Лого

MUSEUM LV

Grata JJ

«Apzinoties pasaules skaistumu, dalāmies katra brīža neatkārtojamībā - ar tēliem, emocijām un mākslas darbiem.»

28051

2962705

Arhīvu filtrs

Datums: Select date in calendarSelect date in calendar
  

Jeļenas Morozovas meistarklase glezniecībā 30.11

Cien. galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ draugi un kolēģi!

Izstādes “Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes” un Riga Last Week ietvaros aicinām uz Jeļenas Morozovas ekskursiju un meistarklasi glezniecībā (eļļas krāsu tehnikā) 30.novembrī plkst 17:30 galerijā MuseumLV (Andreja Pumpura iela 2).

Pasākums sastāv no divām daļām:

1)    Ekskursija (17:30-18:00) – bezmaksas

2)    Meistarklase (18:00 – 21:00) – 25 eur (visi materiāli tiek nodrošināti un iekļauti cenā)

Vietu skaits ir ierobežots,  tāpēc lūgums iepriekš pieteikt savu dalību. Paralēli varēsiet aplūkot izstādi 2 stāvos. Iepriekšējā pieredze gleznošanā nav nepieciešama. Pasākums notiek latviešu un krievu valodā.

Ar cieņu,

MuseumLV


Pievienoti materiāli


18. novembrī galerija slēgta. Priecīgus un mierpilnus valsts svētkus!


Pievienoti materiāli


Jeļenas Morozovas un Veras Bondares izstāde. “Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes”

Jeļenas Morozovas un Veras Bondares izstāde. “Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes”


17.11.2023. – 13.01.2024.

Izstāde "Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes" ir ceļojums caur divu gleznotāju, Veras Bondares un Jeļenas Morozovas, daiļradi. Šo divu mākslinieku daiļrade skatītājus aicina iegrimt pasaulē, kur gaismas un ēnas, realitāte un ekspresija, reālais un abstraktais veido savstarpējo harmoniju.

Vera Bondare ir māksliniece, kuras mākslu raksturo rūpīga precizitāte un reālisma meistarība. Viņas gleznas kalpo kā logi uz pasauli, kur ikdienas mirkļi iegūst dziļu nozīmi un skaistumu. Ar gaismas un ēnas spēli Vera pārvērš parastas ainas īstās gleznās, mudinot mūs pārdomāt ikdienas skaistumu un nozīmi.

Jeļena Morozova, no otras puses, piedāvā izpaust emocijas un abstraktus konceptus, izmantojot izteiksmīgas kompozīcijas un krāsu bagātību. Viņas darbi ir dinamiski un izstaro dzīvību, piesaistot mūs ar savu enerģiju un krāsu spēli. Jeļena pēta pasaules daudzveidību caur spilgtām krāsām un dinamiskām kompozīcijām, aizvedot mūs tālāk par fiziskās realitātes robežām.

Izstāde "Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes" ir ceļojums caur māksliniecisko daudzveidību, kas rada harmoniju no kontrastiem un sniedz iespēju apmeklētājiem piedzīvot mākslas pasaules bagātību. Katra glezna ir stāsts, kas stāsta par dažādām realitātes interpretācijām, kas saplūst harmonijā šajā izstādē.


Prese:


https://nra.lv/dzivesstils/kultura/435558-kulturas-pasakumi-lidz-17-novembrim-apmeklejami-bez-maksas.htm?p=8


https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/jelenas-morozovas-un-veras-bondares-izstade-_dzivie-iespaidi-divas-sievietes-divas-realitates_-14308275


https://www.liveriga.com/lv/11860-jelenas-morozovas-un-veras-bondares-izstade-dzi-vie-iespaidi-divas-sievietes-divas-pasaules-1


https://spletnik.lv/ru/latviesu-kultura-2/1189-dzivie-iespaidi-divas-sievietes-divas-realitates.html


Pievienoti materiāli


Radošā darbnīca “UZZĪMĒ SEVI”.

Radošā darbnīca “UZZĪMĒ SEVI”.
24. oktobrī 
galerijā MuseumLV - Andreja Pumpura iela 2
18:00-20:30 

Mākslas galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ sadarbībā ar mākslas studiju “IZO ART”  24.oktobrī 18:00  aicina Jūs piedalīties radošā darbnīcā “Uzzīmē sevi”. Izstādes “Cita pasaule” mākslinieces un “IZO ART” mākslas studijas skolotājas Annas Afanasjevas vadībā. Jūs uz krāsaina papīra ar zīmuli uzzīmēsiet savu portretu. Esat drosmīgi, piesakieties meistarklasei, ja pat Jums nav iepriekšējas pieredzes zīmēšanā!

Reģistrācija  ir obligāta.
Vietu skaits ierobežots.
Materiāli tiks izsniegti. 
Līdzi jābūt uzlādētam telefonam. 

Pieteikties dalībai meistarklasēs var, rakstot uz info@museumlv.com vai zvanot pa tālr. 254 09 000

Paralēli varēsiet apskatīt izstādi galerijas 2 stāvos!


Pievienoti materiāli


Grupas izstāde. “Cita pasaule”

Grupas izstāde. “Cita pasaule”
15.09. – 28.10. 2023.

