Лого

MUSEUM LV

Grata JJ

«Apzinoties pasaules skaistumu, dalāmies katra brīža neatkārtojamībā - ar tēliem, emocijām un mākslas darbiem.»

5717

1606756

Arhīvu filtrs

Periods aktivitāte: Select date in calendarSelect date in calendar
  

Eduards Zentsiks, Jurijs Horevs, Tauno Kangro. Izstāde "MŪZA/MUSE/МУЗА"
02.10. - 06.11.2021

Mākslinieki no Igaunijas atklās noslēpumus par savām mūzām — Tauno Kangro, Jurijs Horevs, un Eduards Zentsiks aicina uz kopīgo izstādi mākslas galerijā MuseumLV, Andreja Pumpura ielā 2, LV – 1010, Rīga


No 2. oktobra skatāma izstāde MŪZA/MUSE/МУЗА — unikāla sadarbība starp labi pazīstamiem Igaunijas māksliniekiem Zentsiku, Horevu un Kangro.

Galerija MuseumLV ir lieliska vieta mākslas grēksūdzei, kur savos darbos mākslinieki lielu uzmanību veltījuši savas iedvesmas avotiem. Šis mākslas projekts jau ir pazīstams Igaunijā, taču Latvijā to redzēs pirmo reizi. Kā vienmēr tas tiks atsvaidzināts ar vēl neredzētiem darbiem, skatītāju uzmanībai piedāvājot vissvaigākos mākslas darbus.

Izstāde MŪZA/MUSE/МУЗА laikmetīgās mākslas cienītājiem piedāvās plašu ieskatu mākslinieciskajos meklējumos. Eduards Zentsiks, kurš ir zināms ar savu vieglumu darbojoties dažādos stilos un mākslas virzienos, piedāvās ienirt maģisku portretu sērijā. Zentsiks neslēpj savu mūzu atrašanās vietu – Feju maģisko zemi un mītisko pasauļu tumšos nostūrus. Darbus no dažādām sērijām vieno stilistika, kas liek atsaukties uz klasisku modernismu un Pre-rafaelītiem. Savukārt Jurijs Horevs izstāstīs apmeklētājiem par iespaidiem un emocijām, sazinoties ar savām mūzām. Gaisīgas formas, tīras krāsas, reizumis mākslinieka rokraksta shematiskums ļauj pa īstam sajust viņa varoņu raksturu spēku. Horeva sievietēm nepiemīt tikai fiziskais skaistums – katru no viņām raksturo personība, pagātne, viedoklis par notiekošo pasaulē, kamēr mākslinieku nodarbina viņu galvas pagriezienu pētīšana. Dzīvais klasiķis un leģenda Tauno Kangro, attīstot gaisīguma un mūzu debesu izcelsmes tēmu, pievienos telpiskumu ar saviem plastiskajiem darbiem. Tēlnieka meistarību, piešķirot metālam elastību un vieglumu, ņemot vērā tā fizisko cietību, var pielīdzināt dievišķai iedvesmai. Kangro mākslas darbos notvertās mūzas, ir kā sastingušas skatītāju dēļ, lai tie varētu pamanīt vissīkākās, iedvesmu dāvājošās detaļas.

Tajā pašā laikā šobrīd aktuālais feminisma vēstījums var ar sašutumu pārmest izstādes autoriem pastiprinātu uzmanību sievietes ķermenim. Tomēr pietiek aplūkot mākslinieku darbus, lai saprastu, ka visas apsūdzības ir nepamatotas. Tajos nav vietas sievietes ķermeņa un plēsonīgas saldkaislības objektivizācijai.

MŪZA/MUSE/МУЗА — tā ir oda sajūsmai par savām mūzām un viņu līdzdalības atzīšana mākslas procesos.
MŪZA/MUSE/МУЗА — tas ir atšķirīgu, bet savstarpēji līdzsvarotu mākslas solistu trio, kas viens otru smalki papildina un kuru "ansamblis" spēja panākt pilnīgu harmoniju.

Tēlnieka Tauno Kangro un gleznotāju Jurija Horeva un Eduarda Zentsika unikālās sadarbības projekts MŪZA/MUSE/МУЗА skatītājiem būs pieejams līdz 6. novembrim.

Mākslas kritiķis: Mihails Komaško

Eduards Zentsiks (dzimis 1975. gadā) ir mūsdienu igauņu mākslinieks, kurš nepārstāv konkrētu žanru. Galvenais mākslas objekts E. Zentsika daiļradē ir “spēlēt mākslinieku”. Šis izgudrotais mākslinieks dekonstruē parasto priekšstatu par stila ievērošanu: formu izvēle svārstās no parastās glezniecības līdz akcionismam. Autors “zentstiko” katru stilu un virzienu. Eduards Zentsiks demonstrē skatītājam savu versiju par pēc-modernisma laikmeta svārstībām. Viņš viegli žonglē ar metodēm, spēlējas ar virzieniem un apgūst stilus. Katras hipostāzes iznīcināšana, sajaukšana un izlīdzināšana - tas padara Mākslinieku transuniversālu.
“Nezināmā mākslinieka, Zentsika” zīmols ir labi pazīstams viņa dzimtajā pusē Igaunijas Ziemeļaustrumos. Neskaitāmu izstāžu dalībnieks, jauno mākslinieku izstāžu rīkotājs, aktuālo mākslas procesu popularizētājs, jebkura nozīmīga notikuma viesis, fotogrāfs, tēlnieks, instalāciju autors - tas viss padara Mākslinieku par labi atpazīstamu personību vietējās aprindās. Gleznotājs, fotogrāfs, grafiķis, dizaineris, instalāciju un performanču autors. Jauniešu izstāžu un pasākumu organizators. Radošo gadu laikā vairāk nekā simts personālizstādes un neskaitāma dalība kopprojektos. Starptautisko mākslas un fotogrāfijas konkursu dalībnieks un uzvarētājs. Daudzi darbi atrodas privātās kolekcijās visā pasaulē. Igaunijas Mākslinieku savienības biedrs.


Jurijs Horevs (dzimis 1956. gadā) ir viens no veiksmīgākajiem māksliniekiem Igaunijā, kurš savu nišu mākslas pasaulē ir atradis pēdējo gadu laikā. Dzīvo Igaunijā kopš 1957. gada. J. Horevs savus estētiskos uzskatus ir izveidojis Kohtla-Jarves mākslas skolā un Maskavas Mākslas universitātē (1985). Viņš ar saviem darbiem ir piedalījies ikgadējās izstādēs Igaunijas Valsts radošās mākslas muzeja Johvi filiālē kopš 1987. gada, kā arī grupu izstādēs Norderstadtē (Vācija), Maskavā (Krievija), Stafenthorpē (Zviedrija), Minskā (Baltkrievija), Ņujorkā (ASV). Kopš 2014. gada - Igaunijas krievu mākslinieku asociācijas valdes loceklis. 2005. un 2019. gadā kļuvis par Ida Virumā kultūras prēmijas laureātu. Mākslinieka darbi atrodas privātās kolekcijās Igaunijā, Somijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Krievijā un ASV.


Tauno Kangro (dzimis 1966. gadā) savu mākslas izglītību sāka Kalju Reitela skulptoru studijā, beidzis Igaunijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu (1993.) un kopš 1994. gada ir Igaunijas Mākslinieku savienības biedrs. Viņa darbus var atrast daudzās pasaules valstīs. Kolekcijas ir Igaunijā, Vācijā, Austrijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, ASV, Šveicē, Luksemburgā, Lietuvā, Nīderlandē, Krievijā u.c. Tauno darbi ir bijuši vairāk nekā 70 individuālajās izstādēs visā pasaulē, kā arī daudzās kopizstādēs.
Uz jautājumu "Kas jūs motivē?" - Tauno Kangro atbild: “Esmu motivēts, ja varu radīt kaut ko vērtīgāku par savu pašreizējo klātbūtni šajā pasaulē.”


Citi resursi internetā:
titanium.lv
diena.lv
liveriga.com - LV
liveriga.com - EN
liveriga.com - RU
LNKBA
LTV Ziņu dienests
lsm.lv
rus.lsm.lv
lr4.lsm.lv
arterritory.com
lsm.lv - Kilograms kultūras

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
ATKAILINĀŠANĀS
AUGUSTS
BALTA KLEITA
BALTĀS DRĒBES
BALTĀS ZEĶES
GALATEJAS MARMORS
INTERJERĀ
MODELE UZ DZELTENA DĪVĀNA
MODELE. RELAKSS
MŪZA STUDIJĀ
MŪZA. KAPRĪZE
NARCISA PIELŪGŠANA
NEPANESAMI
NIMFAS
PASTAIGA AR SUNI I
PASTAIGA AR SUNI II
PILNMĒNESS
POZĒTĀJA
POZĒTĀJA. ETĪDE I
ROZĀ CEPURĪTE
TRĪS GRĀCIJAS

Rita Pranča. Personālizstāde "Quattuor Viris".
13.08.2021. – 23.09.2021.

Savu personālizstādi “Quattuor Viris” Rita Pranča kā sieviete - māksliniece veltī fantastiskām būtnēm - vīriešiem. 4 galerijas MuseumLV telpas tiek atvēlētas 4 varoņiem - vīriešiem, kuri nospēlēja dažādas lomas mākslinieces dzīvē. Šīs 4 īpatnējās pasaules saplūst vienotā emocionālā stāstā, brīžiem attālinātā, brīžiem visai intīmā.

Visi izstādes personāži bijuši nozīmīgi cilvēki Ritas dzīvē 50 gadu garumā: tēvs - inženieris, mehāniķis Roberts-Jevģēņijs Prančs; bērnības draugs - dzejnieks Aleksandrs Zapols; vīrs - mākslinieks Andrejs Bovtovičs un ievērojama persona, sava laika ikona - Raimonds Pauls. Katrs no viņiem pārstāv arī savu profesionālo pasauli - mehānikas pasauli, dzejas pasauli, glezniecības pasauli un mūzikas pasauli.

Nozīmju slāņošana un vīriešu pasaules uztveres sfēru salīdzināšana rada autores radošā ceļa veidošanās vēsturi.
Šī izstāde ir mākslinieces mēģinājums izprast savu ceļu un atrast savu identitāti vīriešu pasaules spogulī. Māksliniece savos darbos jau vairākkārt pētījusi robežas starp vīriešu un sieviešu realitātes uztveres veidiem un to, kā radoša persona eksistē duālajā pasaulē. Ritas Prančas gleznu un zīmējumu sērija bija veltīta kailam vīrieša modelim kā pretnostatījums gan mākslinieku, gan mākslinieču vispārpieņemtajai tradīcijai savos darbos atainot kailu modeli - sievieti.

Rita Pranča, dzimusi Rīgā. Kopš 1992. gada piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. 1994. gadā viņa prezentēja savus darbus savā pirmajā personālizstādē Žurnālistu namā un kopš tā laika regulāri organizē personālizstādes. Nesen viņa atklājusi jaunu aizraušanos – keramiku, turpinot studijas šajā jomā Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā.

Citi resursi internetā:
reitingi.lv - LV
reitingi.lv - RU
rigathisweek.lv
liveriga.com
diena.lv
titanium.lv
rus.lsm.lv
epadomi.lv
delfi.lv


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
3 BRĀĻI
3 MĀSAS
A.
ĀBEĻU DĀRZS PAVASARĪ
ALEKSANDRS
ANDY. AKTS
AUSTERES SIRDS
BALTAIS AMARILLIS
BARKASS LIELUPES KRASTĀ
BASTEJKALNA KUMELIŅŠ
BASTEJKALNS
DZELTENIE ZIEDI MARAS MUIŽĀ
DŽEZS
EŅĢEĻU KOKS
GROBIŅA. VĒJA PARKS
HORTENZIJAS
LAIVIŅA
LAUKS
LAUVA VERMAŅDĀRZĀ
MŪZIKA DĀRZĀ
OZOLS UN ĀBELE

Artūrs Bērziņš. Personālizstāde "Latvijai ausīs jauna diena"
02.07.2021 - 23.09.2021

Multimediju mākslinieks Artūrs Bērziņš personālizstādē “Latvijai ausīs jauna diena” iepazīstina ar savu jaunāko darbu ciklu “Transpozīcijas”. Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas provokatīvā kiča manierē. Savu ieceri un izstādes nosaukumu mākslinieks skaidro sekojoši:

“Izteiciens “mums ausīs jauna diena” latviešu kultūrā ir gana izplatīts. Viens no pēdējiem piemēriem – toreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska 2019. Vecgada uzruna. Tālab mazliet izmainītā versijā tas kļuva par manas izstādes nosaukumu. Ņemot vērā vārda “ausīs” vairākas nozīmes – atkarībā no tā, vai to uztveram kā darbības vārdu vai lietvārdu – rotaļīgu dramatismu nosaukumam piešķir paralēles ar eposu “Lāčplēsis”, kura autora – Andreja Pumpura vārdā nosauktās ielas atrodas galerija un iekārtota mana izstāde.

