Autorizācija
MUSEUM LV
Grata JJ
«Apzinoties pasaules skaistumu, dalāmies katra brīža neatkārtojamībā - ar tēliem, emocijām un mākslas darbiem.»
5844
2232180
Arhīvu filtrs
Pievienoti materiāli
Ģirts Boronovskis
"Platekrāna ainava" - pasteļi.
Jubilejas izstāde kultūras centra Grata JJ galerijā MuseumLV
06.04.2023. – 27.05. 2023.
Par autoru.
Ģirts ir dzimis un audzis rīdzinieks. Skolas gaitas uzsācis Rīgas 24. vidusskolā, Tallinas un Krišjāņa Barona ielu krustojumā. Viņam paveicās ar zīmēšanas skolotāju, kurš vadīja arī zīmēšanas pulciņu. Tolaik jaunais gleznotājs Vilis Vizulis pamanīja Ģirta īpašās dotības vizuālās mākslas jomā, talantīgais audzēknis pārstāvēja skolu zīmēšanas olimpiādēs un galu galā skolotājs iestāstīja viņa vecākiem, ka zēnam izglītība ir jāturpina Jaņa Rozentāla Mākslas skolā.
Lai arī ar nelielu aizķeršanos, viņš palika pirmais aiz svītras un tika uzņemts pēc pārrunām, "rozentāļos" izdodas iestāties uzreiz. Ar sirsnību mākslinieks atceras savu klases audzinātāju, gleznotāju Uno Daņiļevski, kurš ļoti rūpējās par saviem audzēkņiem, viņu izaugsmi un attīstību. Savukārt skolotāja Līga Bokaldere ierosināja jaunieša interesi par grafikas tehnikām; viņa līdzās speciālajiem mācību priekšmetiem vadīja grafikas pulciņu. Gleznošana Ģirtam negāja tik raiti, kā citiem klases biedriem, tāpēc īpašas sajūtas viņam ir pret gleznošanas pedagogu Imantu Melderi, kurš palīdzēja nezaudēt interesi un pilnveidot meistarību.
Rozentāla skolu jaunais mākslinieks absolvē ar linogriezuma tehnikā veidotu diplomdarbu par tēmu: darbs rūpnīcā.
Seko studijas Mākslas akadēmijā, Aleksandra Stankeviča vadītajā Grafikas nodaļā. Līdzās zīmēšanai un grafikai, Ģirts glezno ar akvareli un guašu. Pēc 4. kursa students pastiprināti pievēršas grāmatu grafikai un par viņa galveno skolotāju un arī diplomdarba vadītāju kļūst latviešu stājgrafikas klasiķis Pēteris Upītis. Viņš ir viens no pēdējiem meistara audzēkņiem. Diplomdarbā top ilustrācijas Andreja Upīša darbam "Laikmetu griežos". Interesanti, ka šajā laikā mākslinieks jau ir tik patstāvīgi domājošs un mākslinieciski nobriedis, ka atsakās no grafikas tehnikām un ilustrācijas veido kā tuša zīmējumus ar spalvu jauktā tehnikā.
Lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet nozīmīgus impulsus savai mākslinieciskajai attīstībai Ģirts gūst stājoties laulībā. Viņa sievas Ievas Kalniņas vecāki ir ievērojamie latviešu gleznotāji Rita Valnere un Eduards Kalniņš. Tieši Valnere ir tā, kas jaunajam autoram iesaka sevi pamēģināt pasteļglezniecībā, kas ar laiku stabili kļūst par Ģ. Boronovska galveno tehniku, personisko un dabas noskaņu pārdzīvojuma smalku atspoguļotāju.
Savukārt pateicoties Ed. Kalniņa pieredzei un iegādātajai plašajai tehniskajai bāzei mākslinieks nopietni pievēršas fotogrāfijai. Viņš ne tikai daudz fotografē, bet arī pats attīsta filmas un krāsainos diapozitīvus, kopē melnbaltās fotogrāfijas mājas laboratorijā.