No 15. septembra galerijā MuseumLV apskatāma četru gleznotāju kopizstāde „Cita pasaule”. Izstādes dalībnieku - Annas Afanasjevas (1981), Magones Boleiko (1985),Mārītes Guščikas(1980) un Ronalda Rusmaņa (1981) mākslinieciskais rokraksts ir radikāli atšķirīgs, kas paskaidro izvēlēto izstādes tēmu un nosaukumu - par mūsdienu pasaules dažādību kā neapstrīdamu dominatni globālajā kontekstā. Tēma ir viena no aktualitātēm pasaules sociālajos procesos, kur atškirīgais ir likumsakarīgs pasaules eksistences modelis.
Mākslinieki pārstāv 40- gadnieku paaudzi ( izglītību ieguvuši Latvijas Mākslas akadēmijā), kas profesionālajā mākslas laukā ir apliecinājusi sevi un ieguvuši atpazīstamību. Piedalījušies daudzās grupu izstādēs un sarīkojuši personālizstādes. Autoriem ir izkristalizējušies mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni un izveidojies tēmu loks, ar kura palīdzību mākslinieki runā par sev svarīgo. Izstādes saturisko konceptu veido vienlaicīgā pasaules dažādība un tās koeksistence. Šī tema neizbēgami provocē jautājumu par indivīda personiskās un sabiedriskās telpas līdzāspastāvēšanu – kā tās sadzīvo viena ar otru un vai indivīds jūtas laimīgs šajā neizbēgamajā koptelpā? Cilvēku savstarpējās attiecības un savas identitātes meklējumi nav atdalāmi no pasaules globālās struktūras attīstības modeļiem, kas nemitīgi mainās un modificējas. Tāpēc personības individualitāte ir svarīgākais faktors šajā tik mainīgajā pasaules modelī, par ko vēsta četru mākslinieku - Annas Afanasjevas, Magones Boleiko, Mārītes Guščikas un Ronalda Rusmaņa kopizstāde „Cita pasaule” ar tik dažādiem mākslinieciskās izteiksmes paņēmieniem.
Izstādē eksponēto gleznu stilistikai ir liela amplitūda – no individuāla modernisma versijām, fotoreālisma variācijām līdz liriskai abstrakcjai. Izstādītajos darbos var izsekot autoru šī brīža mākslinieciskajām interesēm un tēmu lokam, kas sakņojas profesionālā pieredzē un subjektīvā dzīves telpā sevī.
Izstādē iekļauti autoru jaunākie darbi, daudzi no kuriem ir izstādīti pirmo reizi.
Izstādes kuratore – mākslas zinātniece, Diāna Barčevska.

LMA prof. D. Hanova recenzija. Tulkojusi Lolita Tomsone.

Tam vajadzētu kaut ko nozīmēt?

Četras versijas par tukšuma dziļumu vai “Cita pasaule" nav iespējama.

    Daži cilvēki apmeklē laikmetīgās mākslas izstādes un pat runā par to. Dažreiz apmeklētāji mēģina sarunāties par laikmetīgo mākslu, kad jau pametuši autoru un kuratoru radīto telpu, kas “atvērta” skatītājam un tiek piedāvāta tās super final versijā.  Sekojot prezentāciju un mediju notikumu rituāliem, izstādes veidotāji tomēr ievēro noteiktu procesa noslēdzošo trajektoriju – darbu nosaukumi un tehniskā informācija, biogrāfijas un reizēm autoru mutiskie izteikumi apmeklētājiem piedāvā tieši šādu, nevis citu mākslas darbu, lai cik plaši atvērta un postkonceptuāla neskaitītos laikmetīgā māksla. Līdzīgi darba strukturālajā noformējumā ir klātesošas uzspiestās detaļas – lai gan laikmetīgā māksla ir pēc iespējas demokrātiska un var aizņemt gandrīz jebkuru telpu,

pārvēršot to par mākslas vidi, kura satur aktuālas nozīmes un jēgas, izaicinājumus un konfliktus, tomēr nevajadzētu pāragri sērot par galīgi bezcerīgo situāciju, kurā pilnīgi tiek atcelts mākslas nesējs, tās medijs. Bezgalīgi ilgstošā, cikliskā un nokausētajai šodienas māksla joprojām pieprasa taustāmību, jo intensīvās un globālas mākslas plūsmas otrā krastā nīkst tie, kas veido šīs plūsmas sociālo un kultūras ietvaru – skatītāji kā sociāli dzīvnieki, ja vien mēs aizņemamies šo neglaimojošo Aristoteļa terminu.

    Daudzslāņainajos grupu, vēstures, identitāšu un atmiņu konfliktos, seksuālo fantāziju ķermeniskumā, kas rodas hierarhiskā, akustiski agresīvā urbānajā telpā, notiek laikmetīgā māksla. Rodas un sabirzt naratīvi, projekti un vīzijas, no avangarda aizmirstības pieceļas veci/jauni jautājumi par mākslas procesa uztveres veidiem. Šis process, neraugoties uz tā sarežģītību un zināmu autorības aristokrātiju, ir dziļi iestrādāts metropoles sociālajā audumā, tādas megapoles, kas ik dienas  reproducē “es” transformāciju miljoniem versiju veidā kolektīvas piederības un marginalizācijas, dendisma un konformisma scenārijos. Digitālās tehnoloģijas, kas ir izraisījušas fiziskās un laika telpas sašaurinājumu, ar pilsētnieku ir izspēlējušas nežēlīgu, bet ļoti asprātīgu joku, aizstājot, pārnesot un iekarojot emocijas un ķermeni, vēlmes un politisko līdzdalību telpā, kurā pastāv uzreiz aizvietojamas "es" versijas. Tikai robežas tagad ir aplikācijās un tās atkarīgas no abonēšanas maksas budžeta, pakalpojumu paketes dziļuma un litija kvalitātes, pateicoties kuram vārds "metāls" joprojām palicis vārdu krājumā cīņā par globālo izejvielu tirgu. Cilvēka pieredzes un pārdomu savstarpējā aizstājamība ir novedusi izmisuma pārņemto Borisu Groisu pie domas, ka neviens vairs nav pats sev režisors, bet gan mākslas darbs ar spilgti izteiktām digitālā Narcisa īpatnībām. Režisori jau sen vairs nav manāmi globālo korporāciju tīklā, bet aktieri joprojām tiek fiksēti uz audekliem.

