Personālizstāde. Ilze Preisa. "Metaforiskās spēles"

25.01.2023. – 11.03.2023.

Simbols ir atslēgas vārds Ilzes Preisas mākslinieciskajai  praksei, kas sevī ietver glezniecību un grafiku. Šis jēdziens ir attiecināms uz visiem elementiem, ar ko sastopamies Preisas mākslā  - tēlotajiem objektiem un  lietotajām krāsām. Tie apvienoti sirrealitātes piestrāvotās kompozīcijās, kas mudina skatītāju ļauties darbu satura  tulkošanas azartam. Ilze Preisa savos darbos izmanto grieķu mītu un Bībeles motīvus, taču nenospraužot  konkrētas piedāvāto simbolu izpratnes robežas. Bieži Bībeles sižetu un antīkās mitoloģijas tēli mūsdienu kontekstā kļūst par laikmeta aktuālo ideju precīziem izteicējiem.  Mitoloģisko motīvu klātbūtne, ar ko sastopamies Preisas darbos,  mūsdienu mākslā ir bieži sastopama parādība, kas norāda uz  mitoloģisko tēmu pārlaicīgumu. Darbos dominē atsauces uz pasaules kultūras mantojuma tēliem, taču izceļot to vai citu sižetu, māksliniece akcentē viņai svarīgus personiskus stāstus. Ar mitoloģijas tēlu starpniecību māksliniece stāsta par cilvēka dabu, cilvēciskajām īpašībām – kaislību, nodevību, dusmām, mīlestību. Cilvēka daba nemainās. Līdz ar to, šo tēlu radītās asociācijas lieliski noder, lai izceltu vienu vai citu aspektu cilvēka dabā.

Ilzes Preisas mākslās ikonogrāfija ietver visdažādākos tēlus -  varas un  zemes spēka simbols vērsis, kas ar savu spēka  klātbūtni liek saspringt, kleita kā pārtapšanas un maskēšanās simbols suģestē ar savu kairinošo enerģiju, eksotiski putni, vienlaicīgi  ir skaisti un biedējoši, skaistā Mēdeja, kuras galvu rotā elegantās čūskas, kas atbaida un vilina vienlaicīgi, aizkars, kas aizsedz nezināmo telpu un mudina izšķirties -  atvērt to skatienam vai tomēr nē, kaķi ar spārniem – efektīgie varas simboli. Zīmīgs elements gandrīz katrā šīs izstādes darbā ir šaha ornamentā kārtotā melnbaltā grīda, kur atpazīstam mākslas vēsturē labi pazīstamās vides no renesanses laika telpām  līdz mūsdienu modernajai telpai. Šis elements tiecas apvienot izstādes darbus vienā stāstā, kas sastāv no daudziem turpinājumiem.

Svarīgs Ilzes Preisas mākslas elements ir krāsa, ko māksliniece organiski iekļauj savu simbolu teorijā. Gandrīz neiespējami konstatēt, kurš no mākslinieciskajā praksē lietotajiem elementiem precīzāk izsaka Preisas mākslas darbu simbolisko vēstījumu- krāsa vai tēlotais objekts. Ideālā gadījumā tie pakaidro viens otru un dzīvo ideālā simbiozē.  

I.P.: „Darbu sērija Sarkans/Melns/Balts radās reflektējot uz pēdējo gadu notikumiem, to,kas notiek pasaulē, ap mums un Manī.

Izvēlējos šīs trīs krāsas, jo, manuprāt, tās vislabāk ļauj izpaust šo stāstu, atklāt savu izjūtu un parādīt skatījumu uz to. Tās ir spēcīgas krāsas, ar daudzpusīgu simboliku mākslā, kultūrā. Krāsas, kas vienmēr kontrastēs savā starpā. Pielietojot šo trīs krāsu spektru un savstarpēju salikumu dažādās variācijās, katru reizi veidojas cits stāsts. Tā ir mana saruna ar skatītāju”.

Izstādē eksponētas Preisas veidotas litogrāfijas, kurās māksliniece turpina gleznās realizētās tēmas, taču pateicoties tehnikai un melni-baltai estētikai,  veidojas citas intonācijas. I.P:„Šajos darbos es, it kā atpūšos pati, tādā veidā atpūtinot arī prātu no pasaules “krāsu”piesātinājuma.