Jau mācoties Mākslas akadēmijā, Ģirts sāk strādāt Latvijas Vēstures muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs). Un, paralēli citiem darbiem, viņš to turpina darīt visus šos gadus, arī šodien. Liktenis iekārto tā, ka muzeja mākslinieks ir galvenais darbs viņa mūžā. Šajā jomā sasniegts daudz. Viņš ir daudzu nozīmīgu izstāžu projektu un realizāciju autors, labi pazīstams un iecienīts Latvijā, veidojis ekspozīcijas arī pasaulslavenos muzejos.
Par viņa glezniecību.
Mākslinieka bērnībā Rīgā bija daudz kinoteātru, tā bija viena no populārākajām izklaidēm. To vidū izcēlās viens kinoteātris – "Palladium", jo tas bija platekrāna kino teātris. Attēls uz ekrāna bija tik milzīgs, ka, lai to pilnībā uztvertu, galva bija jāgroza no vienas puses uz otru, īpaši tad, ja nepaveicās un nācās sēdēt pirmajās rindās.
Līdzīgi ir dabā, kad cilvēku pārņem visapkārt esošās ainavas varenums. Tehnoloģijas attīstās un piedāvā gan panorāmas, gan platlenķa foto fiksācijas iespējas. Bet, kā šo bezgalīgās ainavas sajūtu iemiesot mākslas darbā? Parasti mākslinieki par to īpaši neuztraucas, cik nu ietilpst tajā audeklā, tik attēlo. Ģirts ir viens no tiem retajiem ainavistiem, kurš meklē īpašus formātus un cenšas šo maģisko ainavas bezgalības sajūtu, šo īpašo noskaņu ievietot savos darbos pilnībā. Tā lai skatītājam aizraujas elpa.
Autora galvenā tēma ir dabas noskaņu un to radīto cilvēka dvēseles refleksiju attēlošana.
Ģirts tās meklē gadalaikos, apgaismojumā, dabiski veidotās tekstūrās. Viņš glezno miglu, dūmaku, ūdeņus, saulrietu, pļavu – vienkārši mierīgu noskaņu. Mākslinieks neglezno jūru, –jo tā nemitīgi kustas, arī akmeņus – jo dabā tie ir cieti, bet gleznās ne vienmēr; arī mēnesnīcu Ģirts neglezno. Šis neglezno, nav saistīts ar noliegumu, bet gan ar paškritiku – vai es to varēšu, vai man iznāks pietiekoši pārliecinoši? Mākslinieks savus darbus rada, domājot par skatītāju; viņu motivē gan paša izaugsme, gan vērtējums no malas.
"Platekrāna ainava" savā ziņā ir unikāla izstāde, jo tā ir viena no retajām Ģirta Boronovska personālizstādēm un pilnībā apliecina nobrieduša mākslinieka meistarību.
Iveta Laure, māksliniece, Mag. art
Rīga, 2023. gada aprīlis
Ģirts Boronovskis "Dzeltenā pļava", pastelis, 100 x 55 cm, 2022.
ĢIRTS BORONOVSKIS
Dzimis 1963. gada 24. martā, Rīgā
Profesionālā izglītība:
1981. Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola
1987. Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļa, prof. Pēteris Upītis
Diplomdarbs: Grāmatu grafika, ilustrācijas A.Upīša romānam „Laikmetu griežos”
Iegūtā kvalifikācija: mākslinieks – grafiķis, pedagogs
Pamatdarbs:
no 1986. g. līdz šodienai Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja galvenais mākslinieks
Papilddarbs:
2005.–2007. SIA „Mākslas fabrika Nr. 7”, mākslinieks
1999.–2004. SIA „Lido”, vides mākslinieks
1995.–1999. žurnāls „Biznesa Partneri”, mākslinieks
1993.–1998. laikraksts „Latvijas Zeme”, mākslinieks
1989.–1993. Rīgas bērnu Mākslas skola (tag. Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola), zīmēšanas skolotājs
1985.–1988. Allažu astoņgadīgā skola, zīmēšanas skolotājs
Muzeju pamatekspozīcijas un izstāžu dizains:
2022./2023. „Krimplenomānija”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
2021. „Baltiešu apelācija pie ANO”, dizains un realizācija, Latvijas Ārlietu ministrija;
“Krāsainā Latvija”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
2019./2020. „11 varoņstāsti. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālajs vēstures muzejs.
2019. „Pietura Ogre”, Ogres vēstures un mākslas muzeja pamatekspozīcija, projekts un realizācija.