    Šādos tradicionālajos medijos skatītājiem parādās četru Latvijas autoru darbi, kuri izlēma pastāvīgi mainīgajā posthumānisma ziņu plūsmā, pa vidu jauniem asa sižeta filmu treileriem par episku naidu, jaunām diētām un prostatīta tabletēm, pastāstīt par "Citu pasauli" (Cita pasaule, 15.09-28.10.).

    Tā sanāca, ka es apskatīju šo izstādi, bet netrāpīju uz tās atklāšanu, procesā, kad ir grūti iedziļināties sevī, tas ir, darbā, jo laikmetīgā māksla ir skatītāju līdzdalības un attiecību formu kopums, kā to 1990.gadu sākumā atzīmēja Nikolā Burrio. Ja cilvēku attiecības bezgalīgi dažādās variācijās var radīt un atveidot mākslas procesus un darbus, it kā tie būtu mūsu ikdienas un mainīgās, plastiskās pieredzes nospiedumi, tad izrādās, ka šī recenzija ir bezjēdzīga jau no pirmā burta - jo mans teksts nenes sevī nekādu normatīvismu, bet kļūst par intīmu stāstījumu ar brīvi plīvojošām lāpstiņām, nogriežot un aizmirstot to, kas neiekļaujas vai neiederas manā interpretācijas ietvarā.

    Ja cilvēku attiecības var radīt un pārradīt bezgalīgās māksliniecisko procesu un darbu variācijās tā,  it kā pēdējie būtu mūsu sadzīves un plūstošās, plastiskās pieredzes nospiedumi, tad izrādās, ka šī recenzija ir bezjēdzīga, sākot no pirmā burta, jo mans teksts nesatur nekādu normativitāti, bet pārtop intīmā stāstā ar brīvi peldošiem asmeņiem, kas nocērt un aizmirst kaut ko tādu, kas neiederējās vai neiekļāvās manas interpretācijas rāmī. Un, ja tā, tad kā es varu nodot lasītājam to tukšuma dziļuma pakāpi, kas mani aptver ielasoties Ronalda Rusmaņa darbos? Naksnīgā iestādījuma tumšais fons negail vangogiski trauksmainā nemierā, ko rada atkailinātie nervi, saduroties ar krāsām un griestu lampu. Tumsa šeit ir mājīga un intīma tieši tāpēc, ka publiskais kā normatīvs ir izgaisis un izdzēsts ar ļoti kvalitatīvu mūsdienu pilsētas lietotnes programmu: kā un kur ātrāk, lētāk vai stilīgāk pavadīt vakaru un piektdienas naktis laiku jums pastāstīs pilsētas publiskais un tāpēc bieži vien slēptais jutekliskums: kā sava veida piepīpētu un reibinošu triptihu (kur skaitlis trīs var būt pieļaujama kļūda) es lasu viņa "Ballīti kopā", divus audeklus "Pie galda ar taureni", kas noslēdzas ar darbu "Kad sirds uzzied jeb mīlestība caur pudeli /Vakara dzēriens / Cita pasaule" (klaviatūra neatlaidīgi uzstāj, ka mīlestība jāpārvērš no jūtām uz nezināmas sievietes vārdu. Es nolēmu nepretoties – tirgus nokāvis alegorijas, palikuši tikai cilvēki).

    Šis audekls, batāliju gleznas ar barokālu nosaukumu lielizmērā,  manī tiek pārradīta kā mūsdienu metropoles īssavienojumu kvintesence – kā bāra eposs, jutekliska ķermeņu un seksuālo vēlmju ceļu filma un robežu pārkāpšana, kas ir izdzēstas un atstājušas vien aizlieguma dzeloņstieples rūsas pēdas. Tikai milzīga mūsdienīga izstāžu zāle pilsētā varētu uzņemt visus šos jauniešus ar viņu jutekliskuma 5 grādiem un uz augšu, ar šņabja un asaru, STS un vielu koteiļiem, dziesmu un multfilmu varoņu citātiem, kuri arī ir visai reibinoši.

    Digitālie bērniņi ir vientuļi,  pusnaktī viņi nonāk piepīpētos bāros un ik reizi jaunā grupā, un tikai alkohols – mūžīgais apvārdotājs un viltnieks, spēj palīdzēt pārdzīvot šo nakti, jo no rīta tiem atkal nāksies atgriezties neoliberālā tirgus un parādu straumē. Dieva un valsts pamesti, Rusmaņa varoņi neko daudz neprasa un nemeklē – pietiek ar īsu, standartizētu klišeju no pornoindustrijas, lai izrādītu dzīvības pazīmes. Tukšuma stāvoklī pat Lieldienu zaķis ar maniakālu slepkavas smaidu var dzīties pakaļ lācim ar mīlīgu puncīti, tādam kā chubby no pilsētas pornodzīvnieku seksuālajām fantāzijām, zaķis var pat rupji lamāties, it kā Linora Goraļika mums uz visiem laikiem būtu sabojājusi zaķīti, cūku un dārzeņus žurnālu vāku glamūrīgajā neprātā.