Mākslas zinātniece Diāna Barčevska

Izstādē ”Metaforiskās spēles” tiek atskaņotas zviedru mūziķa un komponista Fredrika Karlkvista (Fredrik Carlquist) (klarnete, saksofons) piecas muzikālas kompozīcijas, kuras radušās iedvesmojotiesies no gleznotājas Ilzes Preisas gleznām. Pirmo reizi šī mūzika tika atskaņota Barselonā, IIzes izstādē Metaforiskā telpa/Metaphorical Space.

CV

Ilze Preisa

Ilzes Preisas darbi ir daudzslāņaini. Tajos brīvi sadzīvo dažādi tēli un simboli, antīkais un laikmetīgais, dažādas faktūras. Darbu mistiskā burvība atklājas pamazām. Ilzes Preisas gleznas ir kā aicinājums novērtēt  visu skaisto, kā dzīvē, tā mākslā un tas sniedz vibrējoši spožu enerģiju.- Simona Skopeliti (mākslas zinātniece, Itālija)

(Oriģ.Preisa's painting is an invitation to beauty, life, and art, that brings new energy which has nothing to do with matter but shines with a supernatural light) – Simona Scopelliti.

Izpratni par mākslu, tās daudzveidību esmu ieguvusi, studējot Mākslas akadēmijā Berlīnē un Mākslas akadēmijā Rīgā, 2000. gadā to beidzot ar izcilību, izveidojot diplomdarbu Vēstules no vēršiem.

Mākslā man tuva simbolu valoda. Gleznās runāju ar to starpniecību. Stāstot par notikumiem, norisēm ap mums, darbos iegleznoju tēlus no mītiskās pasaules, piešķirot tiem jaunas nokrāsas. Simboli, kurus pielietoju darbos, var būt ietverti arī ģeometriskās formās un ,sakārtoti noteiktā secībā, tie veido savu stāstu. Darbi tiek veidoti daudzos slāņos, ilgstoši, kur katrai detaļai vai simbolam ir nozīme.

Būtiska nozīme ir skaistajam-dažreiz pat smeldzoši skaistajam. Tā ir apzināti izvēlēta mākslinieciska  forma, kas piesaista un tālāk jau liek ieskatīties dziļāk. Māksla ir mans komunikācijas veids, kuru izvēlos runājot ar skatītāju – (I.Preisa projektam māksla/Zinātnei)

Kopumā bijušas vairāk kā 50 personālizstādes - Melburnā, Berlīnē, Barselonā, Sidžesa, Alikantē, Žironā, Rīga, Cēsis u.c.  Un dalība aptuveni 150 grupu izstādēs.

Kolekcijas/Muzeji.

Mākslas muzejs Arsenāls; Cēsu izstāžu nams; Omskas mākslas muzejs; Ventspils muzejs; Preiļu mākslas muzejs;

kā arī Mati Miliuse mākslas kolekcija (Tartu, Igaunija) mākslas kolekcijā; Luciano Benetton mākslas kolekcijā;  Kā arī privātkolekcijās: Berlīne, Ņujorka, Oslo, Barselona, Monako, Luksemburga, Brisele, Kopenhāgena u.c.

2021./22.- Starptautisks, multimediāls projekts When Music meets art, Solo izstāde

kopā ar mūziķi komponistu F.Carlquist: Sidges, Barselona, Rīga (Spānija/Latvija).

Organizācijas.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 2000. gada.

Latvijas autortiesību aģentūras biedre no 2003.gada.

Kopš 2016.gada sadarbojas ar labdarības organizācijām, piedaloties labdarības projektos-apmācības, izstādes, mākslas izsoles.

Izglītība.

1994. – 2002.- Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA)

1997-98.- Berlīnes mākslas akadēmijā (HDK)

1998. gadā ieguva bakalaura grādu LMA

2000.gadā ar izcilību pabeidza LMA, izveidojot diplomdarbu, ciklu ”Vēstules no vēršiem”, iegūstot Klāva Sīpoliņa (Kanāda) radošo stipendiju. 