2018. Salaspils memoriāls, ekspozīcijas projekts un realizācija.
2017. Ķekavas novadpētniecības muzejs, pamatekspozīcija, projekts un iekārtojums;
„Vētru muzejs”, Jūrkalne, projekts un realizācija.
2016. „Ceļā uz latviešu tautu”, realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs;
„Savējo stāsti” – Tukuma pilsētas vēstures muzeja ekspozīcija, realizācija.
2015. „Versija – latvietis”, dizains un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
2014. „Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Minskas (Baltkrievija) un Kijivas(Ukraina) Vēstures muzeji.
2011. „2. LATVIEŠU BRIGĀDES CĪŅAS PIE MAZĀS JUGLAS UPES”, ekspozīcija Ikšķiles novada Kultūras Mantojuma centrā;
„Tīnūžu muiža”, realizācija;
„Rumbula. Nozieguma anatomija 1941.”, realizācija, Latvijas Okupācijas muzejs;
Ogres vēstures un mākslas muzeja pagaidu pamatekspozīcijas iekārtojums;
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja pamatekspozīcijas iekārtojums;
Turaidas Muzejrezervāta pamatekspozīcijas iekārtojums pils Rietumu korpusā.
2007. „Latvijas arheoloģija”, realizācija, Varšavas un Biskupīnas (Polija), Arheoloģijas muzejs;
„Nauda Latvijā” – realizācija, Vīnes (Austrija) Mākslas vēstures muzejs un Berlīnes (Vācija) „Bode Museum”.
2006. Pamatekspozīciju realizācija J.Rozentāla Saldus un Ogres vēstures un mākslas muzeji;
„Manas mitrās mājas”, realizācija, Līgatnes Dabas parks;
„Baltijas jūra”, realizācija, Latvijas Dabas muzejs.
2005. Turaidas Muzejrezervāta pamatekspozīcijas dizains un realizācija;
Ogres Vēstures un Mākslas muzeja ekspozīcijas iekārtojums;
Līdzdalība Latvijas Bankas apmeklētāju centra ekspozīcijas dizaina izstrādē un realizācijā.
2003. „Pilskalni. Kurši. Latgaļi. Cepurnieka stāsts”, Latvijas Vēstures muzejs.
2001. Latvijas-Francijas kopprojekts „Latvija: vēsture, māksla, tradīcijas”, Cilvēka muzejs, Parīze, Francija.
2000. Latvijas-Zviedrijas kopprojekts „Trīs zvaigznes – trīs kroņi”, Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāle „Arsenāls”.
1999. „Latgaļi”, Krievijas Valsts vēstures muzejs, Maskava.
1995. „Otrais pasaules karš – atcere un brīdinājums”, Latvijas Kara muzejs.
1991. „Sāga par Latviju”, Valsts Vēstures muzejs, Stokholma, Zviedrija.
Grāmatu grafika:
Ilustrējis un veidojis grāmatu dizainu izdevniecībās „Zīlīte” – „Atgadījums manā dzīvē.
100 bērnu stāsti” (sakārtoja M. un R. Runguļi), ”Sprīdītis” – J. Baltvilks „Vējlukturis mežā: stāstiņi bērniem par dabu”, Dž. Veina „Diena, kad nogāzās griesti”, „Liesma”, „Zvaigzne” u.c.
Grupas izstādes:
Izstādēs piedalās no 1985. gada.
Piedalījies dažādās grupas izstādēs – „Jauno mākslinieku izstāde”, „Rudens”, „Pavasara” u.c. Latvijā un ārzemēs.
Personālizstādes:
2002. AINAVAS – pasteļglezniecība, galerija „Čiris”, Rīga
1998. AINAVAS, kopā ar fotogrāfu Leonu Balodi, Latvijas Vēstures muzeja Izstāžu zālē
1994. AINAVAS – pasteļglezniecība, Latvijas Vēstures muzeja Izstāžu zālē
Pievienoti materiāli
Galerijas MuseumLV otrajā stāvā turpinās Jūlijas Eresko personālizstādes “SOS. Dzīvei ir nozīme” II daļa. Instalācija “Cilvēku pamestā pilsēta” ilustrē mūsu vienam pret otru vērstās agresijas graujošās darbības rezultātu ikdienas dzīvē un tās lomu dzīvības iznīcināšanā uz Zemes. Tas ir aicinājums uz mieru, meklēt “par”, nevis “pret” mierīgas līdzāspastāvēšanas turpināšanai.