    No globālajiem lidmašīnu pārceļojumiem vēlās naktīs un to zaudējuma kovida blokādes aizliegumu laikā (darbs “Kovids”), no tumšā uz melno, ar stāstu par nepārvaramu vientulību, skatītājs tiek pārnests uz citu telpu. Pēc alternatīvo dzertuvju dzīlēm mēs samiedzam acis spilgtajā un nedaudz indīgajā Magones Boleiko post-dabiskās idilles gaismā, viņa savus darbus rada uz CO2 smacējošās planētas fona. “Biotop I – IV” nav zemnieciska idille, bet gan dabas sacelšanās un katastrofa, gadalaiku sajaukums un Zemes pašsaglabāšanās seno likumu pārkāpums. Sausokņi un kritalas, ledus kā slimās planētas krevele. No izkaltušajiem augiem zem zāles griestiem reibst galva, taču šī nav goda istaba vai zāļu skapītis. Tā ir inde, sveša un neapzināta biosfēru iznīcināšana pasaule.

    Uz šādas visa dzīvā iznīcināšanas uvertīras fona Annas Afanasjevas sieviešu un bērnu portretu cikls šķiet hipnotizējošs ar savu neo-post (ieraksti vēl kaut ko, skatītāj-autor!) hiperreālismu, kas atgādina primitīvistus. Jūra ("Vasara", "Vēstule draugam", "Glāsti mani") un brīvdienas, vecas piezīmju grāmatiņas, nevainīgi agrīna un pavisam tīra jutekliskuma signāli, drauga meklējumi un ķermeniskais siltums - šīs tēmas ir vēl viena bāra letes un tualetes vēmekļu smārda šķautne. Vēl viens vientulības, aukstuma un aizmirstības stāvs, lai gan blakus atrodas daži briti, svarīgi un gudri kaķi. Mēs esam viena otra ātrās patērēšanas sabiedrība, atkarīga no grinder-tinder galerijas bilžu ritināšanas, un mums pietiek spēka selfijiem ar kaķīšiem, kuriem, kā zināms no Annas darbiem, labs vārds tīkams, pat ja to saimnieki ir kurli vai līdz nepazīšanai izšķīst platīnblondas pilsētnieces tēlā? Varbūt Platīna blondīne - Mārītes Guščikas darbu cikla nosaukums, nozīmē pavisam ko citu, nevis tukšumu un stereotipus tiem, kas hroniski noguruši no informācijas plūsmas, kurā nav satura, bet tas aprij dažus mūsu klātbūtnes mirkļus, brīvus no jēgas un nozīmīguma, bet ietītus sociālo tīklu troksnī. Katrs autors un autore uzrakstīja, kā viņi redz savus darbus, un nedaudz vecmodīgi piekāra biļetenus ar neaprakstāmo pie ieejas zālē.

    Lasiet, skatieties un rakstiet turpinājumu. Neaizmirstiet, nekrītiet izmisumā par burtu tukšumu, jo tagad jūs esat savu četru mākslinieku darbu autors. Digitālā narcisma tradīcijās jūs, tas esat jūs, kas radījāt "Citu pasauli" - atliek tikai apskatīt darbus.

   



 Raksti presē:

diena

reitingi
liveriga
lsm
sejas.tvnet.lv
arterritory
LTV


Pievienoti materiāli


LMA profesora D. Hanova lekcija " Mūžīgi jauna: nācijas tēli un simboli Eiropas kultūrtelpā 19.gs. Skats nākotnē?"

10. jūlijā

Draugi, sakarā ar XXVII Vislatvijas Dziesmu svētkiem un XVII Deju svētkiem aicinām uz tikšanos, kas notiks 10.jūlijā plkst.18:00 kultūras centra GRATA JJ galerijā MuseumLV.


Mūžīgi jauna: nācijas tēli un simboli Eiropas kultūrtelpā 19.gs. Skats nākotnē?


Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Denisa Hanova lekcija piedāvās nācijas jēdzienu, tās vēstures analīzi un plašu iztirzājumu par tēmu - kāda ir nācijas nākotne globālā pasaulē?


Paralēli dosimies ceļojumā Latvijas 19.gadsimta vēsturē, pirmo Dziesmu svētku (1873.g) tapšanas laikā Rīgā, iepazīsimies ar nacionālās kustības līderu likteņiem un uzzināsim, kā 19.gs krievu intelektuāļi, rīdzinieki vēroja gatavošanos svētkiem un kādas bija viņu domas par latviešu nacionālo kustību.



Vai mēs uz mirkli varam iedomāties, ka pasaulē nav nāciju, ka pats jēdziens ir beidzis pastāvēt? Šķiet, nācija ir bijusi un būs mūžīgi. Tomēr pirms nedaudz mazāk, nekā 250 gadiem "nācija" bija kaut kas jauns, pat revolucionārs. Nācija un tās piekritēji tika vajāti 19. gadsimtā, un mūsdienu pasaule diez vai var izsekot, cik ātri un atšķirīgi attīstās nācijas - kas tām pieder un kā tas maina pašu koncepciju. Jautājumu ir daudz, taču tikpat dažādas ir atbildes, versijas un iespējas mūsdienu nācijas pastāvēšanai. "Nācija" ir salīdzinoši jauns jēdziens, taču daudziem tās autoriem nav šaubu par nācijas “mūžību”. Kā ir iespējama šāda novitātes un senatnes vienotība?


Lekcija paredzēta plašam klausītāju lokam bez priekšzināšanām un notiks latviešu valodā.


Ieeja lekcijā bez maksas, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās līdz 9. jūlijam, zvanot uz galeriju vai rakstot e-pastā.