Eposā Latvijas spēka iemiesojumam varonim Lāčplēsim svešzemju iebrucējs laupa spēka avotu – ausi. Manā interpretācijā šī nocirstā auss – kopuma nedalāmā sastāvdaļa – zināmā mērā simbolizē latviešu tautas traumu, kuru neizdodas pārvarēt. Viens no izstādes vadmotīviem ir mūsdienu rietumu pasaules problēma – mēģinājums vērsties pret koncepciju par indivīdu kā nedalāmu, viengabalainu subjektu, aizstājot to ar divīdu – subjektu-konstruktoru, kuru var izjaukt pa sastāvdaļām – jeb atceroties poēmas notikumus – lieko ausi izmest atvarā. Darbu radīšanai ļoti atbilstoša kļuva transpozīcijas metode.”

Nozīmju un skaidrojumu ziņā transpozīcijas termins ir ļoti ietilpīgs. To pielieto bioloģijā, mūzikā, filozofijā, lingvistikā, likumdošanā, telekomunikāciju un vēl vairākās citās cilvēka sociālās darbības jomās. Savukārt, termina medicīnisko nozīmi mākslinieks iepazina arī ļoti personīgi – vēl bērnībā viņam tika veikta unikāla sirds operācija, kurā viens no centrālajiem elementiem bija asinsvadu transpozīja.

Artūrs Bēziņš savā jaunākajā darbu cikļā veic plaši izplatītu priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu jeb transpozīciju, lai turpinātu pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus. Viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus, savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu tēli, nozīmīgas Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu Rietumu populāras kulta figūras un pat informācija par visaktuālākajiem sasniegumiem Visuma iekarošanā apvienojumā ar latviešu ornamentiku un pašradītiem datorspēles elementiem. Autors uzskata, ka mūsu realitātes robežas nepārtraukti mainās ar aizvien pieaugošu intensitāti. Vai nav zīmīgi, ka viena otra Artūra Bērziņa radītā vispārpieņemtu jēdzienu netipiska kombinācija vairs nešķiet tik ļoti ačgārna? Varbūt varam apgalvot, ka šāds priekšstatu, ornamentu un elementu jauns semiotisks rēbuss tomēr trāpīgi fiksē kādas zīmīgas tendences, K. Junga vārdiem, “sabiedrības bezapziņā” un to, kā tajā notiek individuālas un nacionālas identitātes jēdziena formācija? Mākslinieks uzaicina skatītāju veikt šo jēdzienu interpretāciju vai transpozīciju arī ar virtuālas, speciāli šai izstādei radītas spēles palīdzību, jo ir pārliecināts, ka gan dzīvē, gan mākslā dažkārt tai ir ļoti liela nozīme. Par to tāpat liecina izstādes nosaukums un tajā iekodētā spēle ar vienādu vārda rakstības veidu, taču gluži citu nozīmi. Šāda vārda nozīmju transpozīcija pilnībā atbilst autora iecerei un jēdzieniski vēl niansētāk raksturo viņa jaunāko darbu ciklu un izstādes koncepciju kopumā.

Par mākslinieku. Mākslinieks dzimis 1983. gada 20. aprīlī Rīgā. Ieguvis maģistra grādu LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā. Sarīkojis sešas personālizstādes, tai skaitā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā izstādi “Barotava” (2017). Iepriekšējā mākslinieka personālizstāde “Dižā Vientulība” Mākslas galerijā MuseumLV tika sarīkota 2018. gadā. Artūrs Bērziņš piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs un projektos Latvijā un ārzemēs. Vienlaikus mākslinieks strādā arī performances žanrā, un laikā no 2017. līdz 2019. gadam šajā mākslas galerijā notikušas trīs mākslinieka performances. Bez tam Artūrs Bērziņš radījis scenogrāfiju vairākām Dž.Dž. Džilindžera iestudētajām izrādēm Dailes teātra Lielajā zālē (2018-2019), kā arī daudzus videoklipus, animācijas un īsfilmas, tostarp video tādām pasaules mūzikas zvaigznēm kā “Seven Lions” un “Cradle Of Filth”. 2010. gadā ietekmīgais amerikāņu interneta portāls Weirdworm.com ierindojis Artūru Bērziņu pasaules savdabīgāko mākslinieku Top-10 sestajā vietā. Mākslinieka darbi tiek izmantoti arī kā uzdrukas uz apģērba, piesaistot pasaules mūzikas un alternatīvās modes industrijas pārstāvju ievērību. Par to liecina fakts, ka 2020. gadā uz Londonas “NME Awards” ceremoniju popmūzikas dīva Billija Eiliša (Billie Eilish) ieradās ar Artūra Bērziņa mākslas darba uzdruku uz krekla. 2017. gadā izdevniecībā Zvaigzne ABC tika izdots mākslinieka debijas romāns “Visuma vērpēji”, kas ir pirmais weird fiction žanra paraugs latviešu mūsdienu literatūrā.

A. Bērziņa personālizstādes Latvijai ausīs jauna diena izstādes kuratore - Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska.


Ekspozīcijas apraksts:

Ievads. Par izstādes koncepciju
Multimediju mākslinieks Artūrs Bērziņš Mākslas galerijā “MuseumLV” un Kultūras centrā Grata JJ rīko jau savu trešo personālizstādi, turpinot pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus. Šajā personālizstādē “Latvijai ausīs jauna diena” mākslinieks iepazīstina ar jaunāko darbu ciklu “Transpozīcijas”. Savu ieceri un izstādes nosaukumu mākslinieks skaidro sekojoši:

“Izteiciens “mums ausīs jauna diena” latviešu kultūrā ir gana izplatīts. Viens no pēdējiem piemēriem – toreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska 2019. Vecgada uzruna. Tā mazliet izmainītā versija likās piemērota manas izstādes nosaukumam. Ņemot vērā vārda “ausīs” vairākas nozīmes – atkarībā no tā, vai to uztveram kā darbības vārdu vai lietvārdu – rotaļīgu dramatismu nosaukumam piešķir paralēles ar eposu “Lāčplēsis”, kura autora Andreja Pumpura vārdā nosauktās ielas atrodas galerija un iekārtota mana izstāde. Eposā Latvijas spēka iemiesojumam varonim Lāčplēsim svešzemju iebrucējs laupa spēka avotu – ausi. Manā interpretācijā šī nocirstā auss – kopuma nedalāmā sastāvdaļa – zināmā mērā simbolizē latviešu tautas traumu, kuru neizdodas pārvarēt. Viens no izstādes vadmotīviem ir mūsdienu rietumu pasaules problēma – mēģinājums vērsties pret koncepciju par indivīdu kā nedalāmu, viengabalainu subjektu, aizstājot to ar divīdu – subjektu-konstruktoru, kuru var izjaukt pa sastāvdaļām – jeb atceroties poēmas notikumus – lieko ausi izmest atvarā. Savu darbu radīšanai izmantoju transpozīcijas metodi.”
Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas provokatīvā kiča manierē.


Pirmā zāle.
Skatītāju pie ieejas sagaida simboliska Lāčplēša auss, kuru ievietota mākslīgo ziedu vainagā, bet tās centrā atrodas laikraksta “Diena” fragments. Instalācija piesaka izstādes tematiku un rosina vispirms pievērsties videospēļu simulāciju apskatei – ciklam “Vai ir dzīve uz Marsa?”, kas sastāv no trim daļām: “Invāzija” (1’51’’), “Virszeme” (1’17’’) un “Apakšzeme” (1’12’’).
Cikla ideja lielā mērā radusies kā komentārs un atsauce uz pašām jaunākajām tendencēm mūsdienu sabiedrībā, kurai viens no pašiem karstākajiem diskusiju tematiem ir kļuvis jautājums par postkoloniālo mantojumu, ko apliecina arī vairākas LLMC sarīkotās izstādes – “Kopīgā vēsture” (2018, Mākslas muzejs Rīgas Birža”) un "Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules" (2020–2021, LNMM Kupola zāle). Artūrs Bērziņš šajā ciklā pauž savu viedokli par mēģinājumiem “piespēlēt vainīgās lomu” Latvijai, lai arī mūsu valsts uzņemtos atbildību par tā saucamo koloniālo pagātni un tās mantojumu. Rietumu sabiedrībā radusies tendence pārskatīt un atbilstoši šodienas politiskajām nostādnēm interpretēt vēstures faktus un notikumus, ģeogrāfiskās robežas, identitātes aspektus, tādējādi pretendējot uz it kā pareizāku, absolūtu pēc-patiesību. Šajā ziņā tipisku viedokli pauž filozofs Artis Svece Satori portālā savā rakstā “Divas piezīmes par politkorektumu“, kur viņš apgalvo, ka “…ar katru rasistisku tvītu, nievājošu izteikumu par "black lives matter" kustību vai muļķīgu Tobago kolonijas slavinājumu Latvija sevi apliecina kā daļu no tās pasaules, kura ir atbildīga par koloniālisma sekām un kurai jau minētais rēķins tiks piestādīts.”
https://satori.lv/article/divas-piezimes-par-politkorektumu
http://www.lnmm.lv/lv/presei/jaunumi/3388-izstadei-neertas-pagatnes-saistitas-pasaules-radits-mobilais-celvedis

Rotaļīgi ironiskā manierē Artūrs Bērziņš komentē šādu Latvijas-kolonizatores lomu un tas ir viens no konkrētā mākslas darba aspektiem. Vienlaikus video spēļu cikls-simulācija ir arī atsauce uz Ilona Maska un NASA ambiciozo Marsa apgūšanas programmu. Par savas spēles prototipu mākslinieks izmantojis savulaik ļoti populāro, jau 1978. gadā radīto 8 bitu arkādes tipa Atari-2699 videospēli “Space Invaders”.
Artura Bērziņa radītajā videopēles simulācijā darbojas Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers ar bruņotu tautumeitu specvienību, kurš Tobago vietā šoreiz dodas iekarot Marsu. Bez tam iebrucēju loma uzticēta arī latviešu spārnotās čūskas zīmēm, kuras aizgūtas no Valda Celma grāmatas “Latvju raksts un zīmes”. Autors uzskata, ka latviešu raksts sastāv no mazu kvadrātiņu mozaīkas, kas vizuāli atgādina pikseļus. Spēles gaitā šāvējam-protagonistam neizdodas notriekt visas latvju zīmes. Tāpēc tās nolaižas uz Marsa virsmas kā kosmiskie kuģi, no kuriem izkāpj astronauta skafandrā ekipēts Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers drosmīgu tautumeitu pavadībā. Šie notikumi attēloti cikla pirmajā daļā. Turpmākajās divās platformer tipa spēlēs – cikla daļās tautumeitas pamazām ieņem Marsa planētas teritoriju gan virszemē, gan pazemē, apšaudot vietējo faunu ar spēka zīmēm no ložmetējiem, kurus patronāžas vietā pielādē ar Lielvārdes jostām. Virzību pretī uzvarai – Marsa iekarošanai apliecina arī atzinības balvas – mazas Lāčplēša austiņas, kas kalpo vienlaikus arī kā meiteņu spēka avots. Vēl plašāks minētā stāsta sižetiskās līnijas izvērsums redzams uz speciāli šai izstādei radītām etiķetēm, kuras izvietotas uz oriģinālo 20. gs. 90. gadu kārtridžu korpusiem. Uz etiķetēm attēlotas jaunas meitenes Nīcas novada tautas tērpos, varonīgi cīnoties ar Marsa iemītniekiem. Spēļu kārtridži ir eksponēti vitrīnās zem ekrāniem tajā pašā zālē.
linki
https://en.wikipedia.org/wiki/Space_Invaders
https://en.wikipedia.org/wiki/Platform_game


Otrā zāle.
Izstādē mākslinieks eksponē daļu no sava jaunākā mākslas darbu cikla “Transpozīcijas”, kas tapis pēdējo divu gadu laikā.
Ko nozīmē šis nozīmju un skaidrojumu ziņā ļoti ietilpīgais termins? To pielieto bioloģijā, mūzikā, filozofijā, lingvistikā, likumdošanā, telekomunikācijā un vēl vairākās citās sabiedrības sociālās darbības jomās. Savukārt, termina medicīnisko nozīmi mākslinieks iepazina ļoti personīgi un burtiski – vēl bērnībā viņam tika veikta unikāla sirds operācija, kurā viens no centrālajiem elementiem bija asinsvadu transpozīja.