“Instalācijā “Cilvēku pamestā pilsēta” mēs paši savām rokām izveidojām cilvēku agresijas izpostītu telpu. Radīts, lai novērtētu zaudējumus, sajustu gaidāmās katastrofas mērogu un atcerētos par sevis saglabāšanās instinktu, lai tas nekad nenotiktu reālajā pasaulē. “ JJ/2022
Instalācijas apraksts.
Pārkāpjot pāri slieksnim, jūs ieejat cilvēku pamestā pilsētā. Ejot pa šaurā gaiteņa sudraboti balto grīdu, jūs mirkli sastingstat, aplūkojot aukstā neona izgaismoto sarkano apli, kura centrā ir iekārta šķietami vienkārša atslēga. Atslēga, kuras pagrieziens dod starta komandu nāvējošajam SS – 20 ierocim. Šīs raķetes fotogrāfija paveras visā telpas augstumā virs skatītājiem, ļaujot piedzīvot biedējošo raķetes palaišanas brīdi un liekot pacelt acis augstāk uz betona žoga malu.
Šo padomju laiku sienu, kas apjozta ar dzeloņstiepli, atpazīst ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas pieredzējis šos laikus, bet gleznieciskumu un aktualitāti tai piešķir grafiti, kura autors ir ne tikai mūsu valstī, bet arī tālu aiz tās robežām pazīstamais anonīmais mākslinieks KIWIE.
Viņa daiļrades žanrs – ielu grafiti kā laika un notikumu liecība, kā tiešs, atklāts un skaļš māksliniecisks paziņojums, kuram nav iespējams paiet garām. Nav iespējams, nolaižot skatienu, palikt vienaldzīgam un nav iespējams atbildēt tikpat anonīmi – par savu attieksmi pret šo pasauli. KIWIE dzird visu; tā māksla pamodināt garamgājēju emocijas ir atpazīstama un droši vien saglabās savu vēstījumu arī mūsu bērnos, un mūsdienās meklēt atbildes uz jautājumu: ko katrs no mums rada, lai piepildītu Zemes noosfēru ar dzīves gribu, vēlmi attīstīties un uzplaukt?
Par projekta māksliniekiem
Projekts “ Cilvēku pamestā pilsēta” ap sevi pulcēja ne tikai savas nozares profesionāļus, bet patiesi domubiedrus, intelektuālus māksliniekus, kas ar saviem darbiem cenšas parādīt to, ka pasaulei bez cilvēkiem nav nozīmes, tā ir akla un bez dvēseles, bezjēdzīga un mirusi. Instalācijā “Cilvēku pamestā pilsēta” dalību ņēma neona mākslinieks Jānis Brolišs neonlightroom, grafiti mākslinieks KIWIE ar savu darbu “Blind”, Vlads Černovs – gaismas instalācija “Sistēmas pulss”, Aleksandrs Veingarts – video darbs “Mūžīgais…saulriets”, “Bunkurs”, projekta audio dizains – Iļja Kaļiņins.
"Portāls", "Notikumu horizonts", "Pandoras lādes atslēga", "Life matters" tapuši sadarbībā ar mākslinieku, neona gaismas meistaru Jāni Brolišu (neonlightroom). Viņa objekti, kas radīti no stikla caurulēm un iestrādāti darbos, pārsteidz ar savu sarežģītību darbā ar trauslu materiālu, ar izpildes precizitāti, skaidrām līnijām un atstāto gaismas spēka efektu uz skatītāju. Četros liela mēroga darbos neona kvēlojošās caurules rada ilūziju, kas atver portālu uz mākslinieces kosmosu, uz paralēlo realitāti, kas pastāv starp gaismu un tumsu, bet sarkanā aplī ierāmētā atslēga, kas palaiž nāvējošu ieroci, kļūst par galveno elementu pasaules līmeņa katastrofā.