Foto: Arta Ozola- Jaunarāja "Kāzas Nīcā" (1996)
















28. jūnijā



Друзья, в преддверии XXVII Вселатвийского Праздника песни и XVII Праздника танца приглашаем вас на встречу, которая состоится 28 июня в 19:30 в галерее MuseumLV культурного центра GRATA JJ.

Вечная новь: нация в европейской культуре 19 века. Взгляд в будущее?

В лекции профессора Академии художеств Латвии, Дениса Ханова, будет предложен анализ понятия нации, ее истории и широкая панорама версий на тему - каково будущее нации в глобальном мире?
Параллельно мы совершим путешествие в историю 19 столетия Латвии, в период создания первого праздника Песни 1873 в Риге, познакомимся с судьбами лидеров национального движения и узнаем, как русские интеллектуалы 19 столетия, рижане, наблюдали за приготовлениями к празднику и что думали о латышском национальном движении.




Можем ли мы представить себе на мгновение, что в мире нет наций, что само понятие перестало существовать? Кажется, что нация была и будет вечно. Однако еще чуть менее 250 лет тому назад нация была чем-то новым, даже революционным. Нацию и ее приверженцев преследовали в 19 столетии и сегодняшний мир с трудом может уследить за тем как быстро и как по-разному развиваются нации, кто к ним принадлежит и как это меняет само понятие. Вопросов множество, однако столь же различны и многообразны ответы, версии и варианты существования современной нации. Нация - понятие сравнительно новое, но “вечность” нации у многих ее авторов не вызывает сомнений. Как возможно такое единение новизны и старины?



Лекция предназначена для широкого круга слушателей без предварительных знаний и будет проходить на русском языке.


Вход на лекцию свободный, обязательна предварительная регистрация до 27 июня по телефону галереи или маилом.


Pievienoti materiāli


Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas

Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas


Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ 

10.06. – 29.07.2023.


         Mākslas galerijas MuseumLV un Kultūras centra Grata JJ telpās līdz 29. jūlijam iekārtota vērienīga mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas personālizstāde “Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas”, kurā pirmo reizi tik izvērstā ekspozīcijā  parādīta autores sadarbība ar Latvijas Pastu. Māksliniece turpat trīsdesmit gadu laikā darinājusi ap 100 pastmarku ar ļoti daudzveidīgu tematiku. 

         Izstāde iekārtota atbilstoši tēmām, pie kurām māksliniece strādājusi īpaši nozīmīgi. Skatītājiem iespēja aplūkot Dziesmu svētku 150. gadskārtai veltītās jaunās pastmarkas oriģinālus kopā ar izcilās porcelāna mākslinieces Zinas Ulstes figurālo kompozīciju “Dejotāju pāris” (1954). Tā klātbūtnei izstādē ir dziļi simboliska jēga parādot ne tikai mūsu tautas tradīciju noturību, bet arī personiskā aspektā – tas ir cieņas apliecinājums autores mātei un tēmai, ar kuru Arta Ozola-Jaunarāja uzsāka sadarbību ar Latvijas Pastu. 1993. gadā māksliniece uzvarēja skiču konkursā ar piedāvājumu radīt pastmarkas ar tautastērpiem. Šajā laikā radītas atsevišķas pastmarkas un sērijas “Tautastērpi”, “Ziemassvētki”, ”Līgosvētki”, “Lieldienas”, “Cimdi”, “Etnogrāfiskās rotas” – daļa šo pastmarku skices un oriģinālzīmējumu tāpat ir atlasīti izstādei un parādīti kopā ar tajās attēlotajiem priekšmetiem. Artai Ozolai-Jaunarājai daudzu gadu garumā izveidojusies sekmīga sadarbība ar Tautas tērpu centru “Senā Klēts“. Viņa ir iekārtojusi grāmatu “Latviešu cimdi”, kas jau izdota septiņās valodās. Tālab arī  Tautas tērpu centrs ar lielu atsaucību piedāvāja eksponēt dažādu Latvijas novadu cimdus, Nīcas novada tautas tērpus un rotas no savas kolekcijas. Atsevišķā telpā izvietotas pastmarkas  no sērijas “Latvijas Nacionālie bruņotie spēki”, “Saeima” un sociālām tēmām, ko zīmīgi raksturo instalācija – mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi pērn radītais Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas noformējuma mets. Ekspozīcijas turpinājumā otrajā stāvā skatītāji vispirms var aplūkot pastmarkas no sērijas “Izcilas Latvijas zinātnes un kultūras personības”. Atsevišķā telpā kopā ar karti ar bākām un fotogrāfijām izvietotas pastmarkas no mākslinieces pašas 2004. gadā iniciētās sērijas “Latvijas bākas” – uz dažām no tām arī ir redzami eksponāti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Nākamā telpa aplūkojama pastmarku sērija “Latvijas muzeji”. Medicīnas un Porcelāna muzeja pastmarkās attēlotie priekšmeti rosināja ekspozīcijā iekļaut mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi radīto grafikas ciklu pēc F. Garsika Lorkas dzejas motīviem “Kasida par tumšām dūjām” un porcelāna atlējumu formas no Rīgas porcelāna muzeja krājuma. Līdzās Latvijas Pasta bērnu literatūrai un lellēm veltītām pastmarkām sērijā “Europa” parādīta pavisam neliela daļa no Artas Ozolas-Jaunarājas bērnu grāmatu ilustrācijām – tā ir kolāžu sērija viņas pašas sarakstītai un ilustrētai grāmatai “Kurmītis un sudraba kurpes” (Zvaigzne ABC, 2020), kā arī Latvijas Pasts izdotai, speciāli pasta tematikai veltītai Rutas Svažas bērnu grāmatai “Brīnumu diena” (2022). Vēl viens izstādi vienojošs spilgts un tikpat raksturīgs pasta simbols – šajā grāmatā attēlotie baloži – instalācijas ar tiem redzamas abos galerijas stāvos. 