2002. gadā ieguva maģistra grādu LMA.

1999 .- 2002.- maģistrantūras studijas Latvijas Kultūras akadēmijā MMM programmā (Mākslas un Mūzikas menedžments)

1988-1994.- Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vsk.

 

 diena.lv

delfi.lv

nra

LTV

LiveRiga

LR1

rus.lsm

arterritory

titanium

Darba laiks svētkos:

23. decembris - 11:00- 19:00

24. decembris - SLĒGTS
25. decembris - SLĒGTS
26. decembris - SLĒGTS

27., 28., 29., 30. decembris - 11:00 - 19:00

31. decembris - SLĒGTS

Gaišus Ziemassvētkus!
Novēlam mieru, veselību un panākumus Jaunajā gadā!

Ar cieņu, 
MuseumLV 

Personālizstāde. Jūlija Eresko. "SOS. Dzīvei ir nozīme"
28.10. 2022. - 11.01.2023.

Mūsu saiknes ir pārrautas, zaudētas pagātnē,
Mūsu saknes ir sagrautas, izrautas, pamestas,
Visi sapņi ir zuduši soctīklu pinumos,
Mūsu bērni ir aizmirsti,
Laikam plūstot ir sagrautas pilsētas.

Nevaram atsaukt atmiņā dzimtas sākumu,
Nevaram vērot vakara debesu skaistumu,
Sajust siltos vējus ķermenī,
Nevaram lasīt pagātnes nostāstus, pasakas.

Kur noglabāts mūžības nākotnes noslēpums?
Par ko tapsim, kam labo glabāt atmiņā?
Par pīšļiem pārvērtīsies jēga bezgalības tukšumā,
Viss atdursies vējiem kritušo eņģeļu Zemē.

Mūsu jūtu un domu, un spēku avots,
Kur pulsē mīla, ticība, labais un vēlme,
Tam virsū nāks visums bez dvēseles postīt,
Dzīvei ir nozīme, kad esam dzīvi,
Kad Visi ir dzīvi.

                    JJ (Jūlija Eresko)/  2022
(tulkojums: Irēna Petrova un Ilmārs Zvirgzds)



SOS. Dzīvei ir nozīme

“Es tveru Tagadni kā artefaktu, iekļaujot to Nākotnē un piedāvāju aplūkot ainu, kurā dotajā vienādojumā vienīgais izdzēstais mainīgais ir cilvēks. Cilvēks, kas kļuvis par artefaktu.

Nenoraidot Tagadni, neveidojot jaunu realitāti, es aicinu ielūkoties ticamā Nākotnē un novērtēt zaudējumu – tās civilizācijas unikalitāti, kura radījusi zinātni un reliģiju, mākslu un medicīnu, tehnoloģijas un sportu... Civilizācijas, kuras pastāvēšana šobrīd lielā ātrumā tuvojas nepārdomātas pašiznīcības solim.

Es piedāvāju veidot savu viedokli par katra cilvēka dzīvības vērtību, par mūsdienu civilizācijas eksistences vienreizīgumu un sasniegumiem, un, balstoties uz pieredzi un pagātnes mantojumu, izvēlēties virzību uz dzīvību. Katrai dzīvībai ir nozīme. Ikvienai dzīvei ir vērtība. Any life matters now.”

Izstāde “SOS. Life matters” ir izvietota galerijas MuseumLV divos stāvos.

Galerijas pirmā stāva zālēs apskatāmas gleznas, kas tapušas dažādās tehnikās, izmantojot gan klasiskus, gan mūsdienu materiālus, kā arī JJ oriģinālie video darbi un objekti, kas tapuši sadarbībā ar neona meistaru Jāni Brolišu. Viens darbs no izstādes ir veltīts draugam Dinai Zuzānei.

Otrajā stāvā, turpinot tēmu, “SOS. Dzīvei ir nozīme”, autors prezentē instalāciju “Cilvēku pamesta pilsēta”, kuru atbalstīja simtiem Rīgas bērnu ar saviem zīmējumiem, kā arī savu darbu galerijā ir radījis ielu grafiti mākslinieks KIWIE. Katram viesim ir iespēja kļūt par šī projekta līdzautoru, atstājot savu tēlu uz sienas kā piemiņu par uzturēšanos šajā nosacītās pilsētas daļā.