CV
Jūlija Eresko (JJ) mākslas izglītību ieguvusi Bostonas Mākslas institūtā, kā arī Rīgas Dizaina koledžā un Britu Mākslas akadēmijā Romā glezniecības un grafikas specialitātē. Viņa strādāja vizuālās mākslas jomā, kā arī izstrādāja interjera dizainu, mēbeļu dizainu. Piedalījusies daudzās izstādēs gan Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, gan ārpus Latvijas. 2017. gadā Rīgā un Šveicē nodibinājusi kultūras centru Grata JJ un galeriju MuseumLV, bet 2018. gadā – Grata Art Foundation. Viņa ir autors un scenogrāfs dažādiem galerijas MuseumLV projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, līdz pat šai dienai vada galeriju un kultūras centru Grata JJ.
Pateicība par radošo ieguldījumu un atbalstu: Irēnai Bužinskai, Laurai Tučai, Jānim Pūgam, Kristīnei Martinovai, Didzim Grodzam, Jevģenijai Šafranekai, Jānim Brolišam, Aijai Rullei; kā arī par tulkojumu Ditai Lūsei, Irēnai Petrovai, Ilmāram Zvirgzdam.
Jūlija Eresko personālizstādes “SOS. Dzīvei ir nozīme” II daļa. Instalācija “Cilvēku pamestā pilsēta”. Koncepts, scenogrāfija, teksti, gleznas – Jūlija Eresko.
Pievienoti materiāli
Personālizstāde. Ilze Preisa. "Metaforiskās spēles"
25.01.2023. – 22.03.2023.
Simbols ir atslēgas vārds Ilzes Preisas mākslinieciskajai praksei, kas sevī ietver glezniecību un grafiku. Šis jēdziens ir attiecināms uz visiem elementiem, ar ko sastopamies Preisas mākslā - tēlotajiem objektiem un lietotajām krāsām. Tie apvienoti sirrealitātes piestrāvotās kompozīcijās, kas mudina skatītāju ļauties darbu satura tulkošanas azartam. Ilze Preisa savos darbos izmanto grieķu mītu un Bībeles motīvus, taču nenospraužot konkrētas piedāvāto simbolu izpratnes robežas. Bieži Bībeles sižetu un antīkās mitoloģijas tēli mūsdienu kontekstā kļūst par laikmeta aktuālo ideju precīziem izteicējiem. Mitoloģisko motīvu klātbūtne, ar ko sastopamies Preisas darbos, mūsdienu mākslā ir bieži sastopama parādība, kas norāda uz mitoloģisko tēmu pārlaicīgumu. Darbos dominē atsauces uz pasaules kultūras mantojuma tēliem, taču izceļot to vai citu sižetu, māksliniece akcentē viņai svarīgus personiskus stāstus. Ar mitoloģijas tēlu starpniecību māksliniece stāsta par cilvēka dabu, cilvēciskajām īpašībām – kaislību, nodevību, dusmām, mīlestību. Cilvēka daba nemainās. Līdz ar to, šo tēlu radītās asociācijas lieliski noder, lai izceltu vienu vai citu aspektu cilvēka dabā.
Ilzes Preisas mākslās ikonogrāfija ietver visdažādākos tēlus - varas un zemes spēka simbols vērsis, kas ar savu spēka klātbūtni liek saspringt, kleita kā pārtapšanas un maskēšanās simbols suģestē ar savu kairinošo enerģiju, eksotiski putni, vienlaicīgi ir skaisti un biedējoši, skaistā Mēdeja, kuras galvu rotā elegantās čūskas, kas atbaida un vilina vienlaicīgi, aizkars, kas aizsedz nezināmo telpu un mudina izšķirties - atvērt to skatienam vai tomēr nē, kaķi ar spārniem – efektīgie varas simboli. Zīmīgs elements gandrīz katrā šīs izstādes darbā ir šaha ornamentā kārtotā melnbaltā grīda, kur atpazīstam mākslas vēsturē labi pazīstamās vides no renesanses laika telpām līdz mūsdienu modernajai telpai. Šis elements tiecas apvienot izstādes darbus vienā stāstā, kas sastāv no daudziem turpinājumiem.