Šī pati metode tiek izmantota arī lielu figurālu kompozīciju radīšanā, kas ir ilgs un darbietilpīgs process. Visa pamatā ir koncepcija, atbilstoši kurai tiek zīmētas skices un tad tiek fotografēti modeļi, priekšmeti, ainavas, vide, tekstūras utml. Tālāk viss fotomateriāls tiek saskanēts un datorprogrammā Adobe Photoshop notiek visa vizuālā materiāla pēcapstrāde. Ja glezniecībā tiek klāti triepieni ar krāsā iemērktu otu, tad šajā gadījumā krāsas vietā triepienus veido gabaliņi no uzņemtajām fotogrāfijām. Lai panāktu lielāku ticamības efektu un nojauktu robežu starp fotogrāfiju un gleznu, datorā radītā kompozīcija tiek drukāta uz speciāla kanvas audekla vai caurspīdīgas plēves un eksponēta ar izgaismojumu tā saucamajā gaismas kastē.

Ko redzam gaismas kastēs šajā izstādē? Mākslinieks rada savu interpretāciju-versiju par joprojām populārajiem seno grieķu mītiem - Prometeju, Ledu un Nīki. Artūrs Bērziņš veic priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu jeb transpozīciju. Pēc mākslinieka domām, viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu varoņi, Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu sabiedrības pārstāvji, kas fotografētos vēsturiskos tērpos. Grieķijas mīti simbolizē Rietumu civilizācijas sākumu. Nereti to sauc par Rietumu kultūras šūpuli. Pievēršanās senajām teikām un mītiem ļauj spilgtāk izgaismot tos elementus un notiekošo procesu ārēji varbūt grūti saskatāmās spēka līnijas. Kas ir šīs spēka līnijas? Rietumu civilizācija radījusi izpratni par humānismu, cilvēku tiesībām, varas sadalīšanu, demokrātiju, vairākuma cieņu pret minoritātēm un iepazīstinājusi arī pārējo pasauli ar šiem jēdzieniem. Tā ir vienīgā mūsdienu morāli ētisko jēdzienu sistēma, kura pagaidām garantē ikviena indivīda tiesības justies brīvi un droši. Un tomēr ir pamats bažām. Iespējams, ka mākslinieks ar Prometeja tēlu vēlējies attēlot Rietumu civilizāciju kā tādu, jo 21. gadsimtā Rietumu sabiedrībā un visā pasaulē gadsimtiem ilgi valdošā ideālu, uzskatu un ētisko principu sistēma tiek apšaubīta un pakļauta kritikai. Varam vērot, ka šodien pasaulē ir parādījušies un uzkrājuši resursus spēki, kuriem šī Rietumu vērtību sistēma traucē. Tātad, notiek cīņa un nav paredzams, kāds būs rezultāts, jo šajā cīņā iesaistītie cīnītāji vai arī iespējamais upuris un nākamais uzvarētājs vairs nav līdzvērtīgi partneri. Senajā grieķu mītā Prometeju par to, ka viņš kā titāns, dievu pārstāvis, dāvāja cilvēkiem uguni, aknas un ķermeni plosīja viens no varenākajiem un spēcīgākajiem pasaules putniem – ērglis. Tādā spēku samērībā varēja saskatīt nosacītu cēlumu un notiesātā pašcieņas saglabāšanu, arī tādu kā goda kodeksu, par kuru nevar būt ne runas, kad liels, sīku kustoņu bars uzbrūk vienam, spēcīgam. Šāda situācija attēlota mākslinieka gleznā. Mazie, vizuāli tik pievilcīgie papagailīši, kas te knābā notiesāto Prometeju, pēc autora domām, lieliski atspoguļo šodienas situāciju un laikmetu, kurā vajāšana (hounding, травля) pārvēršas par tikumu, gandrīz par goda lietu. Nereti notiekošā traģiskums un pazemojošais neglītums tiek maskēts aiz ārējā spilgtuma, košuma, attaisnojošām frāzēm.

Kompozīcijas “Ledas transpozīcija” pamatā ir sengrieķu mīts par Spartas valdnieci Ledu, kuru iekāroja varenais dievs Zevs. Senajā mītā vienīgi Zevs sajuta baudu un iekāri, iegūdams Ledu ne tikai ar agresīvu, mežonīgu spēku, bet arī ar viltu, pārvēršoties par cēlu gulbi. Tomēr pasaules mākslā šis mīts ticis intepretēts citādi, akcentējot Ledas kaisli un neslēptu baudu tuvības brīdī. Artūrs Bērziņš rada savu versiju par seno mītu, apspēlējot mūsdienu sabiedrībā plaši izplatītās diskusijas par dzimumu lomu, to maiņu un robežām, tiesībām un atbildības vienlīdzību, jo ir pārliecināts, ka daudzi šobrīd aktuālie ideoloģiskie trendi grauj sarežģītās cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības pamatus kopumā, nokaujot smalkjūtību un cēlsirdību komunikācijā. Mākslinieka kompozīcijā Leda sev pielaiko un izpilda vardarbīga vīrieša lomu, bet dievs Zevs gulbja veidolā nu ir pārbijies un neizpratnē par dzimumu lomu maiņu.

„Nīkes transpozīcija“ ir tapusi kā komentārs par vēl vienu mūsdienu sabiedrībā izplatītu tendenci – komformismu un it īpaši kustību Cancel Culture. Mākslinieks Uzvaras dievietei Nīkei spārnu vietā attēlojis ausis, tādējādi radot metaforu par sabiedrības vairākuma nespēju analizēt propagandas sniegto informāciju, jo Cancel Culture sekotāji un teorētiķi – tā saucamās jaunās kultūras pārstāvji – piedāvā un nereti pat uzspiež ļoti vienkāršotu, primitīvu viedokli gan par vēstures norisēm kopumā, gan par aktuāliem mūsdienu procesiem un situāciju.

Zālē no ieejas pa labi atrodas vitrīna ar suvenīriem – auskariem ar uzrakstu „Latvijai ausīs jauna diena“, ko papildina Vermēra slavenās gleznas „Meitene ar pērļu auskaru“ radoša transpozīcija. Atbilstoši iecerei, Artūra Bērziņa gleznā meitene tērpta zilā sakšā ar latviska ornamenta apdari un viņai ausī ir auskars ar minēto uzrakstu. Zālē no ieejas pa kreisi atrodas trīs nelielas (25 x 25 cm) rakstra izdrukas, kas papildina kopējo izstādes tematiku un ir zīmīgu, lielo kompozīciju detaļu tuvplāni. Šiem tuvplāniem mākslinieks izvēlējies papagaiļu pāri, ainavu ar Rīgas siluetu un saules ausmu fonā, kā arī gulbi.

Trešā zāle.
Izstādes nobeigums, kulminācija, centrs un… varbūt arī vēl viens sākums, lai rosinātu pārdomas par šo nozīmju ziņā tik ietilpīgo tēlu, jo šīs telpas pašā centrā – goda vietā atrodas instalācija – lielā Lācplēša auss ar krāšņu sarkanu mākslīgo rožu ierāmējumu. Lai gan auss novietota vertikāli, tomēr vērīgāk skatoties var pamanīt, ka vidusdaļā atrodas apmatojums, kas atgādina Latvijas kontūras. Savukārt, auss ejas bedrīte arī veidota kā stilizētas Latvijas kontūras, tikai spoguļattēlā – tā varētu būt tāda ezotēriskā “Iekšējā Latvija”. Kopēja un katram sava. Galu galā ir tik daudz iespēju pārdomāt vārdos “klausīties” un “dzirdēt, sadzirdēt” ietverto jēgu. Kaut vai atsaucot atmiņā padomju varas periodu un tolaik tik izplatīto “noklausīšanos” un tālāko “stučīšanu”.

No instalācijas pa kreisi atrodas rāmītis ar Lāčplēša tēlu. Par prototipu izmantots latviešu bokseris Mairis Briedis. Savukārt Melnā Bruņinieka lomā mākslinieks attēlojis slaveno smagā svara amerikāņu bokseri Maiku Taisonu. Instalācija kopā ar neliela izmēra gleznām veido vēstījumu - Lāčplēša ausi kā sakrālu nacionālās pašapziņas simbolu, kas nav zaudējis savu mītīsko auru arī mūsdienās. Sakralizācijas iespaidu paspilgtina arī četras tāda paša izmēra (25x25 cm) gleznu piramidāls izvietojums uz galda un melnas krāsas pārklājs ar izšūtām sarkanām rozēm priekšplānā. Gleznās attēloti Mozus, Garlībs Merkeļis, auseklītis, kas veidots no slilizētām austiņām un “Visu dzirdošā auss”, veidojot alūzijas ar citu sakrālu simbolu – “Visu redzošo Dieva aci”.

Gar malām atrodas gleznas no cikla “Transpozīcijas”, kurās mākslinieks mazliet citādā aspektā apspēlē mūsdienu jaunas sievietes vēlmi iegūt sabiedrībā atpazīstamu identitāti. Tās ir Francisko Goijas (1746–1828) populārās kompozīcijas “Kailā Maha” (1800) parafrāzes, jo Artūrs Berziņš attēlojis modeli tādā pašā pozā kā to redzam slavenā spāņu mākslinieka gleznā, bet mainās zīmīgas detaļas. Vienā kompozīcijā tas ir auskars ar uzrakstu “Latvijai ausīs jauna diena”. Otrā kompozīcijā par latviskas identitātes zīmi izmantota gaisīga šalle ar populāro Lielvārdes jostas ornamentu motīvu, kuru varam aplūkot arī līdzās kā instalāciju. Nākamajā variantā modelei par identitātes zīmi kļuvis T-krekls ar vārdu “Līga”, bet ceturtajā versijā tas ir tetovējums ar latvisku ornamentu.

Šai izstādei mākslinieks radījis arī kompozīciju, kurā redzama papīra lelle, kurai arī var pielaikot tērpus, atbilstoši savas identitātes izpratnei. Tas var būt gan mūsdienīgs apģērbs ar nacionālās kultūras elementiem, jeb sakomplektēts pēc jaunākās modes tendencēm, kādu valkā moderna jaunatne praktiski visā pasaulē.

Izejot no telpas pa kreisi atrodas vēl viena kompozīcija par auss tēmu. Te par ierosmes avotu kalpojis Vincenta van Goga pašportrets, kurā mākslinieks atainojis sevi ar auss apsēju. Savukārt, Artūrs Bērziņš šajā portretā attēlojis slaveno holandieti ar melnu ausaini galvā un tipisku senlatvieša sakšu ap pleciem. Vēl viens ierosmes avots tālākām pārdomām!


Citi resursi internetā:
delfi.lv
reitingi.lv - LV
reitingi.lv - RU
titanium.lv
rigathisweek.lv
rus.delfi.lv
lsm.lv
lr1.lsm.lv
lsm.lv
jauns.lv
100 g kultūras
arterritory.com
rus.lsm.lv
la.lv
jauns.lv
arterritory.com
lv.sputniknews.ru
lsm.lv
diena.lv


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
LEDAS TRANSPOZĪCIJA
PROMETEJS. ĒRGĻU TRANSFORMĀCIJA
NĪKES TRANSPOZĪCIJA
MAHA AR AUSKARU
MAHA AR ŠALLI
MAHA TETOVĒTĀ
MAHA KREKLIŅĀ
VAI IR DZĪVE UZ MARSA?
LĀČPLĒSIS
BRUŅINIEKS
GARLĪBS MERĶELIS
MOZUS
JĒKABS
LĀČPLĒŠA AUSS
IEKŠĒJĀ LATVIJA
LATVIJAI AUSĪS JAUNA DIENA
KĀRLIS ULMANIS
TROFEJAS NO LATVIJAS KOLONIZĀCIJAS KARIEM ĒDENES DĀRZOS
JĒKABS UZ MARSA
LATVIJAI AUSĪS JAUNA DIENA
MEITENE AR ABS AUSKARU

Kristīne Rubene. Personālizstāde "Balts, Sarkans, Pelēks"
14.05.2021 -

Droša satikšanās ar mākslu – Kristīnes Rubenes personālizstāde “Balts, Sarkans, Pelēks”.

14. maijā kultūras centra Grata JJ galerija MuseumLV uzsāk jauno sezonu ar mākslinieces Kristīnes Rubenes personālizstādi galerijas skatlogos filiālē Ausekļa ielā 5.