Izstādes skaņu dizains – Iļja Kaļiņins. Tekstu lasa –Mihaila Čehova Rīgas teātra aktrise Tatjana Lukašenkova. Dzejoļa autore krievu valodā Jūlija Eresko, tulkojums – Ilmārs Zvirgzds, Irēna Petrova. Tekstu tulkojums – Dita Lūse. Video darbi – Jūlija Eresko un Aleksandrs Veingarts.

 

CV

Jūlija Eresko (JJ) mākslas izglītību ieguvusi Bostonas Mākslas institūtā, kā arī Rīgas Dizaina koledžā un Britu Mākslas akadēmijā Romā glezniecības un grafikas specialitātē. Viņa strādāja vizuālās mākslas jomā, kā arī izstrādāja interjera dizainu, mēbeļu dizainu. Piedalījusies daudzās izstādēs gan Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, gan ārpus Latvijas. 2017. gadā Rīgā un Šveicē nodibinājusi kultūras centru Grata JJ un galeriju MuseumLV, bet 2018. gadā – Grata Art Foundation. Viņa ir autors un scenogrāfs dažādiem galerijas MuseumLV projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, līdz pat šai dienai vada galeriju un kultūras centru Grata JJ.

Pateicība par radošo ieguldījumu un atbalstu: Irēnai Bužinskai, Laurai Tučai, Jānim Pūgam, Kristīnei Martinovai,  Didzim Grodzam, Jevģenijai Šafranekai, Jānim Brolišam, Aijai Rullei; kā arī par tulkojumu Ditai Lūsei, Irēnai Petrovai, Ilmāram Zvirgzdam.

 

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/personalizstade.-julija-eresko.-_sos.-life-matters_-14287822

https://lat.bb.lv/raksts/sabiedriba/2022/10/28/galerija-museumlv-bus-skatama-makslinieces-eresko-personalizstade-sos-life-matters

https://www.titanium.lv/personalnaya-vystavka-yuliya-eresko-sos-life-matters/

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/maksliniece-julija-eresko-personalizstade-sketina-dzives-nozimes-jautajumus.a480106/

https://www.zerkalo.lv/sos-life-matters/

https://baltics.news/2022/10/28/in-her-personal-exhibition-artist-julija-eresko-discusses-the-questions-of-the-meaning-of-life/

https://rus.jauns.lv/article/progulka/527540-zacem-buxanku-xleba-zapustili-v-kosmos-xudoznica-yuliya-eresko-predlagaet-zaglyanut-v-budushhee

Video:

Кто живет в "Заброшенном городе"? | "Квартира" - сюжет | эп. 24

LTV- Dzīves nozīmes jautājumi Jūlijas Eresko personālizstādē

Personālizstāde.  Jevgēnijs Mermans “Bilžu atlants”.