           Mākslinieces pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus – miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tālab Artu Ozolu-Jaunarāju pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas kā valsts vizuālā tēla veidotājām. 

         Izstādes atklāšanā 9. jūnijā notika mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas darinātās Dziesmu svētku 150. jubilejai veltītās pastmarkas prezentācijas pasākums, kurā piedalījās LR Kultūras ministrs Nauris Puntulis un Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

Izstādes kuratore Irēna Bužinska, scenogrāfija - Jūlija Eresko, Irēna Bužinska.


Par mākslinieci Artu Ozolu-Jaunarāju.


              Arta Ozola-Jaunarāja dzimusi 1963. gada 10. janvārī Jelgavā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju grafikas specialitātē (1988), ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu (2003).

            Darbības jomas – stājgrafika (oforta, aukstā adatas, augstspiedes u.c. tehnikas), grāmatu ilustratore (sadarbība ar Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa ABCZvaigzne ABC, Nordic, Vaga u.c); reklāmas un grafiskais dizains, iepakojuma un monētu dizains. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1993. gada. Sarīkojusi personālizstādes Rīgā, (stājgrafikas; 1994), galerijā “Senā klēts” (tautas tērpiem veltīto pastmarku sērija, 1997), Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (kopā ar V. Dzērvi gleznu cikls “Doriana ceļojumi”, 2021), “Apokalipse. Jātnieks Nr.4”, Rīgas Centrālās bibliotēkas Izstāžu zāle (ar pseidonīmu Marija Antuanete, kopā ar V. Dzērvi gleznas, objekti, instalācijas, video, 2022). Grāmatu konkursa Zelta ābele, kā arī starptautiskā Baltijas valstu grāmatu konkursa žūrijas locekle (2014, 2020). Guvusi starptautisku atzinību kā grāmatu ilustratore, tai skaitā 1. godalga 21. starprepubliku grāmatu dizaina un ilustrāciju konkursā (1988), diploms 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1990); diploms grāmatu mākslas triennālē Viļņa-90; diploms un prēmija Baltijas valstu grafikas triennālē Zviedrijā (1993); vairākkārtēja konkursa Gada skaistākā grāmata (2001–2005) balvas ieguvēja; galvenā balva grāmatu mākslas konkursā Zelta ābele (2008), diploms Rīgas bilžu grāmatu kvadriennālē (2014). Latvijas bankas kolekciju monētu sērijā tapis dizains monētām “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Rainis” un “Rainis un Aspazija”, kas ieguva godalgu starptautiskajā monētu konkursā “Coin Constellation 2016”. Latvijas Pastam darinājusi ap 100 pastmarku un mākslinieces sadarbība ar Latvijas Pastu turpinās. Mākslinieces pastmarkas vairākkārt ieguvušas Gada skaistākās pastmarkas vērtējumu (2011, 2013, 2019). 



Raksti presē:


https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/05.06.2023-dziesmu-svetku-150-gadskartai-velta-jaunas-pastmarkas-dziesma-un-deja.a511453/

https://epadomi.com/kulturasvestis/izstade/19052023-aicina_apmeklet_izstadi_pastmarka_latvija


https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/maksliniece-arta-ozola-jaunaraja-radijusi-ap-100-pastmarku-diza...


https://nra.lv/dzivesstils/kultura/418584-maksliniece-arta-ozola-jaunaraja-katra-pastmarka-ir-stasts...

https://www.la.lv/pasta-baloza-aplidotie-makslas-darbi

https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/foto-atklata-makslinieces-artas-ozolas-jaunarajas-veidoto-past...


https://www.delfi.lv/kultura/50055687/dziesmu-un-deju-svetki/55636310/prezentes-dziesmu-svetku-150-g...








Pievienoti materiāli


Darba laiks Lieldienās

Galerijas darba laiks Lieldienās ☀


Ceturtdiena: 11:00 - 19:00

Piektdiena: Brīvs

Sestdiena: 11:00 - 17:00

Svētdiena: Brīvs

Pirmdiena: Brīvs


Gaidīsim uz Ģirta Boronovska izstādi!


Priecīgus svētkus!


Pievienoti materiāli


Ģirts Boronovskis "Platekrāna ainava" - pasteļi.

Ģirts Boronovskis

"Platekrāna ainava" - pasteļi.

Jubilejas izstāde kultūras centra Grata JJ galerijā MuseumLV

06.04.2023. – 27.05. 2023.


Par autoru.

Ģirts ir dzimis un audzis rīdzinieks. Skolas gaitas uzsācis Rīgas 24. vidusskolā, Tallinas un Krišjāņa Barona ielu krustojumā. Viņam paveicās ar zīmēšanas skolotāju, kurš vadīja arī zīmēšanas pulciņu. Tolaik jaunais gleznotājs Vilis Vizulis pamanīja Ģirta īpašās dotības vizuālās mākslas jomā, talantīgais audzēknis pārstāvēja skolu zīmēšanas olimpiādēs un galu galā skolotājs iestāstīja viņa vecākiem, ka zēnam izglītība ir jāturpina Jaņa Rozentāla Mākslas skolā.

