiem: sporta preču veikalu tiklai “Sportland” un mākslinieku preču veikaliem - Galerijai «M6», “Radošo Darbu Galerija”, “Vilhelms” un “Vilori”, kuri izteica vēlmi ar savām balvām atbalstīt konkursa dalībniekus.

Ekspozīcija ir skatāma MuseumLV galerijas divos stāvos.
Ieejas maksa 5 eiro pieaugušiem, 2 eiro - biļete ar atlaidi.

3D virtuālā tūre

Citi resursi internetā:
reitingi.lv
titanium.lv
baltics.news
lsm.lv
lsm.lv - Video
rus.lsm.lv
Arterritory.com
Mumspatik.lv
Baltic-course.com
Allevents.in
Findglocal.com
Replay.lsm.lv
LTV 7
Mixnews.lv

Darbu katalogs


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Pievienoti materiāli


PĒTERIS ČAIKOVSKIS “GULBJU EZERS”. 09.07.2020 - 29.08.2020

Baleta cienītājiem, iespējams, ir grūti aptvert, ka vienu no slavenākajiem baletiem pasaulē, kura muzikālās tēmas mūsdienās dzirdamas it visur, pirmizrādē Maskavas Lielajā teātrī 1877. gada 4. martā skatītāji nepieņēma un tas tika uzskatīts par neveiksmīgu. Sākotnējo Jūliusa Vaclava Rezingera horeogrāfiju vēlāk rediģēja cits baletmeistars – Mariuss Petipā, ieviešot daudzus jauninājumus, un šis uzvedums Marijas teātrī 1895. gadā, jau pēc komponista nāves, kļuva par baleta klasiku.


Baleta sižeta pamatā ir vairāki motīvi, kas arī pirms tam nereti izmantoti skatuves darbos, teātrī, operā. Stāsts ir par Odetu, Odīliju un Zigfrīdu, kurā reālais saplūst ar fantastisko. Šs balets jau vairāk kā simts gadus no izpildītājiem prasa aktierisko meistarību, spēju pārliecināt skatītāju.



Šķiet, ka neviens cits mākslas darbs padomju kultūrtelpā nav bijis tik populārs: to izrādīja, kad valsti apmeklēja svarīgi viesi, atsevišķus mūzikas fragmentus translēja radio un izrādīja televīzija kad mūžībā bija aizgājis kāds no augsti stāvošiem partijas darbiniekiem.


Lita Beiris kopā ar Aleksandru Rumjancevu savu pirmo “Gulbju ezeru” nodejoja 1977. gada martā. Tolaik bija pieņemts, ka Odetu un Odīliju dejo viena un tā pati balerīna. Divi dažādi tēli, ko balerīnai jāspēj parādīt vienā izrādē, un, pēc slavenās dejotājas Annas Priedes teiktā, ne katrai tas izdodas. Beiris to izdarīja spīdoši, izdzīvojot šo lomu daudzas reizes gan Latvijā, gan daudzviet pasaulē. Tāpat kā kritika, arī pati māksliniece uzskata šo lomu par veiksmīgāko savā karjerā un saka, ka šī loma ir “cīņa starp mīlu un naidu, labo un ļauno”. Īpašs stāsts ir par 1978. gada viesizrādēm Lionā, Francijā. Padomju režīma nežēlastībā krita Litas partneris Aleksandrs Rumjancevs, kurš nevarēja piedalīties izrādē un, lai glābtu to, no Maskavas atbrauca slavenais latviešu dejotājs Māris Liepa. Tikšanās ar šo meistaru māksliniecei pavēra jaunus apvāršņus un tēla interpretāciju. Partneris balerīnai pēc izrādes uzdāvināja smaržas Chanel Nr. 5, kuras joprojām ir viņas iemīļotais parfīms.


Arī tēlotājmākslā vārdu savienojums “Gulbju ezers” ir jau ar savu vēsturi: kādam māksliniekam šis nosaukums jau ir sinonīms vārdam balets, citam – iespēja radīt savu, jaunu stāstu. Pasakā Zigfrīdu un Odetu viļņi ierauj ezera dzelmē, kamēr izstādē izvēlēto gleznu sižets skatītājam atļauj tā brīvu interpretējumu.


Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns


Pievienoti materiāli


ĀDOLFS ADĀNS “ŽIZELE”. 09.07.2020 - 29.08.2020

Franču komponista Ādolfa Adāna (1803 – 1856) baletam “Žizele” liktenis ir bijis labvēlīgs jau no tā pirmizrādes Parīzes operā 1841. gadā 28. jūnijā. Publika to uzņēma ar lielu sajūsmu un tādas pašas emocijas balets izraisa arī mūsdienās.


19.gadsimta vācu romantiķis, dzejnieks Heinrihs Heine savā darbā “Florences naktis” runā par vilām – slāvu tautu folklorā sastopamajiem jaunu meiteņu - līgavu gariem. Līgavaiņu pamestas, mirušas pirms savām kāzām, viņas izdejo kāzu dejas aizkapa valstībā, ar tādu mežonīgu kaisli, kas nav bijusi iespējama īstajās kāzās. Hercogu Albrehtu sagaida bargs sods, kad vilām pievienojas Žizele - meitene, kuru viņš pametis. Vilas liek neuzticīgajam puisim dejot līdz nāvei, tomēr mīlošā Žizele nolemj Albrehtu glābt.