26.08.2022. – 15.10.2022.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00

Konteksts
    Jevgēnijs Mermans ir ukraiņu izcelsmes mākslinieks, kurš šobrīd mitinās Izraēlā. Šī ceļojošā izstādē līdz Rīgai, ceļojusi caur Kijevu un Viļņu. Izstādi veido lielformāta gleznas, kuru tapšanu iedvesmojis ilustrēts ģeogrāfijas atlants, kurš vairākkārt publicēts Leipcigā 19. gs. beigās un 20.gs. sākumā. Kopā ar ainavām un dabasskatiem, ilustrācijas ataino valstu pamatiedzīvotājus, salas, tuksnešus un kalnus no dažādām pasaules vietām, detalizēti atklājot ķermeņa un galvaskausa uzbūvi, sejas pantus un mīmiku dažādām cilvēku rasēm un to nacionālajai piederībai, raugoties no vācu pētnieka perspektīvas, impērijas norieta un nacionālistiskās nacistu kustības dzimšanas laikā. Mākslinieka Mermana  eļļas gleznas seko ilustrācijām, kuras aplūkojamas atlanta otrajā daļā, kas veltīta ne – eiropeiskajām valstīm, liekot uzsvaru uz konkrētiem attēliem, kas pamodināja māksliniekā ziņkāri: cilvēki no dažādām kultūrām un piederības, šo zemju fauna un flora.
    Mermana izvēle, lietot mazos, monohromatiskos zīmējumus, kuri attēloti grāmatā, piešķirot tiem lielu, krāsainu interpretāciju, ir izaicinoša nostāja. Viņa darbos Ir grūti atrast lokālas atsauces, kā piemēram tas ir pašreizējā gleznu sērijā, kur viņš atsaucas uz Eiropas glezniecību (vai ilustrāciju). Tajā pašā laikā, attēlu izvēle var nebūt pilnība nejauša, iespējams  saistīta ar mākslinieka biogrāfiju un ģeo – politisko realitāti. Viņa pielietotais darbības princips šeit atgādina populārās mūzikas aranžijas jeb cover praksi vai vecu filmu reproducēšanu, ar kuras palīdzību viņš piesavinās oriģinālās ilustrācijas un “ietērpj” tās jaunā, personiskā un mūsdienīgā izskatā. Ar šo procesu attīstās diskusija par varas attiecībām starp dominējošo kultūru un kontrolēto kultūru, ko veidojis simtiem gadu ilgs koloniālisms. Diskusiju pastiprina attēlu izvēle no šī atlanta sējuma, kas, kā minēts, attiecas uz to, ko eiropieši dēvē par “trešo pasauli”. Mermana gleznas uzsver disonansi starp rietumu apbrīnu par “cildeno mežoni” un šo “mežoņu”
okupācijas un ekspluatācijas vēsturi un atgādina, kā vēstures gaitā un līdz pat mūsdienām bailes no svešā un nezināmā pārvēršas naidā un vardarbībā.
    Pēdējo mēnešu laikā šīs debates un pārdomu naratīvs ir kļuvis aktuāls, ņemot vērā Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un tās pilsoņiem. Krievijas vara, kura kā ar lāča tvērienu stipri ieskāva Austrumeiropas valstis gandrīz visu 20.gs, cīnās, lai atteiktos no kultūras un ekonomikas  kontroles pār bijušo Padomju Savienību, un ir pasludinājusi Ukrainu par daļu no Krievijas, bet tās pilsoņus par krieviem. Ukrainas neatkarību un atgriešanos pie sākotnējās kultūras un valodas Krievijas hegemonija uztver kā sacelšanos , bet tuvošanos rietumu valstīm kā draudus Krievijai. Mermana gleznās apspriestais dominēšanas un kontroles jautājums tāpēc nav vēsturisks jautājums, tas ir laikmetīgs un aktuāls un skar personiski mākslinieku, viņa dzimteni, ģimeni un draugus. Jevgēnijs Mermans uz atlantu raugās ar gleznotāja acīm, viņš tikai atsaucas uz zīmējumiem un ignorē vāciski rakstīto tekstu, ko viņš nespēj izlasīt. Viņa gleznieciskā maniere šajā darbu sērijā ir mazāk rūpīga un mazāk reālistiska salīdzinājumā ar atlanta izdevuma ilustratoru. Viņš izvēlas sev, kā gleznotājam interesējošas tēmas un kompozīcijas, ik pa laikam vienā gleznā, apvienojot dažādas ilustrācijas vai tikai atsaucoties uz kādu nodaļu no orģinālās ilustrācijas. Rezultātā ir tapusi ļoti krāsaina gleznu sērija, ko raksturo ātri un izteiksmīgi otas triepieni, kas piešķir jaunu un papildinātu dzīvi vecajai pasaulei, ko 20.gs. lielie vēsturiskie un traumatiskie notikumi ir mainījuši līdz nepazīšanai.
    Izstāde tapusi ar dāsnu Kijevas un Viļņas “Tsekh” laikmetīgās mākslas galeriju atbalstu.
Kurators: Ilans Wizgans