Lai arī ar nelielu aizķeršanos, viņš palika pirmais aiz svītras un tika uzņemts pēc pārrunām, "rozentāļos" izdodas iestāties uzreiz. Ar sirsnību mākslinieks atceras savu klases audzinātāju, gleznotāju Uno Daņiļevski, kurš ļoti rūpējās par saviem audzēkņiem, viņu izaugsmi un attīstību. Savukārt skolotāja Līga Bokaldere ierosināja jaunieša interesi par grafikas tehnikām; viņa līdzās speciālajiem mācību priekšmetiem vadīja grafikas pulciņu. Gleznošana Ģirtam negāja tik raiti, kā citiem klases biedriem, tāpēc īpašas sajūtas viņam ir pret gleznošanas pedagogu Imantu Melderi, kurš palīdzēja nezaudēt interesi un pilnveidot meistarību.

Rozentāla skolu jaunais mākslinieks absolvē ar linogriezuma tehnikā veidotu diplomdarbu par tēmu: darbs rūpnīcā.

Seko studijas Mākslas akadēmijā, Aleksandra Stankeviča vadītajā Grafikas nodaļā. Līdzās zīmēšanai un grafikai, Ģirts glezno ar akvareli un guašu. Pēc 4. kursa students pastiprināti pievēršas grāmatu grafikai un par viņa galveno skolotāju un arī diplomdarba vadītāju kļūst latviešu stājgrafikas klasiķis Pēteris Upītis. Viņš ir viens no pēdējiem meistara audzēkņiem. Diplomdarbā top ilustrācijas Andreja Upīša darbam "Laikmetu griežos". Interesanti, ka šajā laikā mākslinieks jau ir tik patstāvīgi domājošs un mākslinieciski nobriedis, ka atsakās no grafikas tehnikām un ilustrācijas veido kā tuša zīmējumus ar spalvu jauktā tehnikā.

Lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet nozīmīgus impulsus savai mākslinieciskajai attīstībai Ģirts gūst stājoties laulībā. Viņa sievas Ievas Kalniņas vecāki ir ievērojamie latviešu gleznotāji Rita Valnere un Eduards Kalniņš. Tieši Valnere ir tā, kas jaunajam autoram iesaka sevi pamēģināt pasteļglezniecībā, kas ar laiku stabili kļūst par Ģ. Boronovska galveno tehniku, personisko un dabas noskaņu pārdzīvojuma smalku atspoguļotāju.

Savukārt pateicoties Ed. Kalniņa pieredzei un iegādātajai plašajai tehniskajai bāzei mākslinieks nopietni pievēršas fotogrāfijai. Viņš ne tikai daudz fotografē, bet arī pats attīsta filmas un krāsainos diapozitīvus, kopē melnbaltās fotogrāfijas mājas laboratorijā.

Jau mācoties Mākslas akadēmijā, Ģirts sāk strādāt Latvijas Vēstures muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs). Un, paralēli citiem darbiem, viņš to turpina darīt visus šos gadus, arī šodien. Liktenis iekārto tā, ka muzeja mākslinieks ir galvenais darbs viņa mūžā. Šajā jomā sasniegts daudz. Viņš ir daudzu nozīmīgu izstāžu projektu un realizāciju autors, labi pazīstams un iecienīts Latvijā, veidojis ekspozīcijas arī pasaulslavenos muzejos.


Par viņa glezniecību.

Mākslinieka bērnībā Rīgā bija daudz kinoteātru, tā bija viena no populārākajām izklaidēm. To vidū izcēlās viens kinoteātris – "Palladium", jo tas bija platekrāna kino teātris. Attēls uz ekrāna bija tik milzīgs, ka, lai to pilnībā uztvertu, galva bija jāgroza no vienas puses uz otru, īpaši tad, ja nepaveicās un nācās sēdēt pirmajās rindās.

Līdzīgi ir dabā, kad cilvēku pārņem visapkārt esošās ainavas varenums. Tehnoloģijas attīstās un piedāvā gan panorāmas, gan platlenķa foto fiksācijas iespējas. Bet, kā šo bezgalīgās ainavas sajūtu iemiesot mākslas darbā? Parasti mākslinieki par to īpaši neuztraucas, cik nu ietilpst tajā audeklā, tik attēlo. Ģirts ir viens no tiem retajiem ainavistiem, kurš meklē īpašus formātus un cenšas šo maģisko ainavas bezgalības sajūtu, šo īpašo noskaņu ievietot savos darbos pilnībā. Tā lai skatītājam aizraujas elpa.

Autora galvenā tēma ir dabas noskaņu un to radīto cilvēka dvēseles refleksiju attēlošana.

Ģirts tās meklē gadalaikos, apgaismojumā, dabiski veidotās tekstūrās. Viņš glezno miglu, dūmaku, ūdeņus, saulrietu, pļavu – vienkārši mierīgu noskaņu. Mākslinieks neglezno jūru, –jo tā nemitīgi kustas, arī akmeņus – jo dabā tie ir cieti, bet gleznās ne vienmēr; arī mēnesnīcu Ģirts neglezno. Šis neglezno, nav saistīts ar noliegumu, bet gan ar paškritiku – vai es to varēšu, vai man iznāks pietiekoši pārliecinoši? Mākslinieks savus darbus rada, domājot par skatītāju; viņu motivē gan paša izaugsme, gan vērtējums no malas.

"Platekrāna ainava" savā ziņā ir unikāla izstāde, jo tā ir viena no retajām Ģirta Boronovska personālizstādēm un pilnībā apliecina nobrieduša mākslinieka meistarību.

Iveta Laure, māksliniece, Mag. art

Rīga, 2023. gada aprīlis


Ģirts Boronovskis "Dzeltenā pļava", pastelis, 100 x 55 cm, 2022.