Ar mākslinieku daiļradi, kuri veltījuši savu radošo dzīvi pilsētai un tās iedzīvotājiem, galerijas MuseumLV komanda sniedz savu ieguldījumu optimisma uzturēšanā un vēlas dāvināt visiem, kuri dodas savās ikdienas gaitās vai vienkārši pastaigājas skaistuma meklējumos, gaišu skatu nākotnē caur mākslas piedzīvošanas prieku. Galerijas MuseumLV filiāle atrodas ēkas pirmajā stāvā un tai ir astoņi 3m augsti skatlogi, vērsti uz Ausekļa ielas pusi. Šī iela ir aktīva līnija Rīgas vēsturiskajā Klusajā centrā, kur tā savieno parkus un kultūrvēsturiskus apskates objektus. Pateicoties īpašam nakts apgaismojumam, mākslas darbi būs aplūkojami arī diennakts tumšajā laikā.

Pati māksliniece savas izstādes ideju raksturo šādi:
“BALTS. Viss iesākas ar pienu. Dzīvības sākums. Bez piena mēs nevaram ienākt un palikt šai pasaulē. Piena upes un ķīseļa krasti.
SARKANS. Mūžīgi zemeņu lauki. Nevainīgs prieks un laime. Tveicīga vasara un salda smarža.
PELĒKS. Galds. Es gribētu ticēt, ka tieši galds mūs veido par labākiem un gudrākiem cilvēkiem. Galds nodala no mežonīgā, ātrā, steidzīgā. Galds prasa laiku. Pie tā sēž, ietur maltīti, sarunājas, domā un raksta. Galds vieno un paceļ.”

Tā kā nav zināms, kad tiks samazināti ierobežojumi un būs atļauts atvērt apmeklētājiem kultūras iestādes, MuseumLV un Grata JJ komanda uzskata, ka izstāde skatlogos ir lieliska, epidemioloģiski droša alternatīva. No ierobežojumiem nogurušajai sabiedrībai ir nepieciešams pozitīvs vēstījums un prieks, bet māksliniekiem – iespēja to nodot mums caur savu mākslu.

Izstāde aplūkojama bez maksas.

Citi resursi internetā:
lv.sputniknews.ru
lv.sputniknews.ru
epadomi.lv
e360.lv

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK:
MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
CIK DZĪVE IR DĀSNA
CIK DZĪVE IR DĀSNA
CIK DZĪVE IR SKAISTA
ĪRISI
PIENA UPE
ROZES UN ZEMENES
SALDS
TEV PATEICOS!
VELTES
ĪRISI
SĀKUMS
ES ZINU
ES ESMU ZVAIGZNE
ES ESMU ĒNA
ES ESMU LEDUS
ES ESMU BALSS, KAS SPĒKU SAUC
ES….

Pastāvīgā izstāde - pārdošana "100 darbi - 100 autori".
Citi resursi internetā:
Kultūras ziņas LTV1
LSM.LV
LR4 / Latvijas Radio - LSM
Titanium.lv
Sputnik
Latvijas Radio 4

Skatīt galerijā
№77. - IEVA
ŪDENS GARS
ŪDENS GARS
JOKERIAI IV
LAMPAS UN ZVAIGZNES LĒNĪTĒM DZIEST (K. ELSBERGS)
PIE AVOTA
JABŪT
MEITENE UN ĶIRZAKA
ACU MIRKLIS. INTUĪCIJAS
MEDITĀCIJA
ARTEFAKTS
DZĪVĪBA
DIENAS VIDUS
NEZINĀMS ZĒNS AR SUNI
PILSĒTNIECE
№78. - AFRODĪTE
DIENAS KONSTRUKCIJA
UGUNSZIEDI
AVOTS II
REIKJAVIKA
RĪTS ĶIRŠU DĀRZĀ

Dita Lūse. Personālizstāde "Saliktais laiks". 23.10.2020 – 28.11.2020
24.10. - 28.11.2020

Dita Lūse. Personālizstāde "Saliktais laiks".

Strādājot pie izstādes darbiem, arvien vairāk domāju, ka katra cilvēka laiks ir personisks un unikāls, un kopīgais, universālais laiks ir tikai ilūzija. Mūsu katra tagadne sastāv no realitātes, no nākotnes gaidām un no pagātnes atmiņām, kuras ataust prātā kāda impulsa izraisītas. Iedziļināšanās pagātnē un atmiņas, tai skaitā mantotās atmiņas, reizēm ir tik spēcīgas, ka darbojas vizuāli aktīvāk nekā tagadnē acu priekšā redzamais.

Līdzīgi kā ožas atmiņa, kas visilgstošāk saglabājas cilvēka prātā un ļauj izjust smaržas, balstoties uz atmiņām par reiz piedzīvoto, tāpat reizēm arī redzamais attēls rada līdzīgu impulsu - skatoties uz kādu vizuālu liecību, tu domās tiec aizrauts citā laikā un vietā, un ieraugi savā iztēlē pavisam citu ainu vai notikumu un aizmaldies domu labirintos.

Kāpēc vidējās paaudzes māksliniekus šobrīd nodarbina iedziļināšanās sevī un pagātnē? Viens no iemesliem varētu būt tas, ka ir izaugusi jauna "telefonu paaudze", kurai lielā mērā ir zudusi saikne ar pagātni un, iespējams, mākslinieki to intuitīvā līmenī uztver un mēģina caur saviem darbiem mest tiltu starp tiem laikiem, kad bija vēstuļu un ģimenes fotoalbumu kults, un tagadējo instagram laikmetu. Varbūt tā ir nostaļģija, no vienas puses saprotot, ka tāda ir šī laika realitāte, bet no otras puses ir skumji par aizejošo, ir sentiments pret to.

Vēstules un to rakstīšana un saņemšana ir attiecību forma, kas mūsdienās ir gandrīz pilnībā izzudusi, taču tā ir paliekoša attiecību liecība – kaut kas tāds, ko mūsdienu attiecības nespēj atstāt taustāmā formā. Vēstules ir arī apliecinājums laikam, ko viens cilvēks velta otram, tas ir kaut kas tāds, ko mūsdienās nedaram, mēs savu laiku daudz mazāk veltam otram cilvēkam. Mūsdienu saziņa ir īsa, fragmentēta, nerūpīga, mazlaikietilpīga un tas bieži vien kļūst par apgrūtinājumu attiecību kopšanai un izbaudīšanai.

Izstādes centrālais tēls ir attiecības, to atstātās liecības, kuras joprojām aktīvi ietekmē pēcnācējus. Varbūt ir būtiski un skaisti reizēm apstāties un paskatīties uz divu jaunu cilvēku mīlestību vai dzīves līkločiem caur viņu atstātām liecībām – vēstulēm un fotogrāfijām, kas laika zoba apdzeltējušas, tomēr mūs iespaido un parāda, no kurienes mēs nākam un kas mēs esam?

Izstādes iedvesmai izmantotas autentiskas vēstules un fotogrāfijas no ģimenes arhīva.


Ekspozīcija ir skatāma MuseumLV galerijas pirmajā stāvā.
Ieejas maksa 5 Eiro pieaugušiem, 2 Eiro - biļete ar atlaidi.


Citi resursi internetā:
Delfi.lv
Arterritory.com
100 g kultūras
Rus.lsm.lv
LTV7
LR4 / Latvijas Radio - LSM
Press.lv
100 g kultūras


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
SALIKTAIS LAIKS
VĒSTULES
VĒSTULE
VASARAS SKAŅAS
ZEM KOKIEM
KĀPŅU STĀSTS
STARP LOGIEM
MĀSAS
SĀKUMS
ATMIŅU CEĻŠ
PUANTES
PUANTES II
PĻAVAS GAISMAS
MIRKLIS
MĪLESTĪBA
LISABONAS ATSPĪDUMI
AKĀCIJU SMARŽA
LELLE
JAUNĪBA
GLĀZE GAISMAS
ĢIMENES PORTRETS LAIKĀ

"#artefakts#piektācivilizācija". III Grata Balva vizuālajā mākslā 2020. 12.09.2020 – 17.10.2020
12.09. - 17.10.2020

Kultūras centra Grata JJ galerijas MuseumLV ikgadējā starptautiskā konkursa izstāde “GRATA BALVA” jau trešo reizi ver durvis apmeklētājiem un projekta dalībniekiem. Pavasarī, neskatoties uz visām tā brīža grūtībām, galerija uzaicināja vairāk nekā 150 māksliniekus radīt konkursa darbus par tēmu “#artefakts#piektācivilizācija”. Profesionāli mākslinieki no Latvijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas un Britānijas izteica vēlmi piedalīties projektā. Diemžēl ārzemju autoru darbi nav varējuši šķērsot valstu robežas, tāpēc šogad vairāk nekā divsimt latviešu mākslinieku darbus papildinājām ar ārvalstu kolēģu darbiem no iepriekšējo GRATA BALVA izstāžu fonda.

GRATA balva patiesībā ir divas balvas no MuseumLV galerijas fonda - katra 500 eiro vērtībā. MuseumLV galerijas pārstāvji savu kandidātu izvēlas, balstoties uz ilglaicīgu, auglīgu sadarbību starp galeriju un autoru, un konkursa izstādes atklāšanas ceremonijā pasniedz GRATA naudas balvu. Savas balvas pasniedz arī kultūras centra GRATA JJ draugi un kolēģi, kuri ir izteikuši vēlmi atbalstīt kādu no konkursa dalībniekiem. Otrās GRATA balvas likteni nosaka izstādes apmeklētāji, balsojot par savu iecienīto darbu vai mākslas priekšmetu visā izstādes laikā. “Skatītāju simpātiju balva” uzvarētājam tiek piešķirta pēc balsu apkopošanas nākamās izstādes atklāšanas ceremonijā galerijā MuseumLV. Lai saglabātu godīga balsojuma formātu, visas gleznas un mākslas priekšmeti tiek izstādīti, neminot autoru vārdus. Katram skatītājam ir iespēja piešķirt balsi par sev tīkamāko darbu, norādot gleznas numuru uz biļetes tieši galerijā vai internetā, atzīmējot darba fotoattēlu MuseumLV un Grata JJ mājas lapā sadaļā “Blogs - Grata Balva 2020 – darbi”. Šogad visiem projektā iesaistītajiem māksliniekiem konkursa darbu radīšanai tika piešķirti audekli divos formātos - 40 x 40 cm kvadrāts, vai apaļš ar diametru 40 cm. Tieši šie darbi arī tiks vērtēti. Savu vietu izstādē atradīs arī autordarbi citās tehnikās un materiālos, turklāt katrs dalībnieks var izstādīt vēl vienu vai divus tematiski atbilstošus darbus, lai bagātinātu sava darba kontekstu. Pilns darbu katalogs ir pieejams MuseumLV mājas lapā, visi darbi ir iegādājami. GRATA balvas atbalstītājs ir ekoloģisko māju ražotne Grata Eco House.

2020. gada balvu izstādes nosaukums un tēma ir “#artefakts#piektācivilizācija”. Straujā fundamentālās un lietišķās zinātnes sinerģija rada jaunas teorijas par Visuma rašanos, par Zemes veidošanos, par saprātīgas dzīvības izcelsmi un attīstību, par iespējamo sabrukušo civilizāciju skaitu. Vai esam pirmās apzinīgās būtnes, kuras kā savu adresi un vienīgo mājvietu ir norādījušas planētu Zemi Saules sistēmā, Oriona piedurknē, Piena ceļa galaktikā, Vietējā galaktiku kopā, Jaunavas klasterī, Laniakejas galaktiku superklasterī, Valzivs-Zivju superklasteru sistēmā, galaktiskajā Perseja–Pegaza pavedienā? Vai atbildi uz šo jautājumu mēs spēsim atrast savas dzīves laikā? Vai arī mūs gaida nākamā attīstības pakāpe, kurā atklāsies citi uzdevumi? Mums nav zināma rītdienas vēsture, mēs pat nezinām, kādu lomu paši sev piešķirsim pēc 24 stundām. Acīmredzama ir tikai “šodiena”, un tikai šodien mums ir iespēja izveidot un savam nākotnes “es” atstāt artefaktu, kas apliecinātu mūsu eksistenci Mājas vēsturē. Identifikācijas zīme, īpaša klātbūtnes norāde, spilgta līnija vai akvarelisks tēls. Mēs apzīmējam “šodienu”, lai ieietu portālā, kura nosaukums ir “rītdiena” un uzrādītu savas tiesības uz vēl vienu laimīgu dienu uz šīs #piektās civilizācijas planētas. Pēc Marksa Vartofska vārdiem, “artefakts kultūras evolūcijai ir tas pats, kas gēns bioloģiskajai evolūcijai”.