BIO
Izglītība
1985-1987 — Kijevas mākslas skola. Tēlotājmākslas nodaļa. Ukraina. 1989-1990 — Kijevas Tēlotājmākslas akadēmija. Ukraina. 1996-1998 — Vizuālās mākslas skola. (SVA). Videomāksla un saistītie mediji. Ņujorka,
ASV.
Selektīvas izstādes un projekti
2021 – “Mākslas sargi”. Citronu rāmju galerija. Telaviva (solo izstāde) 2020 – “Inneroutfuture” – īpašs projekts. Nulobaz galerija. Telaviva. Izraēla (solo izstāde) 2019 – “Bilder Atlas 1”. Tsekh galerija. Kijeva. Ukraina (solo izstāde)
2019 – “Teritorijas” .MACT / Museum and Center of Contemporary Art, Ticino, Šveice. (grupu izstāde)
2016 — "Morte Faschismus. Morte Kommunismus". HKHTC, Honkonga. (solo izstāde) 1998 — Telhai muzejs. Augšgalileja, Izraēla. (grupu izstāde) 1997 - "Pēdējais varonis". Galerija Kamera neskaidra. Telaviva, Izraēla. (solo izstāde) 1996. gads — projekts “Stacijas pārveide”. Telaviva, Izraēla. (grupu izstāde) 1995 — "Par garīgo mākslā. V. Kandinskis", Jeruzalemes pilsētas galerija. (solo izstāde) 1995. — "Sapņi par Puntu", Sāras Konforti galerija. Telaviva, Izraēla. (solo izstāde)
Apbalvojumi
2019. gads — 1. balva 33. Kioto mākslas festivālā, starptautiskā žūrijas mākslas izstāde, Japāna.
Selektīvas mākslas darbu kolekcijas
Jeruzalemes pilsētas kolekcija.
Honkongas holokausta un tolerances muzejs.






 
 

 
Labdarības projekts GRATA BALVA 2022  “#iluzorā #realitāte” Ukrainas bēgļu atbalstam
26.08.2022. – 15.10.2022.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00

GRATA BALVA ir starptautisks projekts, kas ir kļuvis par galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ tradīciju, ik gadu aicinot profesionālus māksliniekus radīt oriģināldarbus, tā veicinot jaunradi. Projekta mērķis ir nodrošināt platformu māksliniekiem savstarpējai radošai komunikācijai un pieredzes apmaiņai, kā arī iepazīstināt plašāku auditoriju ar mākslinieku daiļradi. GRATA BALVA 2022 vizuālās mākslas konkurss šogad noris īpašā formātā – kā labdarības konkurss. Visi līdzekļi, kurus kultūras centra GRATA JJ galerija MuseumLV iegūs pārdodot konkursa darbus, tiks novirzīti kā materiālā palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā.
Katru gadu konkursa organizatori izvēlas konkursa tēmu, šogad tā ir “#iluzorā #realitāte”. Ikdienā mēs radām realitāti, kuras pamatā ir mūsu pašu ilūzijas. Mūsdienu pasaules realitāte, pašai pastāvīgi mijiedarbojoties, iznīcinot un radot jaunus apstākļus, izsit mūs no personīgajām, mūsu būtībai pakārtotajām telpām un iemet mūs pasaulē, kas sastāv no sabiedrības vēlmēm un ilūzijām. Radošā iluzorā telpa ir īpaša pasaule, kas pieder katram no mums, atspoguļojot mūsu uzskatus, gaumi, raizes, skaistuma izjūtu, cerības un sapņus. Radošā iluzorā telpa – tā ir īpaša pasaule, kurā mēs eksistējam paralēli reālajai pasaulei.  
GRATA BALVA vizuālajā mākslā ir divas naudas prēmijas - katra 500 EUR. Visi MuseumLV galerijas ieņēmumi no šo darbu pārdošanas, ieskaitot pirmo no divām galerijas balvām 500 eiro apmērā, tiks ziedoti «Young Folks Lv», https://youngfolks.lv/

kuru entuziasti strādā 24/7 tieši uz vietas (stacijā un autoostā) ar ienākošajiem tranzīta ukraiņu bēgļiem. Otrās prēmijas likteni nosaka izstādes apmeklētāju balsojums.  Tādā veidā organizatori cer panākt lielāku sabiedrības interesi par vizuālo mākslu un tās procesiem, kā arī piesaistīt radošajai videi plašāku auditoriju. Lai nodrošinātu pēc iespējas godīgu skatītāju balsojumu, visi darbi tiek izstādīti ar numuriem, bez autoru vārdiem. Balsošana noris klātienē visu izstādes laiku, kā arī galerijas MuseumLV mājaslapā. 