Svarīgs Ilzes Preisas mākslas elements ir krāsa, ko māksliniece organiski iekļauj savu simbolu teorijā. Gandrīz neiespējami konstatēt, kurš no mākslinieciskajā praksē lietotajiem elementiem precīzāk izsaka Preisas mākslas darbu simbolisko vēstījumu- krāsa vai tēlotais objekts. Ideālā gadījumā tie pakaidro viens otru un dzīvo ideālā simbiozē.
I.P.: „Darbu sērija Sarkans/Melns/Balts radās reflektējot uz pēdējo gadu notikumiem, to,kas notiek pasaulē, ap mums un Manī.
Izvēlējos šīs trīs krāsas, jo, manuprāt, tās vislabāk ļauj izpaust šo stāstu, atklāt savu izjūtu un parādīt skatījumu uz to. Tās ir spēcīgas krāsas, ar daudzpusīgu simboliku mākslā, kultūrā. Krāsas, kas vienmēr kontrastēs savā starpā. Pielietojot šo trīs krāsu spektru un savstarpēju salikumu dažādās variācijās, katru reizi veidojas cits stāsts. Tā ir mana saruna ar skatītāju”.
Izstādē eksponētas Preisas veidotas litogrāfijas, kurās māksliniece turpina gleznās realizētās tēmas, taču pateicoties tehnikai un melni-baltai estētikai, veidojas citas intonācijas. I.P:„Šajos darbos es, it kā atpūšos pati, tādā veidā atpūtinot arī prātu no pasaules “krāsu”piesātinājuma.
Mākslas zinātniece Diāna Barčevska
Izstādē ”Metaforiskās spēles” tiek atskaņotas zviedru mūziķa un komponista Fredrika Karlkvista (Fredrik Carlquist) (klarnete, saksofons) piecas muzikālas kompozīcijas, kuras radušās iedvesmojotiesies no gleznotājas Ilzes Preisas gleznām. Pirmo reizi šī mūzika tika atskaņota Barselonā, IIzes izstādē Metaforiskā telpa/Metaphorical Space.
CV
Ilze Preisa
Ilzes Preisas darbi ir daudzslāņaini. Tajos brīvi sadzīvo dažādi tēli un simboli, antīkais un laikmetīgais, dažādas faktūras. Darbu mistiskā burvība atklājas pamazām. Ilzes Preisas gleznas ir kā aicinājums novērtēt visu skaisto, kā dzīvē, tā mākslā un tas sniedz vibrējoši spožu enerģiju.- Simona Skopeliti (mākslas zinātniece, Itālija)
(Oriģ.Preisa's painting is an invitation to beauty, life, and art, that brings new energy which has nothing to do with matter but shines with a supernatural light) – Simona Scopelliti.
Izpratni par mākslu, tās daudzveidību esmu ieguvusi, studējot Mākslas akadēmijā Berlīnē un Mākslas akadēmijā Rīgā, 2000. gadā to beidzot ar izcilību, izveidojot diplomdarbu Vēstules no vēršiem.
Mākslā man tuva simbolu valoda. Gleznās runāju ar to starpniecību. Stāstot par notikumiem, norisēm ap mums, darbos iegleznoju tēlus no mītiskās pasaules, piešķirot tiem jaunas nokrāsas. Simboli, kurus pielietoju darbos, var būt ietverti arī ģeometriskās formās un ,sakārtoti noteiktā secībā, tie veido savu stāstu. Darbi tiek veidoti daudzos slāņos, ilgstoši, kur katrai detaļai vai simbolam ir nozīme.
Būtiska nozīme ir skaistajam-dažreiz pat smeldzoši skaistajam. Tā ir apzināti izvēlēta mākslinieciska forma, kas piesaista un tālāk jau liek ieskatīties dziļāk. Māksla ir mans komunikācijas veids, kuru izvēlos runājot ar skatītāju – (I.Preisa projektam māksla/Zinātnei)
Kopumā bijušas vairāk kā 50 personālizstādes - Melburnā, Berlīnē, Barselonā, Sidžesa, Alikantē, Žironā, Rīga, Cēsis u.c. Un dalība aptuveni 150 grupu izstādēs.
Kolekcijas/Muzeji.