Esam pateicīgi kultūras centra Grata JJ galerijas MuseumLV draugiem un kolēģiem: sporta preču veikalu tiklai “Sportland” un mākslinieku preču veikaliem - Galerijai «M6», “Radošo Darbu Galerija”, “Vilhelms” un “Vilori”, kuri izteica vēlmi ar savām balvām atbalstīt konkursa dalībniekus.

Ekspozīcija ir skatāma MuseumLV galerijas divos stāvos.
Ieejas maksa 5 eiro pieaugušiem, 2 eiro - biļete ar atlaidi.

Citi resursi internetā:
reitingi.lv
titanium.lv
baltics.news
lsm.lv
lsm.lv - Video
rus.lsm.lv
Arterritory.com
Mumspatik.lv
Baltic-course.com
Allevents.in
Findglocal.com
Replay.lsm.lv
LTV 7
Mixnews.lv


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
№1. - IESPĒJA
№2. - 03.09.20
№4. - ATRADUMS
№5. - GAGAS ĒRA
№6. - BĒRNS
№7. - HORIZONTS IR AIZBRAUCIS
APCEĻO DZIMTO ZEMI!
№9. - MAJORI
№ 11. - PASAULES RADĪŠANAS SKŪPSTS
AUSTERES SIRDS
№12. - EIROPAS GLĀBŠANA
№13. - ZVAIGŽŅU SKAITĪTĀJS
№14. - GE
№15. - GLIEMEŽSFINKSA
№16. - MIGLĀJS
№17. - SKULPTŪRA NO SERIJAS “DEJOJOŠAS MEITENES”
№18. - AINAVA AR PUTNU
№19. - NIRVIRS
№20. - "A LOAF OF BREAD, A JUG OF WINE AND THOU"
№21. - NE GAISS
№22. - MŪŽĪGI NEZINĀMS

Izstāde "#4skatuves". 09.07.2020 - 29.08.2020
09.07.2020

Jaunā izstāde “#4skatuves” galerijā MuseumLV ir veltījums latviešu izcilās balerīnas Litas Beiris rīkotajam Starptautiskajam Baltijas baleta festivālam un tā 25 gadu jubilejai. Šogad festivālam ar nosaukumu “No klasikas līdz avangardam” bija jānotiek daudzās Latvijas pilsētās no 12. marta līdz aprīļa beigām. Diemžēl globālā karantīna ir veikusi smagas īslaicīgas korekcijas, taču ir pienākusi vasara, valsts kultūras dzīve atjaunojas un GRATA JJ komandas optimisms un mākslas mīlestība kalpo par uzticamu vairogu un atbalstu visparējās izolācijas periodā.

Tātad, galerijas MuseumLV radošā grupa aicina skatītājus aplūkot baleta vēsturi caur latviešu mākslinieku acīm. Izstāde galerijā MuseumLV vēsta par diviem paradoksāliem, savstarpēji saistītiem fenomeniem: no vienas puses - par baletu kā mākslas veidu, kas rada to brīnumaino pasaku, mītu un leģendu pasauli, kura sniedz cilvēcei izpratni par labo un ļauno, tumsu un gaismu, mīlestību un naidu, un no otras puses – par baleta mākslinieku izvēli veltīt visu savu dzīvi šīs pasaules radīšanai caur ārkārtīgi smagu fizisku, dvēselisku un emocionālu darbu. Izstāde “#4Skatuves”, pateicoties telpas scenogrāfijai un izmantojot vizuāli dekoratīvas ekspozīciju sērijas, dod skatītājiem iespēju pilnībā iejusties teātra pasaules aizkulisēs. Galerijas radītajā teātra “parādes zālē” apmeklētāji varēs izbaudīt svinīgo teātra tērpu krāšņumu un “Gulbju ezera” balerīnas tērpa - “pačkas” izsmalcināto skaistumu, savukārt pēc tam – ielūkoties improvizētā mēģinājumu telpā, noskatīties nodarbību videoierakstus un novērtēt to, cik nozīmīga ir stundām ilgā ikdienas vingrinājumu slodze. Būs arī iespēja redzēt režisora Jakova Mirimova 1946. gadā veidoto filmu “Klasiskā baleta metodika”, kas tika veidota kā palīglīdzeklis visiem tā laika padomju baletskolu pasniedzējiem.

Galerijas otrais stāvs veltīts četrām baleta izrādēm, kurās spoži uzstājusies primabalerīna Lita Beiris – tās ir Pētera Čaikovska “Apburtā princesē”, Ādolfa Adāna “Žizele”, kā arī Morisa Ravela “Bolero”. Te toni nosaka glezniecība - Ditas Lūses, Kristīnas Keires, Agnijas Ģērmanes, Ilzes Laizānes, Ievas Carukas, Ilzes Preisas un daudzu citu galerijas autoru darbi, kā arī jaunie mākslinieki, kā Eduards Dubrovskis, Jana Nesteroviča, Aivis Pīzelis, Ivans Mazeins, Anya Vero, Rita Uļjanova, Dace Dēliņa-Lipska, Ieva Baumgarte, kuri savus darbus veltījuši izstādes tēmai.

Izstādes ekspozīcijas kodolu veido slavenu latviešu mākslinieku - Ivara Heinrihsona, Džemmas Skulmes, Anitas Kreituses, Irēnas Lūses, Alekseja Naumova, Lidijas Auzas, Ulda Zemzara, Jura Dimitera, Ievas Muzikantes darbi, kā baleta tērpi un priekšmeti – gan mūslaiku, gan arī vērtīgi vēsturiski eksponāti. Izstādēs veidošanā vadošo lomu ieņem baleta piederumi, aprīkojums un teātra kostīmi no baletdejotājas, kostīmu mākslinieces un biedrības “Baleta klase” vadītājas Ievas Immertreijas personīgās kolekcijas. Ieva Immertreija, kas ieguvusi daudzpusīgu izglītību Latvijā un ārzemēs, izstādes skatītāju priecēšanai devusi unikālus, pēc mākslinieces skicēm darinātus, īpaši baleta vajadzībām radītus tērpus. Par nodrošinātu rekvizitu izsākam pateicību “Ziedu Sēta” kompanijai, ka arī Latvijas Nacionālai Operai un Baletam.

Kultūras centra Grata JJ galerija MuseumLV pateicas visiem māksliniekiem kuri izteica vēlmi piedalīties šajā projektā: Lainei Kainaizei, Lindai Kozulei, Gitai Šmitei, Eduardam Zentsikam, Elizabetei Melbārzdei, Aijai Bāliņai, Zojai Geraskinai, kā arī personīgi Ievai Immertreijai par nodrošinoto aprikojumu, kostīmiem un aktīvo palīdzību izstādes un atklāsanas pasākumu organizēšanai. Galerijas MuseumLV radošā grupa izsaka sirsnīgu pateicību kolekcionāriem, kuri nodrošināja mākslas darbus no savām kolekcijām, starp viņiem Zentas Loginas “Skats uz operu” un Maijas Noras Tabakas “Zviedru parks” no Zuzānu kolekcijas, kā arī gleznas no Pētera un Ilzes Tērmaņu kolekcijas un gleznas, skices un kostīmi no Litas Beiris kolekcijas.

Kultūras centra Grata JJ galerijas MuseumLV radošā grupa:
• Kulturoloģe Darja Samarina – darbs ar autoriem, darba organizācija
• Māksliniece Jūlija Eresko – koncepts, scenogrāfija, darbu atlase
• Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns - darbs ar autoriem, darbu atlase
• Žurnāliste Jevgeņija Šafraneka – video, filmēšana, komunikācija
• Baleta kostīmu māksliniece Ieva Immertreija - baleta piederumi, aprīkojums un teātra kostīmi, dzīvās gleznas


Citi resursi internetā:
Lsm.lv
RU - Reitingi.lv
EN - Reitingi.lv
LV - liveriga.com
RU - liveriga.com
EN - liveriga.com
Arterritory.com
Delfi.lv
LTV - LSM
Titanium.lv
Lsm.lv
Rus.Lsm.lv
L'Officiel Baltics
Rus.Lsm.lv
LDIC / dance.lv
Sputniknews
100 g kultūras
Lsm.lv - Rīta Panorāma
Allevents
LTV7

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
INFANTES DZIMŠANAS DIENA
ARTEFAKTS
BALETA ZVAIGZNE. LITA BEIRIS
LATVIJAS GADALAIKI. RUDENS. LITA BEIRIS.
LITA BEIRIS ČAIKOVSKA BALETĀ “GULBJU EZERS”
VĒSTULE
PUANTES
VAINAGS
MEITENE AR ZIEDU VAINADZIŅU
PILS DARZĀ
MANS EŅĢELIS I
MANS EŅĢELIS II
ARHANGEĻSKA
BALETS
NAKTSTAURIŅA DEJA
ĒNAS GAITENĪ
KARALIENES
SICĪLIJAS SAULE
TRAUSLĀ GAISMA
XXX
PORTU

Ilze Smildziņa. Personālizstāde "Kaut kur turpat"
29.02. 2020 – 31.03.2020

Lielākajai daļai mākslas mīļotāju Ilzes Smildziņas vārds saistās ar eļļas tehnikā virtuozi gleznotiem mākoņu tēliem, kas nebeidzamā mainībā aizpilda bezgalīgu plašumu.

Arī jaunajā personālizstādē Ilze Smildziņa ir uzticīga savai iecienītajai tehnikai un tēmai. Skatītājiem būs iespēja novērtēt pēdējo divu gadu laikā tapušos darbus. Ilzes Smildziņas gleznās ir izjausta notikuma mirkļa tvēriens, tajās savijas īstenība un ilūzija par iespējamo un neiespējamo. Tomēr reālistiskā glezniecības maniere liek noticēt, ka skatītаis ir īstenības atspoguļojums.

Par šo projektu māksliniece stāsta: “Izstādes nosaukums ir saistīts arī ar to, ka mākoņu tēmā esmu vēl aizvien. Turpat. Vēl ir tik daudz neuzgleznotu mākoņu, tik daudz neuzgleznotu sajūtu.

Kaut kur - tā ir nenoteikta, vārdā nenosaukta, bet atpazīstama vieta. Mēs esam tur bijuši. Tā mēs kaut ko meklējam un šī svarīgā procesa laikā, nepamanām tos sīkos ikdienas skaistumus. Tikai apstājoties, prāts pēkšņi atveras un saprotam, cik daudz skaista un ievērības cienīga mums apkārt … un bieži to atrodam vietā, kur meklējumi sākušies – turpat.

Glezniecība man ļauj pastāstīt stāstu neizmantojot vārdus. Darbos atrodami fragmenti no ikdienā redzētā un piedzīvotā, ievietoti citā realitātē, tādejādi akcentē pašu stāstu. Attēlotie sižeti var notikt arī citur, bet plašums un bezgalīgā telpa dod iespēju skatītajam interpretēt. Telpas un brīvības sajūtai ir liela nozīme. Attēlotie cilvēki ir mani draugi, paziņas vai nejauši satikti cilvēki, kas ienesti manis radītajos stāstos. Citkārt sižets mainās darba procesā, kur notikums tiek pārveidots. Iedomu pasaule, caur kuru vēlos aktualizēt kādu tēmu vai tēlu, iespējams, tobrīd ir aktuāla man vai sabiedrībai. Stāsti manos darbos ir ar brīvu telpu, kas ļauj katram skatītājam uzburt savu ainu.

Ilze Smildziņa ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā figurālajā meistardarbnīcā un maģistra grādu grafikā. Māksliniece ir veidojusi vairākas personālizstādes Latvijā un Lietuvā, kā arī piedalījusies dažādās vietējās un ārvalstu grupu izstādēs un mākslas konkursos, tostarp “ArtParis” mākslas izstādē, pārstāvot Saatchionline mākslas galeriju (2011), 6. Pekinas Starptautiskājā Mākslas biennāle (2015, 2019), „Paint One Another Know One Another” konkursa izstādē Pekinā (2016), Art Gemini konkursa finālistu izstādē Londonā (2017, 2018), kā arī mākslas simpozijos Francijā, Baltkrievijā, Somijā, Indijā un Kiprā. Ilzes mākslas darbi atrodami privātkolekcijās – Kanādā, Beļģijā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā, ASV, Baltkrievijā un Latvijā, Ķīnas Nacionālās mākslinieku asociācijas kolekcijā un Luciano Benetton kolekcijā.