Naudas balva izstādē ir stimulējošs faktors, kas dod svarīgu atbalstu radošajai darbībai un ir mākslinieka darba novērtējums. Izstādes laikā visi darbi tiek piedāvāti pārdošanai interesentiem. Par iepriekšējo gadu nominantiem un uzvarētājiem jau ir kļuvuši Juris Ģērmanis, Aleksejs Naumovs, Dita Lūse, Vadims Markevičs, Linda Kozule, Anita Paegle un Ilze Muceniece-Adamaite. Visa informācija par labdarības fondu GRATA atrodama šeit  https://museumlv.com/about_us/, fonda GAF “Art helps vision” labdarības izstāde un “Art helps vision” labdarības izsole.

GRATA BALVA konkursa izstādes:
 "Mistērija. Rituālā māksla"
"Spēka avots"
“#artefakts #piektācivilizācija”

Mākslas darbu katalogs

Citi resursi internetā:

epadomi.lv

Diena.lv

e360.lv

titanium.lv

rus.lsm.lv

rus.jauns.lv

5 gadi – 50 izstādes – 140 pasākumi – 1892692 mājaslapas apmeklējumi


Kultūras centra Grata JJ un mākslas galerijas MuseumLV tapšanas pamatā ir ideja par mūsdienu Latvijas sabiedrības apvienošanu un izglītošanu un to Latvijas mākslinieku atbalstu, kuru karjera ir veidojusies jau pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas.


Galerijas interešu lokā ir gan tie laikmetīgās mākslas pārstāvji, kuru radošā darbība bāzējas klasiskajās Eiropas kultūras vērtībās, gan arī tie mākslinieki, kuru radošā izpausme ir novatoriska un pārsniedz vispārpieņemtās robežas.


Galerija MuseumLV organizē gan grupu izstādes, gan arī personālizstādes, kas ilgst aptuveni mēnesi - četras nedēļas. Dažkārt galerijā ir iespēja apskatīt trīs dažādas izstādes vienlaikus. Piecu gadu laikā notikušas 50 izstādes, 90 lekcijas un 30 meistarklases. Mājaslapas skatījumu skaits pārsniedz vienu miljonu astoņsimt tūkstošus.


Kultūras centrā iekļaujas arī labdarības fonds "Grata Art Charitable Foundation", izglītības programma "Akadēmija GRATA" un ikgadējais vizuālās mākslas konkurss "Grata Balva".


Lielu popularitāti mākslinieku vidū ir iemantojusi gadskārtējā konkursa izstāde "Grata Balva". Šajā konkursā ir divas nominācijas: galerijas MuseumLV piešķirtās balvas mērķis ir vecākās paaudzes mākslinieku atbalsts, bet skatītāju simpātiju balva sniedz iespēju atklāt jaunus talantus.

Visi autori, ar kuriem sadarbojamies, ir profesionāli mākslinieki, daudzu darbi ir apskatāmi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī citos nozīmīgos Latvijas un pasaules muzejos.

Esam pievērsušies arī interešu izglītības projektiem – organizējam iknedēļas lekcijas mākslas vēsturnieku vadībā; veidojam video sižetus par izstādēm un dokumentālās filmas par mūsdienu latviešu māksliniekiem galerijas Youtube kanālam https://youtube.com/channel/UCoUIcssPBmdjrpc6Sz-_Eqw; piedāvājam mākslinieku meistarklases, tiešraides; ikvienam interesentam pieejamas diskusijas par mākslā aktuāliem tēmatiem ar mākslas kritiķu un mākslinieku dalību, radošas mākslas nodarbības pieaugušajiem un bērniem, dzejas vakari, koncerti, teātra uzvedumi, dokumentālo filmu seansi un daudzas citas izglītojošas aktivitātes. Nodarbības vada profesionāli mākslas vēsturnieki un kritiķi, kuru darba vietas ir gan Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, gan Latvijas Mākslas akadēmija, gan Latvijas Zinātņu akadēmija - augstu akadēmisko grādu īpašnieki.