Mākslas muzejs Arsenāls; Cēsu izstāžu nams; Omskas mākslas muzejs; Ventspils muzejs; Preiļu mākslas muzejs;
kā arī Mati Miliuse mākslas kolekcija (Tartu, Igaunija) mākslas kolekcijā; Luciano Benetton mākslas kolekcijā; Kā arī privātkolekcijās: Berlīne, Ņujorka, Oslo, Barselona, Monako, Luksemburga, Brisele, Kopenhāgena u.c.
2021./22.- Starptautisks, multimediāls projekts When Music meets art, Solo izstāde
kopā ar mūziķi komponistu F.Carlquist: Sidges, Barselona, Rīga (Spānija/Latvija).
Organizācijas.
Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 2000. gada.
Latvijas autortiesību aģentūras biedre no 2003.gada.
Kopš 2016.gada sadarbojas ar labdarības organizācijām, piedaloties labdarības projektos-apmācības, izstādes, mākslas izsoles.
Izglītība.
1994. – 2002.- Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA)
1997-98.- Berlīnes mākslas akadēmijā (HDK)
1998. gadā ieguva bakalaura grādu LMA
2000.gadā ar izcilību pabeidza LMA, izveidojot diplomdarbu, ciklu ”Vēstules no vēršiem”, iegūstot Klāva Sīpoliņa (Kanāda) radošo stipendiju.
2002. gadā ieguva maģistra grādu LMA.
1999 .- 2002.- maģistrantūras studijas Latvijas Kultūras akadēmijā MMM programmā (Mākslas un Mūzikas menedžments)
1988-1994.- Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vsk.
Pievienoti materiāli
Pievienoti materiāli
“Es tveru Tagadni kā artefaktu, iekļaujot to Nākotnē un piedāvāju aplūkot ainu, kurā dotajā vienādojumā vienīgais izdzēstais mainīgais ir cilvēks. Cilvēks, kas kļuvis par artefaktu.
Nenoraidot Tagadni, neveidojot jaunu realitāti, es aicinu ielūkoties ticamā Nākotnē un novērtēt zaudējumu – tās civilizācijas unikalitāti, kura radījusi zinātni un reliģiju, mākslu un medicīnu, tehnoloģijas un sportu... Civilizācijas, kuras pastāvēšana šobrīd lielā ātrumā tuvojas nepārdomātas pašiznīcības solim.
Es piedāvāju veidot savu viedokli par katra cilvēka dzīvības vērtību, par mūsdienu civilizācijas eksistences vienreizīgumu un sasniegumiem, un, balstoties uz pieredzi un pagātnes mantojumu, izvēlēties virzību uz dzīvību. Katrai dzīvībai ir nozīme. Ikvienai dzīvei ir vērtība. Any life matters now.”
Izstāde “SOS. Life matters” ir izvietota galerijas MuseumLV divos stāvos.
Galerijas pirmā stāva zālēs apskatāmas gleznas, kas tapušas dažādās tehnikās, izmantojot gan klasiskus, gan mūsdienu materiālus, kā arī JJ oriģinālie video darbi un objekti, kas tapuši sadarbībā ar neona meistaru Jāni Brolišu. Viens darbs no izstādes ir veltīts draugam Dinai Zuzānei.
Otrajā stāvā, turpinot tēmu, “SOS. Dzīvei ir nozīme”, autors prezentē instalāciju “Cilvēku pamesta pilsēta”, kuru atbalstīja simtiem Rīgas bērnu ar saviem zīmējumiem, kā arī savu darbu galerijā ir radījis ielu grafiti mākslinieks KIWIE. Katram viesim ir iespēja kļūt par šī projekta līdzautoru, atstājot savu tēlu uz sienas kā piemiņu par uzturēšanos šajā nosacītās pilsētas daļā.
Izstādes skaņu dizains – Iļja Kaļiņins. Tekstu lasa –Mihaila Čehova Rīgas teātra aktrise Tatjana Lukašenkova. Dzejoļa autore krievu valodā Jūlija Eresko, tulkojums – Ilmārs Zvirgzds, Irēna Petrova. Tekstu tulkojums – Dita Lūse. Video darbi – Jūlija Eresko un Aleksandrs Veingarts.