Citi resursi internetā:
Delfi.lv
Latvijas reitingi RU
Titanium.lv
Latvijas reitingi LV
Delfi.lv
Arterritory.com
Rus.lsm.lv
100 g kultūras
Lsm.lv
Rus.Lsm.lv
Tvnet.lv
LTV7
Indexriga.com

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
DĪVĀNS
LABRĪT
GAIDOT
PUTNU BŪRIS
ŠĶŪNĪTIS
16:42
16:40
JŪRA TUVOJAS
PIE JŪRAS
ALSUNGA
ĀRAIŠU DZIRNAVAS
UZ AUGŠU
UZ MALAS
UZ LEDUS
TRĪS ĶIRBJI
5G
UZ TERASES
AUSTRĀLIJAS KAMIELIS
ZIEMA
VAKARĀ
VALGOS

Aleksejs Naumovs (LV), Vilen Künnapu (EST). Izstāde "Vieta. Tēls. Enerģija"
12.01. 2020 - 22.02.2020

Aleksejs Naumovs ir izcils gleznotājs, Vilens Künnapu – viens no ievērojamākajiem Igaunijas arhitektiem, kurš savā rādošajā darbībā ir pievērsies arī glezniecībai . Šajā projektā Alekseja Naumova un Vilena Künnapu interešu lokā ir arhitektūra, kā vietas un formas iemiesotāja un glezniecība, kurā krāsa ir sižets un tēls. Enerģiju mākslinieki uzņem no vides, transformējot caur savu personību, tā tiek materializēta un nodota skatītāju vērtējumam. Krāsas un vides formu attiecības veido izstādes iekārtojuma pamatideju.
Darbi ir tapuši sadarbībā, gleznojot plenērā daudzās pasaules valstīs. Bieži abu mākslinieku radošā sinerģija ir burtiska - izvēlētas kopīgas glezniecības vietas.

Mākslinieki satikās Latvijā, Užavas plenērā. "Vieta. Tēls. Enerģija" ir jau trešā abu autoru kopīgā izstāde, kas šoreiz notiek Rīgā, Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV. Iepriekš bija izstādes Tallinā "Fahle" galerijā un Losandželosā "Venice Beach".
Kā papildinājums abu autoru gleznām un skicēm aplūkojams arī telpisks objekts "Tornis", kuru īpaši šim projektam ir radījuši Vilens kunnapu un Aleksejs Naumovs. Objekts izgatavots un uzstādīts ar kultūras centra GrataJJ mākslas galerijas MuseumLV atbalstu. Tornis, vai precīzāk stupa, ir tīra mākslas Enerģija, kurai nav robežu. Torņa sūtība ir apsargāt, aizstāvēt, ģenerēt, sadalīt un dāvāt mums radošo enerģiju, cerību, gaismu un kopīgu viedumu.

Alekseja Naumova (1955) vārds Latvijā ir labi zināms. Viņa ekspresīvās, plenērā ala prima gleznotās, krāsās krāšņās lielformāta ainavas guvušas arī plašu starptautisku atzinību. 2017. gadā notika vērienīga Alekseja Naumova personālizstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Kopumā sarīkotas vairāk kā sešdesmit personālizstādes, kā arī notikuši neskaitāmi kopprojekti Latvijā un ārvalstīs – piemēram, ASV, Indijā, Ungārijā, Krievijas Federācijā, Baltkrievijā, Šveicē, Somijā, Itālijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Portugālē…

Pilnībā pārvaldot seno tehniku, Naumovs gleznojis freskas daudzās pasaules pilsētās. Māksliniekam tuvas ir arī grāmatu ilustrācijas - šogad Aleksejs Naumovs bija prestižās Bratislavas ilustrāciju biennāles žūrijas loceklis un tika ievēlēts par tās prezidentu.

Kā pedagogs Aleksejs Naumovs strādā Latvijas Mākslas Akadēmijā kopš 1985. gada, bet no 2007. - 2017. bija šīs augstskolas rektors.

Arhitekts Vilens Künnapu (1948) projektējis daudzus nozīmīgus objektus Igaunijā un Skandināvijas valstīs, piedaloties starptautiskos konkursos, ticis apbalvots - Arctic Centre, Rovaniemi, Finland, 1984; West Coast Gateway, Los Angeles, USA,1988; Marja-Vantaa planning, Finland, 1992.

"Kad es projektēju mājas, es jūtos kā gleznotājs, kad es gleznoju, es jūtos kā arhitekts. Es izbaudu abus šos procesus”, saka mākslinieks. Arī Künnapu arhitektūras darbos un instalācijās liela nozīme ir krāsai. Künnapu skulptūras, telpiskie objekti un instalācijas eksponēti tādās nozīmīgās arhitektūras izstādēs kā Taiwan Design Expo 2005, Venice Biennale 2006, 2008, London Festival of Architecture, 2010

Kā gleznotājs Vilens Künnapu piedalās izstādēs kopš 2013. gada.

Arī pedagoģiskā darbība saista abus māksliniekus - Vilens Künnapu ir profesors Tallinas un Tartu universitātēs kā arī viesojas Skandināvijas valstu augstskolās kā vieslektors.

Citi resursi internetā:
Youtube
Epadomi.lv
Arterritory.com
Delfi.lv
Lsm.lv
Lr1.lsm.lv
Ltvpanorama
Rus.lsm.lv
100 g Kultūras
Kultuur.err.ee
Brunch.lv
Lat.Brunch.lv
100 g Kultūras
LTV7
Epadomi.lv
Rus.lsm.lv.
ARTIST TALK Magazine about Vilen Künnapu January 2020 edition
Indexriga.com

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
AGAVE
AGAVES
BURANO
BURANO AR KAĶIEM
BURANO. 02.07.2019.
BURANO. SARKANĀ VĀZE
CAP-FERRAT
CAPE TOWN
DIENA BURANO
ĒNAS UN GAISMAS. BURANO
FAVIGNANA
JARDIN DES PLANTS. PARĪZE
KRĀSAS. BURANO
NOSLĒPUMAINAIS DĀRZS
PIE NICAS. VILLENEUVE SUR MER
PORT DE GALERE
SENTROPĒZA
SENTROPĒZA. ROZĀ KRŪMS
SIESTA
SIESTA. BURANO
SIESTA. TORNIS

Juris Dimiters. Personālizstāde "Mana laika zīmes"
22.11.2019. – 04.01.2020.

Jura Dimitera jaunajā personālizstādē "Mana laika zīmes" skatītājiem būs iespēja izsekot līdzi leģendārā mākslinieka interešu lokam un viņa daudzpusīgajai radošajai darbībai no 60- to gadu beigām līdz šim brīdim.

Dimitera glezniecība, grafikas, fotogrāfijas, plakāti un tēlniecība iezīmē īpašus vēstures pieturas punktos, ko visa sabiedrība ir pārdzīvojusi laikā un telpā, kas vienlaikus ir arī dziļi individuāli māksliniekam un katram no mums. Paradoksi, metaforas, asprātības - bijušu parādību nebijušas kombinācijas ir Dimitera laika zīmes.

Dimiters ir gleznotājs, kura mākslas metafiziskā noskaņa atklājas gan ar filigrānu tehnisko meistarību, gan ar humoru un dažkārt - nesaudzīgi dzēlīgu ironiju. Šī iezīme saglabājas arī Jura Dimitera veidotajos sociālajos, politiskajos un teātra plakātos, kurus arī varam apskatīt izstādē. Sākot ar Brežņeva stagnācijas laika parādību atmaskojumu ļoti rietumnieciskā skatījumā līdz skarbam mežonīgā kapitālisma portretam, ironijai par globalizācijas procesiem, partiju melīgajiem saukļiem, kas brīvības un neatkarības idejas upurē uz zelta teļa altāra.

Būtisks Jura Dimitera darbības virziens ir teātra scenogrāfija. Savas ilggadējās karjeras laikā Dimiters ir bijis scenogrāfs sava laika kulta izrādēm Dailes teātrī – Ādolfa Alunāna lugai “Džons Neilands" un pēc Artura Konana Doila romāna veidotajai izrādei "Šerloks Holmss" – padarot tās par XX gadsimta otrās puses teātra mākslas zelta klasiku. Skatuves priekškars ir kļuvis par vienu no tēliem mākslinieka gleznās, plakātos un grafikās, liekot šaubīties par visa notiekošā viennozīmību un patiesumu un nopietnību.

Izmantojot mūsdienu tehniskās iespējas, Juris Dimiters meistarīgi veido digitālos darbus. Kā īstens postmodernists, Dimiters citē pats sevi un operē ar pasaules vēstures un kultūras jēdzieniem.

Juris Dimiters dzimis 1947. gadā un pārstāv jau trešo Skulmu dzimtas paaudzi, kura, radoši darbojoties, uzstādījusi augstu latiņu Latvijas mākslai. Mākslinieka vecāki - gleznotāja Džemma Skulme un aktieris Artūrs Dimiters, bet vecvecāki - gleznotājs Oto Skulme (1889–1967) un tēlniece Marta Liepiņa-Skulme (1890–1962).

Juris Dimiters Latvijas Mākslas Akadēmijā ieguvis scenogrāfa specialitāti 1973. gadā. Kopš tā laika Dimiters aktīvi darbojas kā gleznotājs un scenogrāfs, bijis viens no īpašās Rīgas plakāta skolas veidotājiem. Autora darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē, Kremona fondā Merilendā, Ņūorleānas Mākslas muzejā, Nensijas un Nortona Dodžu kolekcijā, Zimmerli Mākslas muzejā Ņūbrunsvikā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.

Plakāta jomā gūti starptautiski apbalvojumi, ir sarīkotas personālizstādes daudzās Eiropas valstīs un ASV. 2017. gadā Latvijas Nacionālā mākslas muzejā notika Jura Dimitera personālizstāde "Priekškara paslēpes”.

Citi resursi internetā:
Arterritory.com
LA.lv
Lsm.lv
Lsm.lv
Rus.Lsm.lv
Epadomi.lv
Mixnews.lv
Tvnet.lv
Ltv.lv
Jauns.lv
LTV7.lv
LA.lv
Diena.lv

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
JURĪŠA PORTRETS
MEITENE
JĀŅA PLIEKŠĀNA MĀSAS VĪRA PORTRETS
ART FOR SALE
ART IS DEAD
DECEPTIO VISUS
DEJA
DEJA AR DOLĀRU
DZIESMA
ELECRTONICALLY TESTED
FOKSTROTS KALNOS
GRĒKA ĀBOLA VILINĀJUMS
GULOŠIE
HERCOGA JĒKABA PĪPES
KONSTRUKTĪVA KLUSĀ DABĀ №1
KONSTRUKTĪVA KLUSĀ DABĀ №2
KRĀSAINĀ KOLABORĀCIJA
KURPE UN ĀBOLS
MEDNIEKA KLUSĀ DABA
MODERNAIS PORTRETS
ŅŪTONA PERSIKS PLUDMALĒ

Juris Jurjāns. Personālizstāde "Mīlestības vēstījums"
12.10. - 13.11.2019

No 12.10 – 13.11. kultūras centra GrataJJ mākslas galerija MuseumLV Juris Jurjāns. Personālizstāde "Mīlestības vēstījums"

Juris Jurjāns piedāvā skatītājiem vēl neredzētus darbus un jau iemīļotas gleznas, kas ekspozīcijā veido jaunu kontekstu. Daudzi no izstādītajiem darbiem pārstāv mākslinieka daiļrades zelta fondu. Skatītājam ir iespēja satikt Juri Jurjānu 1972. gadā gleznotajā pašportretā un sekot līdzi aizraujošam stāstam par gleznotāja tapšanu un likteni.
Jura Jurjāna māksla ir kā ekskluzīvs dzēriens, kas ar gadiem kļūst aizvien vērtīgāks un rodot sevī jaunas garšas nianses, ko var baudīt īsts mākslas pazinējs. Gleznotāju interesē dzīvība, viņa mākslas vadmotīvs ir mīlestība, kas ir gradācijām bagāta un visu aptveroša. Juris Jurjāns ir estēts dzīvē un mākslā. Zelts mākslinieka rokās dod citu jēgu ikdienišķām lietām, paceļot tās sakrālā līmenī. Putni, ziedi, daiļas sievietes, mīlētāji, saule, mēness – zelts un sudrabs – realitāte iemirdzas jaunā gaismā, viņa radītā pasaule ir estētiska, tomēr arī ekspresīva un dinamiska. Zelta mirdzums ir atslēga uz Jura Jurjāna mākslu.

Izstādē satiksimies ar Jurjāna alter ego – nerru, kas ar ironiju stāsta par vienu no mākslinieka lomām sabiedrībā. Arī šoreiz visur esoša ir pūce, kas dažkārt ir pašportrets, bet citreiz simbolizē nepieradināto, mežonīgo, vārdos neaprakstāmo cilvēka esības daļu. Pūce parastā ir mākslinieka sargeņģelis.