Draugi, jūs varat uzdot jautājumu - kāpēc mūsu darbība ir tik intensīva? Projekts MuseumLV mums nav spēle, nav darbs, bet gan mūsu radošās dzīves piepildījums. Tā ir mākslinieka dzīve un vēlēšanās tajā dalīties ar visiem, kas ir gatavi to saņemt.


Mēs pateicamies mūsu apmeklētājiem, viesiem, māksliniekiem, mākslas pasaules darboņiem un visiem, kuri nav vienaldzīgi pret radošiem cilvēkiem, kuri piedalās galerijas aktivitātēs un atbalsta mūs ar savu līdzdalību un uzmanību 5 gadu garumā. Galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ komanda vēl visiem veselību, labklājību un mieru.

Personālizstāde. Portreti fotogrāfijās “Jānis Deinats. Laiki. Tik salda.”
26.05. - 9.07.

Laiki atstāj pēdas sejās. Katrā sejā savas. Tā rodas portreti. Laiki mainās. Portreti paliek. Kā starplaiki.
Ir vēl ekspozīcijas laiki. Gaismas daudzums, kas parādās sejās. Tiek fiksēta gaisma cilvēkā.
Vai tās trūkums. To rādīs laiki. Ir radoši laiki, politiski laiki, juku laiki, nelaiki.
Portreti neklusē, jo tajos ir laiki.

Izcilais fotogrāfs Jānis Deinats fotografē kopš 1989. gada, pazīstams kā ievērojams portretists, kuram līdz šim portretu izstāde tā īsti nav bijusi.
J.Deinata fotoportreti ir sava laikmeta vizuālā liecība. Izstādē LAIKI. TIK SALDA. būs redzami vairāk nekā 70 Latvijā pazīstamu cilvēku portreti – tie ir daudziem zināmi ļaudis - politiķi, sportisti, mūziķi, dzejnieki, aktieri. Kaut gan, būsim godīgi, šī ir arī izstāde par aizmiršanu un pat ja šodien tajā ienāktu mūsdienu jauniešu grupa, tad lielais vairums no viņiem jautātu, kas ir visi šie “onkuļi “un “tantes”. Bet vēl pēc gadiem divdesmit? Pazīstamība mūsdienās ir ātri pārejoša neatpazīstamībā.
Izstāde mākslas galerijas MuseumLV telpās aizņems 2 stāvus. Viena no telpām būs veltīta izcilajai Nacionālā teātra aktrisei Elzai Radziņai. Meklējot savā arhīvā attēlus izstādei, šī gada februārī J.Deinats atrada deviņdesmito gadu sākumā izfotografētu filmu, kurai attīstīšanas laikā sabojājās emulsija. No šis filmas (kura bija ražota rūpnīcā SVEMA Šostkā, Ukrainā) iegūtie attāli bija ārkārtīgi spēcīgs pārsteigums. Vēl spēcīgāku iespaidu radīja fakts, ka Elza Radziņa ir dzimusi 1917.gadā Pirmā Pasaules kara latviešu bēgļu ģimenē Harkivā, Ukrainā.
Atsevišķā telpā būs skatāmi lielformāta (130x100m) attēli - fragmenti no autora foto sērijām FOTOGRAFĒJU ATTĀLINĀTI un FOTOGRAFĒJU. Sērijas, kas tapušas COVID -19 pandēmijas laikā, veido liecību par šo laiku un tā psiholoģisko tipoloģiju, vizuāli akcentējot sociālo attiecību “pārrautības” efektu un asi izjūtamo cilvēka mazuma sajūtu jaunās, nezināmās, ”lielās” pasaules vidū.



Latvijas Radio 1 Rus.jauns.lv LTV1 Kultūras ziņas

14. aprīlī parastais darba laiks 11.00 - 19.00

15. aprīlī - brīvdiena

16. aprīlī - brīvdiena

17. aprīlī - galerija slēgta kā parasti

18. aprīlī - galerija slēgta kā parasti

19. aprīlī parastais darba laiks 11.00 - 19.00