CV

ĢIRTS BORONOVSKIS

Dzimis 1963. gada 24. martā, Rīgā

Profesionālā izglītība:

1981. Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola

1987. Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļa, prof. Pēteris Upītis

Diplomdarbs: Grāmatu grafika, ilustrācijas A.Upīša romānam „Laikmetu griežos”

Iegūtā kvalifikācija: mākslinieks – grafiķis, pedagogs

Pamatdarbs:

no 1986. g. līdz šodienai Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja galvenais mākslinieks

Papilddarbs:

2005.–2007. SIA „Mākslas fabrika Nr. 7”, mākslinieks

1999.–2004. SIA „Lido”, vides mākslinieks

1995.–1999. žurnāls „Biznesa Partneri”, mākslinieks

1993.–1998. laikraksts „Latvijas Zeme”, mākslinieks

1989.–1993. Rīgas bērnu Mākslas skola (tag. Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola), zīmēšanas skolotājs

1985.–1988. Allažu astoņgadīgā skola, zīmēšanas skolotājs

Muzeju pamatekspozīcijas un izstāžu dizains:

2022./2023. „Krimplenomānija”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

2021. „Baltiešu apelācija pie ANO”, dizains un realizācija, Latvijas Ārlietu ministrija;

“Krāsainā Latvija”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

2019./2020. „11 varoņstāsti. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālajs vēstures muzejs.

2019. „Pietura Ogre”, Ogres vēstures un mākslas muzeja pamatekspozīcija, projekts un realizācija.

2018. Salaspils memoriāls, ekspozīcijas projekts un realizācija.

2017. Ķekavas novadpētniecības muzejs, pamatekspozīcija, projekts un iekārtojums;

„Vētru muzejs”, Jūrkalne, projekts un realizācija.

2016. „Ceļā uz latviešu tautu”, realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs;

 „Savējo stāsti” – Tukuma pilsētas vēstures muzeja ekspozīcija, realizācija.

2015. „Versija – latvietis”, dizains un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

2014. „Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Minskas (Baltkrievija) un Kijivas(Ukraina) Vēstures muzeji.

2011. „2. LATVIEŠU BRIGĀDES CĪŅAS PIE MAZĀS JUGLAS UPES”, ekspozīcija Ikšķiles novada Kultūras Mantojuma centrā;

„Tīnūžu muiža”, realizācija;

„Rumbula. Nozieguma anatomija 1941.”, realizācija, Latvijas Okupācijas muzejs;

Ogres vēstures un mākslas muzeja pagaidu pamatekspozīcijas iekārtojums;

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja pamatekspozīcijas iekārtojums;

Turaidas Muzejrezervāta pamatekspozīcijas iekārtojums pils Rietumu korpusā.

2007. „Latvijas arheoloģija”, realizācija, Varšavas un Biskupīnas (Polija), Arheoloģijas muzejs;

„Nauda Latvijā” – realizācija, Vīnes (Austrija) Mākslas vēstures muzejs un Berlīnes (Vācija) „Bode Museum”.

2006. Pamatekspozīciju realizācija J.Rozentāla Saldus un Ogres vēstures un mākslas muzeji;

„Manas mitrās mājas”, realizācija, Līgatnes Dabas parks;

„Baltijas jūra”, realizācija, Latvijas Dabas muzejs.

2005. Turaidas Muzejrezervāta pamatekspozīcijas dizains un realizācija;

Ogres Vēstures un Mākslas muzeja ekspozīcijas iekārtojums;

Līdzdalība Latvijas Bankas apmeklētāju centra ekspozīcijas dizaina izstrādē un realizācijā.

2003. „Pilskalni. Kurši. Latgaļi. Cepurnieka stāsts”, Latvijas Vēstures muzejs.

2001. Latvijas-Francijas kopprojekts „Latvija: vēsture, māksla, tradīcijas”, Cilvēka muzejs, Parīze, Francija.

2000. Latvijas-Zviedrijas kopprojekts „Trīs zvaigznes – trīs kroņi”, Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāle „Arsenāls”.

1999. „Latgaļi”, Krievijas Valsts vēstures muzejs, Maskava.

1995. „Otrais pasaules karš – atcere un brīdinājums”, Latvijas Kara muzejs.

1991. „Sāga par Latviju”, Valsts Vēstures muzejs, Stokholma, Zviedrija.

Grāmatu grafika:

Ilustrējis un veidojis grāmatu dizainu izdevniecībās „Zīlīte” – „Atgadījums manā dzīvē.

100 bērnu stāsti” (sakārtoja M. un R. Runguļi), ”Sprīdītis” – J. Baltvilks „Vējlukturis mežā: stāstiņi bērniem par dabu”, Dž. Veina „Diena, kad nogāzās griesti”, „Liesma”, „Zvaigzne” u.c.

Grupas izstādes:

Izstādēs piedalās no 1985. gada.

Piedalījies dažādās grupas izstādēs – „Jauno mākslinieku izstāde”, „Rudens”, „Pavasara” u.c. Latvijā un ārzemēs.

Personālizstādes:

2002. AINAVAS – pasteļglezniecība, galerija „Čiris”, Rīga

1998. AINAVAS, kopā ar fotogrāfu Leonu Balodi, Latvijas Vēstures muzeja Izstāžu zālē

1994. AINAVAS – pasteļglezniecība, Latvijas Vēstures muzeja Izstāžu zālē


https://www.liveriga.com/en/visit/events/exhibitions/girts-boronovskis-solo-show-flatscreen-landscape

https://spletnik.lv/ru/latviesu-kultura/1123-girts-boronovskis-platekrana-ainava-pasteli.html

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/girta-boronovska-izstade-_platekrana-ainava_-14296587

https://pilsetas.lv/pasakumi/girta-boronovska-izstade-platekrana-ainava


Pievienoti materiāli