Juris Jurjāns ir dzimis 1944. gadā. Pēc studijām Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas Akadēmijā, glezniecībā sevi spoži pieteicis jau 70 – tajos gados. LMA profesors Jurjāns, darbojoties pedagoģijas jomā, ir palīdzējis atrast savu ceļu mākslā daudziem jaunajiem censoņiem un turpina to darīt, sekojot līdzi savu skolnieku gaitām, neliedzot padomu un atbalstu.

Ieeja izstādē ir bezmaksas.
Citi resursi internetā:
Lat.brunch.lv
Brunch.lv
Titanium.lv
Rus.lsm.lv
100 g Kultūras
Tvnet.lv
Arterritory.com

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
BALTĀ DIENA
DIEVA ACS, ZAĶIS, SALOME UN NERRS
KLUSĀ DABA AR PUTNU
LIDOJUMĀ
LIDOJUMS
MĀKSLINIEKS UN EŅĢELIS
MĪĻAIS NERRS
PĀRĪTIS. (VAKARS)
PAŠPORTRETS
PAŠPORTRETS
SALOME UN DIEVA ACS
SAULE UZ PŪCES SPĀRNA
SPĀRNS
TAURIŅI
UGUNSPUTNS
VĀRNAS
BALTAIS KRASTS
BRĪVAIS ĒRGLIS
ĒDENES DĀRZS
GLĀSTS. PĀRĪTIS (RĪTS)
IELA AR DZELTENO PRESI UN SUNI

Starptautisks projekts - "Sāls pieskariens"
25.09.2019. – 26.10.2019.

No 25.09.2019 – 26.10. 2019 Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijas MuseumLV, 2. stāvā apskatāms starptautisks multimediāls mākslas projekts “Sāls pieskāriens”.

“Mūsu projekts kā sāls pieskāriens lūpām, kaislīgs, bet sirdij sāp jaunās pasaules pragmatisms.”

“Sāls pieskāriens” attīstās kā starpnacionāls projekts – dažādu tradīciju, pasaules redzējuma mākslinieku dialogs ar melnbaltā foto pasauli un sievietes tēla atainojumu laikmetīgajā mākslā.

Pasaule mainās. Sievietes tēls vairs nav vajadzīgs sabiedrībai, kā garīguma un skaistuma objekts. Sievietes tēls kalpo marketingam, reklāmai. Kultūra ir miera vēstnesis, kas apvieno cilvēkus radošās darbības procesā. Mākslinieki no dažādām valstīm, kopā strādājot pie vispārcilvēciskām tēmām, risinot pasaulei aktuālus jautājumus, runājot mākslas valodā - veido milzīgu pozitīvo spēku.

Starptautiskajā izstādē “Sāls pieskāriens” piedalās mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas – apvienojot dažādus izteiksmes veidus - fotogrāfiju, glezniecību, grafiku, instalācijas, performances.

Projekta pirmā izstāde notika 2018.gada novembrī Lietuvā “Laiptu” galerijā, Šauļos. Pēc Rīgas plānota izstāde arī Maskavā un Turcijā, kur projektā iesaistīsies arī vietējie mākslinieki.

Ieva Caruka, projekta idejas autore, stāsta: “Mani vienmēr ir vilinājusi melnbaltās fotogrāfijas pasaule, kur realitāte kļūst lakoniskāka, skaidrāka, bet tajā pašā laikā ir noslēpumaina.”

Apmeklējot Antanas Sutkus izstādi Rīgā, es jutu, ka melnbaltā foto māksla ievelk citā realitātē. Toreiz radās spēles ideja: iedvesmoties savā radošajā darbībā nevis no reālās pasaules, bet rast iedvesmu, skatoties uz pasauli car melnbaltā foto prizmu.

Projekts aizsākās 2017.gadā Šauļos, Lietuvā, starptautiskajā mākslas plenērā, kur iepazinos ar fotomākslinieku Alvydas Šalkauskas un viņa darbiem, kas deva man iedvesmu radīt zīmējumu ciklu. Alvidasa galvenie varoņi - gaismas spēle tumsā un sieviete. Šī tēma man kā sievietei ir tuva.
Mūsu Lietuvas-Latvijas radošajam tandēmam pievienojās Maskavas māksliniece Diana Arslanova, kuras mākslas ekspresīvajā pasaules skatījumā ir jūtamas etniskās saknes senajā Baškīrijas kultūrā.

Andrus Joonas – izcilais performanču meistars, multimediāls mākslinieks no Igaunijas - stāsta savu stāstu par zūdošām vērtībām sabiedrībā.

Jaunā māksliniece Santa Sava dialogu ar Alvidasu risina, veidojot telpisku objektu.

Starptautiskā projekta dalībnieki:
Ieva Caruka, Latvija
Santa Sava, Latvija
Alvydas Šalkauskas, Lietuva
Diana Arslanova, Krievija
Andrus Joonas, Igaunija


Citi resursi internetā:
Arterritory.com
Delfi.lv
100 g Kultūras
Lsm.lv
LTV7

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
ALEDOIA 230
ALEDOIA
ALEDOIA 195
ALEDOIA 227
DALMĀCIETE
DAŽĀDĀ MĪLESTĪBA
DIEVIETES II
DIEVIETES III
KOMPOZĪCIJA I
KOSMISKĀ
MADONNA
MĀTE
MEITENES SENOS KREKLOS
NOSKAŅA I
NOSKAŅA II
ORANŽĀ DIEVIETE
PIE LOGA
PILNMĒNESS
RITMI
RUDENS
SIEVIETE AR PUTNU

Gita Šmite. Personālizstāde "Es esmu"
06.09.2019. – 05.10.2019.

6.septembrī gallerijas MuseumLV pirmajā stāvā tiks atklāta gleznotājas Gitas Šmites personālizstāde “Es esmu".
Šoreiz līdzās jaunākajām gleznām, savu vietu atradīs arī senākas, pat Mākslas Akādēmijas studiju laikā tapušās, veidojot īpatnēju stāstu par sievietes dzīvi un vētībām.
Ir interesanti vērot, kas šajos 25 gados ir noticis un kas mainījies. Gleznās portretētie bērni izauguši. Princeses krēsla vietā nākusi pirts lāviņa, krelles un spīgulīšus nomainījuši puķu vainags vai sirmu matu ērkulis. Skaistās modeles nometušas savas izejamās kleitas un ir vienkārši sievietes - pie tam ne abstraktas, bet pavisam īstas - no Kolkas, no Rīgas.
Gita Šmite beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, prof. Imanta Vecozola un Viļa Ozola meisterdarbnīcu. Izstādēs piedalās no 1995. gada. Maksliniece sarīkojusi vairāk kā 12 personāizstādes un veidojusi tērpus teātra izrādēm. Radījusi zīmolu "Pirtsmāksla"
Izstāde apskatāma līdz 5. oktobrim.

Gitas Šmites personālizstādes «Es esmu» atklāšanas laikā tiks pasniegta Grata skatītāju simpātiju balva.

Ieeja izstādē ir bezmaksas.

Citi resursi internetā:
Delfi.lv
Jauns.lv
Arterritory.com
100 g Kultūras
Brunch.lv
Brunch.lv
Mixnews.lv
Mixnews.lv
Rus.lsm.lv
LTV7.lv

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
ATKAL EMĪLIJA
DEJOTĀJA
DVĒSELES STĀVOKLIS
IEVIŠ
KĀ PIERADINĀT PŪĶI?
KLUSĀ DABA
KLUSĀ DABA AR BARAVIKĀM
KLUSUMS, PUĶES UN GRIETA
LAUNAGS
MEITENE AR CEPURĪTI
MEITENE AR RUBĪNA AUSKARU
MEITENE UZ SALAS
MEITENES LIELIRBĒ
PRINCESE
SĀKUMS. GRIETIŠ
SMAIDI'Š
TRADĪCIJA
VIENA VĒLĒŠANĀS
VIRTUVES GALDS
XXX
BAIBI’Š. ČIČORLINKVIST

Projekts "GRATA BALVA" "Spēka avots"
06. 06. 2019. – 25.07. 2019.

Projekts "GRATA BALVA" "Spēka avots" ir nu jau par tradīciju izveidojusies Kultūras centra GrataJJ mākslas galerijas MuseumLV lielā vasaras konkursa izstāde, kurā tiek aicināti piedalīties profesionāli mākslinieki, kuru darbu kvalitāte atbilst galerijas standartiem.

“Grata balva vizuālajā mākslā” ir divas naudas prēmijas katra 500, - eiro apmērā, no kurām vienu piešķirs galerijas pārstāvji un ekspertu komisija, bet otras likteni lems izstādes apmeklētāji, balsojot klātienē par sev tīkamāko mākslas darbu.

Grata balvas finansētājs ir ekoloģisko māju ražotne Grata Eco House.

Šogad visiem projektā iesaistītajiem māksliniekiem piedāvāja vienāda formāta - 40 x 40 cm audeklus, lai īpaši konkursam radītu mākslas darbu. Tieši šie darbi arī tiks vērtēti. Katram izstādes dalībniekam ir iespēja izstādīt vēl vienu vai divus tematiski atbilstošus darbus, lai radītu mākslinieka personības kontekstu konkursa darbiem. Mākslas darbi līdz skatītāju balsošanas beigām tiks eksponēti, darbu aprakstā neminot autora vardu.
Projektam ir 2 daļas – tas sākas ar kopizstādes atklāšanu un galerijas balvas pasniegšanu, pēc mēneša, kad ir noticis skatītāju balsojums, tiek pasniegta publikas simpātiju balva.

Izstāde izvietota abos galerijas MuseumLV stāvos.

2019. gada konkursa izstādes tēma: “Spēka avots”
Spēka avots eksistē dabā un tam ir saistība ar pazemi un ūdeni, avots ir divu pasauļu savienotājs. Avots ir atspirdzinājums. Spēka avotu mēs varam uztvert kā metaforu - artefakta radīšanas pamatcēloni – tas ir kaut kas, kas uzsākot ceļu no dzīlēm, dod mums dzīvības spēku, tas ir kas tāds, pie kā var atgriezties atkal un atkal, lai atjaunotos. Mēs katrs esam unikāli, jo mūsu saknes ir citas, zeme, kurā tās aug ir cita un spēka avots ir katram savs, jo ūdens ir mainīgs, tas it enerģijas un iedvesmas pilns, katru reizi mēs nākam pie cita avota mainījušies un citādi.

Ieeja izstādē ir bezmaksas.

Citi resursi internetā:
100 g Kultūras
Mixnews.lv
Brunch.lv
Arterritory.com
Rus.lsm.lv
Lat.brunch.lv
Rus.lsm.lv
LTV.lv

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
MALCIŅŠ SVAIGĀ GAISĀ
STRAUTS
PĀRĪTIS PŪLĪ
SPĒKA AVOTS
MĪĻĀKĀ VĀZE
SVARĪGAIS MAKONIS
PALIKS LIETA NELIETĀ
SPĒKAVOTS
PUNKTUM SALIENS, LAIKA APĻI
RĪTS
NO SERIJAS “BĒRNI, EŅĢEĻI, PUTNI”
MŪSU TUMSA NEKAD NAV TUMŠA
UGUNSZIEDI
VAKARS
ZEITGEIST 66
CERĪBU JŪRA
CERĪBU LAUKS
NO MASTERS
KILLER
GOŠA
TRĪSSTŪRU ZVAIGZNE

Vita Merca. Personālizstāde "Atklājot gaismu"
25.04.2019 - 01.06.2019

No 2019.gada 25.aprīļa – 2019. gada 1. jūnijam Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijas MuseumLV pirmajā stāvā būs skatāma Vitas Mercas personālizstāde “Atklājot gaismu”.


Vitas Mercas izstādē būs eksponēti mākslinieces jaunākie darbi, kas tapuši gan plenēros, gan strādājot darbnīcā, kur izmantoti dabā gūtie iespaidi.
Arī šajā projektā Vita Merca ir uzticīga savam koloristes aicinājumam glezniecībā – šķietamais trauslums, atraisītība, gandrīz akvareliskais eļļas klājums, caurspīdigais gaismas tvērums apvienojas ar dziļiem un grūtiem neatmināmā un mākslas jēgas meklējumiem, neatvieglojot sev uzdevumu ar jau atklātu glezniecības triku izmantošanu.
Māksliniecei nozīmīga vienmēr ir bijusi gaisma visās tās izpausmēs un attiecībās ar doto realitāti. Ar gaismas brīnumainās dabas atklājumiem Vita Merca dalīsies arī izstādē “Atklājot gaismu”.
Vita Merca – dzimusi 1951. gadā, LMA bijusi viena no profesora Eduarda Kalniņa skolniecēm, darbojusies arī kā mākslas pedagoģe. Mākslas ainā sevi spoži pieteikusi jau 70 – to gadu beigās. Kopš tā laika māksliniece pilnveido savu neatkārtojamo stilu, pārsteidzot skatītājus ar aizvien jaunu glezniecisko skatījumu uz lietu dabu. Mākslinieces darbus gribētos salīdzināt ar izsmalcinātu kamermūziku – klasiskas klusās dabas un ainavas stāsta par visnozimīgāko, tomēr to uztvere prasa iedziļināšanos un iekšējo klusumu.