Šo stāstu franču dzejnieks Teofīls Gotjē pārstrādāja baleta libretā, horeogrāfiju veidoja Žans Koralli un Žils Pero. Balets pamatoti ieguva savu vietu daudzu pasaules teātru “zelta” repertuārā.


Litas Beiris stāstam par Žizeles lomu arī ir sava interesanta vēsture. 1987. gadā, nesniedzot nekādus paskaidrojumus, viņu neiekļauj trupas sastāvā uz kārtējām ārzemju viesizrādēm. Iespējams, ka iepriekšējās turnejās, dejojot “Gulbju ezerā”, balerīna atļāvusies pārāk “plašu lidojumu”, tomēr patiesos iemeslus droši vien nekad neizdosies uzzināt. Paliekot mājās, māksliniece laiku izmantoja radoši, un sadarbībā ar partneri Genādiju Gorbaņovu, viņa sagatavoja jaunu lomu – Žizeli, par kuru vēlāk rakstīs, ka tā ir vislabākā Litas Beiris loma. Kritiķis Ēriks Tivums mākslinieces sniegumu salīdzināja ar franču traģēdijas aktrišu vērienu. Dejotājas spīts, rakstura stiprums un spēja pacelties pāri aizvainojumam sublimējās lielā mākslas darbā. Skatuves partneris “Žizelē”, dejotājs Aivars Leimanis, savās atmiņās piebilst, ka “tas bija duets ar spēcīgu personību”, savukārt Andrejs Rumjancevs uzsvēra, ka, dejojot ar Litu, “lomu sagatavošanas process nesagādāja grūtības”.


Izstādē “Žizelei” veltītie darbi ir gan ar konkrētu šī stāsta tematiku, pat speciāli konkrētajam notikumam radīti, kā Aivja Pīzeļa “Žizele”, gan tādi, kuru vēstījumā jaušams gaismas un tumsas, mīlas un naida pretnostatījums.


Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns


Pievienoti materiāli


PĒTERIS ČAIKOVSKIS “APBURTĀ PRINCESE”. 09.07.2020 - 29.08.2020

Vienmēr tik kritisks pret savu mūziku un bieži vien neticot savam talantam, pats Čaikovskis baletu “Apburtā princese” uzskatīja par vienu no saviem labākajiem darbiem. Tas ir otrais no viņa trīs uzrakstītajiem baletiem. Komponists baleta mūziku sacerēja 1889. gadā, bet pirmizrāde notika 1890. gadā Marijas teātrī, Pēterburgā. Horeogrāfa Mariusa Petipā uzvedums izsauca īstu furoru. Kopš tā brīža balets “Apburtā princese” ir piedzīvojis neskaitāmas pirmizrādes visā pasaulē un ir pamatrepertuārā arī Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā. Tas ir viens no klasiskā baleta stūrakmeņiem, izaicinājums ikviena dejotāja profesionalitātei.

Eiropas tautu pasaku savulaik padarīja populāru tādi meistari kā Šarls Pero un brāļi Grimmi. Stāsts ir par princesi Auroru, kurai ļaunā burve uzlikusi lāstu: meitene savā sešpadsmitajā dzimšanas dienā sadurs pirkstu un nomirs. Labajām fejām nav pa spēkam to novērst, tikai pārveidot - Aurora nenomirs, viņa iemigs un gulēs, līdz no miega viņu spēs atmodināt prinča skūpsts.

Auroras loma pie Litas Beiris atnāca 1980. gadā. Šo gadu pamatoti var uzskatīt par robežpunktu viņas dejotājas karjerā. Pēc sasniegumiem konkursos Maskavā un Varnā, Bulgārijā, Beiris nostiprināja savas pozīcijas kā primabelerīna pašmāju teātrī.

Baleta vēsturniece Ija Bite savā recenzijā rakstīja, ka “Ir pienācis Litas Beiris ziedēšanas laiks, pārējo buķetē viņa ir ieraudzīta, pamanīta un valdzina gan kā dejotāja, gan kā apburoša, gudra sieviete”. Savukārt baletmeistars Aivars Leimanis, runājot par šo lomu, uzsver, ka to var paveikt tikai izcila, ar nevainojamu tehniku apveltīta dejotāja. Beiris izdzīvoja Auroras lomu. Aktieriskā meistarība bija harmonijā ar baleta tehniku, tāpēc radās pārliecinošs stāsts un izrāde, kas dejotājas repertuārā bija vairākus gadus. Viens no Beiris partneriem prinča Dezirē lomā bija izcilais dejotājs Viesturs Jansons. Tāpat veiksmīga bija sadarbība ar Andreju Rumjancevu. Pati balerīna, runājot par šo savu lomu, atceras, ka izdejot to ar vairākiem partneriem bija patiess gandarījums.

Gleznas, kas stāsta par “Apburto princesi” ir ar visdažādāko tematiku. Mežs un jūra, meitenes tēls un ziedi, princeses un prinči... Katram no mums ir sava pasaku pasaule un brīži, kad vēlamies nokļūt bērnībā un ticēt kā toreiz, ka visām pasakām būs laimīgas beigas.

Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns


Pievienoti materiāli