CV
Jūlija Eresko (JJ) mākslas izglītību ieguvusi Bostonas Mākslas institūtā, kā arī Rīgas Dizaina koledžā un Britu Mākslas akadēmijā Romā glezniecības un grafikas specialitātē. Viņa strādāja vizuālās mākslas jomā, kā arī izstrādāja interjera dizainu, mēbeļu dizainu. Piedalījusies daudzās izstādēs gan Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, gan ārpus Latvijas. 2017. gadā Rīgā un Šveicē nodibinājusi kultūras centru Grata JJ un galeriju MuseumLV, bet 2018. gadā – Grata Art Foundation. Viņa ir autors un scenogrāfs dažādiem galerijas MuseumLV projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, līdz pat šai dienai vada galeriju un kultūras centru Grata JJ.
Pateicība par radošo ieguldījumu un atbalstu: Irēnai Bužinskai, Laurai Tučai, Jānim Pūgam, Kristīnei Martinovai, Didzim Grodzam, Jevģenijai Šafranekai, Jānim Brolišam, Aijai Rullei; kā arī par tulkojumu Ditai Lūsei, Irēnai Petrovai, Ilmāram Zvirgzdam.
https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/personalizstade.-julija-eresko.-_sos.-life-matters_-14287822
Pievienoti materiāli
Pievienoti materiāli
Labdarības projekts GRATA BALVA 2022 “#iluzorā #realitāte” Ukrainas bēgļu atbalstam
26.08.2022. – 15.10.2022.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00
GRATA BALVA ir starptautisks projekts, kas ir kļuvis par galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ tradīciju, ik gadu aicinot profesionālus māksliniekus radīt oriģināldarbus, tā veicinot jaunradi. Projekta mērķis ir nodrošināt platformu māksliniekiem savstarpējai radošai komunikācijai un pieredzes apmaiņai, kā arī iepazīstināt plašāku auditoriju ar mākslinieku daiļradi. GRATA BALVA 2022 vizuālās mākslas konkurss šogad noris īpašā formātā – kā labdarības konkurss. Visi līdzekļi, kurus kultūras centra GRATA JJ galerija MuseumLV iegūs pārdodot konkursa darbus, tiks novirzīti kā materiālā palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā.
Katru gadu konkursa organizatori izvēlas konkursa tēmu, šogad tā ir “#iluzorā #realitāte”. Ikdienā mēs radām realitāti, kuras pamatā ir mūsu pašu ilūzijas. Mūsdienu pasaules realitāte, pašai pastāvīgi mijiedarbojoties, iznīcinot un radot jaunus apstākļus, izsit mūs no personīgajām, mūsu būtībai pakārtotajām telpām un iemet mūs pasaulē, kas sastāv no sabiedrības vēlmēm un ilūzijām. Radošā iluzorā telpa ir īpaša pasaule, kas pieder katram no mums, atspoguļojot mūsu uzskatus, gaumi, raizes, skaistuma izjūtu, cerības un sapņus. Radošā iluzorā telpa – tā ir īpaša pasaule, kurā mēs eksistējam paralēli reālajai pasaulei.
GRATA BALVA vizuālajā mākslā ir divas naudas prēmijas - katra 500 EUR. Visi MuseumLV galerijas ieņēmumi no šo darbu pārdošanas, ieskaitot pirmo no divām galerijas balvām 500 eiro apmērā, tiks ziedoti «Young Folks Lv», https://youngfolks.lv/
Naudas balva izstādē ir stimulējošs faktors, kas dod svarīgu atbalstu radošajai darbībai un ir mākslinieka darba novērtējums. Izstādes laikā visi darbi tiek piedāvāti pārdošanai interesentiem. Par iepriekšējo gadu nominantiem un uzvarētājiem jau ir kļuvuši Juris Ģērmanis, Aleksejs Naumovs, Dita Lūse, Vadims Markevičs, Linda Kozule, Anita Paegle un Ilze Muceniece-Adamaite. Visa informācija par labdarības fondu GRATA atrodama šeit https://museumlv.com/about_us/, fonda GAF “Art helps vision” labdarības izstāde un “Art helps vision” labdarības izsole.
GRATA BALVA konkursa izstādes:
"Mistērija. Rituālā māksla"
"Spēka avots"
“#artefakts #piektācivilizācija”
Citi resursi internetā:
Pievienoti materiāli
Pievienoti materiāli