Ieeja izstādē ir bezmaksas.

Citi resursi internetā:
Tvnet.lv
100 g Kultūras
Brunch.lv
Арт-стоп - Youtube
Arterritory.com

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
ĀBELE
ANEMONES
ANEMONES AR TAURIŅU
ĀRAIŠI
CERIŅI DĀRZĀ
EZERS
HORTENZIJAS
HORTENZIJAS
KLUSĀ DABA
KLUSĀ DABA AR MAGONĒM
KLUSĀ DABA AR PLŪMĒM
KLUSĀ DABA AR ZILO VĀZI
MIGLA
NARCISES
PAVASARIS
PĒCPUSDIENAS SAULĒ
PIE EZERA
RĪTA SAULĒ
TULPES
TULPES
ŪDENSROZES

Vivita Zuzule. Personālizstāde "Manas pārvērtības"
17.04.2019 – 18.05.2019.

No 17.04. – 01.06. 2019 Kultūras centa GrataJJ mākslas galerijas MuseumLV otrajā stāvā būs apskatāmā Vivitas Zuzules personālizstāde “Manas pārvērtības”.

Izstādē eksponētas daudzu gadu garumā tapušas eļļas tehnikā gleznotas gleznas, kurās māksliniece spēlējas ar krāsu, formu un simboliem, parādot tā brīža sajūtas un emocionālo stāvokli, pievēršoties ainavai, klusajai dabai un portretam.

Vivitas Zuzules gleznas ir dvēseles refleksijas, kurās atspoguļoti iekšējie pārdzīvojumi, piedzīvojumi, patības meklējumi un daudzie dialogi ar sevi, tādējādi cenšoties izprast apkārtējo pasauli.

Glezniecības tēlos māksliniece saskata līdzību ar sevi: “Savās gleznās es varu pārvērsties par jebko - slavenu dziedātāju vai aktrisi, pazaudētu kurpi vai meiteni no kādas senas Āfrikas cilts. Par savu meitu. Es varu pārvērsties par akmeni liedagā, krītošu rudens lapu un apsnigušu mežu."

Gleznās pauztais simbolisms sasaucas ar mākslinieces dzīvi – gan retrospektīvām atmiņām, gan mirkļa iespaidiem, aicinot arī skatītāju saskatīt personiski piedzīvoto.
Vivita Zuzule ir dzimusi Jūrmalā 1960. gadā. Mācījusies Arnolda Plauža, Gunāra Bindes, Valda Buša un Alfeja Bromulta studijās, vēlāk studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, absolvējot mākslas pedagoģijas nodaļu.
Strādājusi Jūrmalā gan par mākslinieci noformētāju, gan par vizuālās mākslas skolotāju Jūrmalas Pumpuru vidusskolā. Darbojoties glezniecības jomā Vivita Zuzule vada arī bērnu mākslas studiju Rīgā.

Pirmā Vivitas Zuzules personālizstāde notika 2003. gadā Jūrmalā, Luda Bērziņa muzejā, bet
2004. gadā notika izstāde viesnīcas "Rīga" telpās.
“Manas pārvērtības” vērienīgākais projekts, ko Vivita Zuzule piedāvā Rīgas izstāžu apmeklētājiem.

Citi resursi internetā:
Delfi.lv
Titanium.lv
Arterritory.com
LSM.LV
LTV.LV - Kultūras ziņas

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
ALEJA
BALERĪNA Nr. 1
BALERĪNA Nr. 2
CITRUSAUGĻI
DĀLIJAS
DARBNĪCĀ
DESERTS
DZĪVES SVINĒŠANA
DZĪVO BEZRŪPĪGĀK
FORTŪNA
GLADIOLAS
HALĀTS
KĀ SAPNĪ
KALNI
KLUSĀ DABA AR ĀBOLIEM
KŪCIŅAS
LAIKS NOVĀKT RAŽU
LAIMES MIRKLIS
LAPAS DZELTENĀS
LAPSEŅU PŪZNIS
MANAS PĀRVĒRTĪBAS

Mareks Gureckis. Personālizstāde "Skaņu nospiedumi"
08.03.2019 – 13.04.2019.

No 2019.gada 9. marta – 2019. gada 13.aprīlim Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijas MuseumLV otrajā stāvā būs skatāma Mareka Gurecka personālizstāde “Skaņu nospiedumi”.

Pēdējo gadu darbi apliecina Mareka Gurecka uzticību gleznieciskumam kā mākslas kategorijai, kur naratīvs cieši sakļaujas ar estētiku. Kaislība pret skaisto formā un matērijā iemiesojas autora vēlmē atkal un atkal strādāt ar iemīļotajiem motīviem - klavierēm un nospiedumu faktūrām.

"Tie nospiedumi, ko atstāj skaņa vēl ilgi vibrē galvā, sirdī, rokās. Līdzīgi klavieres stīgām, tie turpina pildīt telpu, kad pati skaņa jau sen pagaisusi. Gleznotājs atstāj nospiedumus mākslā, iekustinot skatītāja uztveri un maņas. Tā ir tāluma izjūta, pasaules izjūta, kas skan cauri gleznām," par saviem darbiem saka mākslinieks.
Mareka Gurecka glezniecībai raksturīga aizrautība ar krāsu un gaismu, ko mākslinieks pielūdz kā plaknēs un līnijās mītošu dievu.

Ieeja izstādē ir bezmaksas.

Citi resursi internetā:
Delfi.lv
Mixnews.lv
Arterritory.com
100 g Kultūras
Latvijas Sabiedriskie Mediji

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
ATMIŅAS II
AUSMA
DIENA
DŽEZA BĀRS
DŽEZS
DZĪVESPRIEKS
KAFIJA & PIENS
KLUSUMS
MOZAĪKA
NAKTS
NOSPIEDUMU FRAGMENTI
PERSPEKTĪVE
PLUDMALE
RANDU PĻAVAS
RIETS
SAULES CEĻŠ
SAULES HORIZONTS
SAULES NOSPIEDUMS
VASARAS NOSKAŅA
ZEME
SKAŅAS NOSPIEDUMI I

Dmitrijs Lavrentjevs. Personālizstāde "Līdzsvara laiks"
08.03.2019 – 13.04.2019.

No 8.marta līdz 13. aprīlim Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseeumLV būs apskatāma Dmitrija Lavrentjeva personālizstāde "Līdzsvara laiks".

Dmitrija Lavrentjeva māksla vienlaikus ir gan lakoniska, gan hiperbolizēta. Saskarsmē ar mākslinieka darbiem skatītāji polarizējas – vienaldzīgo nav. Tīras jūtas, emocijas, intuīcija un radošais dinamisms Dmitrija darbos transformējas ekstrēmā formu vienkāršojumā un pārdomātā krāsu risinājumā.

Ar devīzi "Māksliniekam vienmēr taisnība" Lavrentjevs pasludina un apstiprina savu nostāju mākslā, kas dabiski atbalsojas katrā viņa darbā. Jūs varat šim māksliniekam piekrist vai noliegt viņa darbību, tomēr acīmredzamais ir noticis – viņa jūtas, emocijas un loģika ir fiksētas uz audekliem. Tā ir mākslinieka būtība un eksistences veids. Tā ir viņa karaļvalsts. Mākslinieka redzējums pāri esošajam. Tā ir Dmitrija Lavrentjeva dzīve ar nosaukumu "Līdzsvara laiks".
Izstāde "Līdzsvara laiks" izvērtē padarīto un iepazīstina skatītājus ar Dmitrija Lavrentjeva darbiem, kas tapuši laikā no 2014. līdz 2019. gadam. "Līdzsvara laiks" ir laiks, kurā māksliniekam vienmēr ir taisnība un gleznās līdzsvars tiek konstruēts kā dzīvs organisms.
Dmitrijs Lavrentjevs dzimis Rīgā, 1970. gadā. Izstādēs piedalās kopš 1995. gada. Sarīkojis 22 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs gan Latvijā, gan daudzviet ārvalstīs.

Ieeja izstādē ir bezmaksas.

Citi resursi internetā:
Mixnews.lv
Arterritory.com
Lofficielbaltics.com
100 g Kultūras
Latvijas Sabiedriskie Mediji
Русское вещание LTV7 - #artstop
Mixnews.lv - #культпоход

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
SKATIES, CIK ŠAUSMĪGAS ACIS IR CIPARAM TRĪS
CEĻŠ UZ TEMPLI
PIE JŪRAS
ZIEMEĻVĒJŠ
LIDOJUMS DEBESĪS
FĒNIKSS
VĒSTULE DRAUGAM. EMĪLIJAI
KOVĀRŅI ATLIDOJA
ELEGIJA
DREAM
SVĒTAIS VAKARĒDIENS
MELANHOLIJA
PĒDĒJAIS IMPERATORS
VĒLAIS VAKARS
SARKANAIS DEGUNS
LABĀ VĒSTS
TOTENKOPF
PUTNS
KRUSTA KARALIS
BALTA VĀRNA
MELNAIS MĒNESS

Eduard Zentsik (Igaunija). Personālizstāde "Dvēsele"
25.01.2019 – 02.03.2019.

No 2018.gada 25. janvāra – 2019. gada 2. martam Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijas MuseumLV otrajā stāvā būs skatāms starptautisks projekts – Eduard Zentsik (Igaunija) personālizstāde "Dvēsele".

Igaunijā dzīvojošais mākslinieks Eduard Zentsik darbojas glezniecības, fotogrāfijas, grafikas, instalācijas, dizaina, muzikālo improvizāciju un performances jomās. Izstādē "Dvēsele" būs apskatāmas Zenstik jaunākās eļļas gleznas.

Par saviem darbiem mākslinieks saka: "Dvēsele ir pats svarīgākais, visa esošā būtība, kas ceļo mūžīgas mīlestības pasaulē.
Šī ekspozīcija simbolu veidā skar un dod virzienu lietu slēptās jēgas meklējumiem. Skatītājiem tiek dota iespēja atvērt logu uz viņiem nezināmām mākslinieka dvēseles pasaulēm. Skatītajam ir brīvas izpratnes un interpretācijas iespējas. Dvēseles vieno mīlestība – cik daudzveidīga tā ir?"

Eduard Zentsik dzimis 1975. gadā Sillamae, Igaunijā. Studējis Tallinas Mākslas akadēmijā, ir Igaunijas Mākslinieku un fotogrāfu savienību biedrs. Viņa darbi atrodas Igaunijas Schloss Fall muzeja, Puškina memoriālā muzeja, Sillamea muzeja, Pērnavas Jaunās mākslas muzeja, Narvas mākslas galerijas kolekcijās, kā arī modes vēsturnieka Aleksandra Vasiljeva kolekcijā.
Eduard Zentsik ir arī starptautisku izstāžu un mākslas konkursu pieredze – viņa darbi ir bijuši apskatāmi Igaunijā, Somijā, Itālijā, Austrālijā, Krievijā, Austrijā, ASV, Itālijā. Mākslinieks ir ļoti ražīgs, viņa mākslinieciskā izpausme ir daudzšķautņaina, izstāžu darbība - piesātināta. Rīgā Zdentsik darbi būs skatāmi pirmo reizi.

Citi resursi internetā:
Arterritory.com
Reitingi.lv
Liveriga.com
Mixnews.lv
Titanium.lv
Latvijas Sabiedriskie Mediji #kultura1kb
Brunch.lv
Delfi.lv
Yandex Zen - Lilit
Русское вещание LTV7

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Skatīt galerijā
RUDENS OGAS
LĀCIS UN MEITENE
LĀČA ASARAS
PUTNA SKŪPSTS
SALAUZTĀ SIRDS
AICINĀJUMS
KRONIS
IEDZIĻINĀŠANĀS
BURVE
LIDOJUMS
DEBESU MŪZIKA
LAUVENE
BURVJU OGAS
DAUDZDIMENSIJU PASAULE
MANS EŅĢELIS I
MANS EŅĢELIS II
MANA PRINCESE
NOSLĒPUMAINĀ OLA
APĻA DABA
KVADRĀTA DABA
TĪRĀS ASARAS


News 1 - 20 of 44
First | Prev. | 1 2 3 | Next | Last