Dārgie galerijas MuseumLV apmeklētāji!
No 1. oktobra galerijā MuseumLV var iegādāties grupas biļetes studentiem, skolēniem un pensionāriem. 10 apmeklētāju grupa: 15 eiro.

Dear friends of MuseumLV gallery! A group ticket for schoolchildren, students and retirees is available starting October the first. A group of 10 visitors: 15,- euros

Дорогие друзья галереи MuseumLV!
С первого октября доступен групповой билет для школьников, студентов и пенсионеров. Группа из 10 посетителей: 15 евро. 

Artūra Bērziņa personālizstāde

“HIMĒRAS”

20. 09. – 07.11.

Izstādes tēma – atcilvēciskošanās. Ne t.s. dehumanizācijas izpratnē, bet kā morālo īpašību, humānisma sabrukums sabiedrībā, iestājoties post-demokrātijas laikmetam. "Himēras" ir par tā saukto "jauno cilvēku" veidošanu, kā tas jau ir noticis iepriekšējos lielajos sociālajos projektos. Piemēram, kā tika audzināts "padomju cilvēks" ar noteiktu vērtību sistēmu un pasaules uztveri. Bet vai bija tik dīvaini sociālie eksperimenti, kuru liecinieki mēs esam tagad? Šodienas propagandas tehnoloģijas dažādās pasaules malās rāda fantastiskus rezultātus cilvēku pārvēršanā par kaut ko tik grotesku. Pārspīlēti-burtiski tas ir attēlots caur antropomorfiem radījumiem, kuri inženieru un kādas elitāras sabiedrības locekļu uzraudzībā kolbās un citās ierīcēs tiek audzēti vai pārveidoti. "Jaunie cilvēki", kuriem redzami citu būtņu anatomijas piejaukumi - tritons, sfinksa, kentaurīda.

Tāpat kā antīkajā mitoloģijā Himēra bija radījums, kas apvienoja sevī lauvu, kazu un čūsku, bioloģijā ar šo vārdu apzīmē organismus, kas sastāv no ģenētiski dažādām šūnām. Zooloģijā himēras sauc par organismiem, kuru šūnas nāk no divām vai vairāk zigotām. Papildus tam ir arī "dieva no mašīnas" dzimšanas tēls. Māksliniekam patīk konotācija ar biežāk sastopamo šī vārda nozīmi - ikdienā himēru sauc par kaut ko nepamatotu – utopisku, nerealizējamu ideju, izdomājumu. 
Izstāde sastāvēs no asamblāžām, gaismu kastēm, instalācijas un video projekcijām. 

Mākslinieks dzimis 1983. gada 20. aprīlī Rīgā. Ieguvis maģistra grādu LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā. Sarīkojis vairākas personālizstādes, tai skaitā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā izstādi “Barotava” (2017). Šī jau ir trešā A. Bērziņa personālizstāde galerijā MuseumLV (2018.), (2021.) un (2024.). Artūrs Bērziņš piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs un projektos Latvijā un ārzemēs. Vienlaikus mākslinieks strādā arī performances žanrā, un laikā no 2017. līdz 2021. gadam šajā mākslas galerijā notikušas 5 mākslinieka performances. Bez tam Artūrs Bērziņš radījis scenogrāfiju vairākām Dž.Dž. Džilindžera iestudētajām izrādēm Dailes teātra Lielajā zālē (2018-2019), kā arī daudzus videoklipus, animācijas un īsfilmas, tostarp video tādām pasaules mūzikas zvaigznēm kā “Seven Lions” un “Cradle Of Filth”. 2010. gadā ietekmīgais amerikāņu interneta portāls Weirdworm.com ierindojis Artūru Bērziņu pasaules savdabīgāko mākslinieku Top-10 sestajā vietā.  Mākslinieka darbi tiek izmantoti arī kā uzdrukas uz apģērba, piesaistot pasaules mūzikas un alternatīvās modes industrijas pārstāvju ievērību. Par to liecina fakts, ka 2020. gadā uz Londonas “NME Awards” ceremoniju popmūzikas dīva Billija Eiliša (Billie Eilish) ieradās ar Artūra Bērziņa mākslas darba  uzdruku uz krekla. 2017. gadā izdevniecībā Zvaigzne ABC tika izdots mākslinieka debijas romāns “Visuma vērpēji”, kas ir pirmais  weird fiction žanra paraugs latviešu mūsdienu literatūrā, kā arī Zvaigzne ABC ir publicējusi “Tēla dialektika” un “Spoguļpuse. Patraka pasaka”.

 titanium.lv

delfi

diena.lv

rus.lsm

tv3.lv

arterritory.lv

spletnik.lv

LMA prof. D. Hanova recenzija. Tulkojusi L. Tomsone

Himeras - privāta ballīte

MuseumLV galerija jauno sezonu atklāja ar Artūra Bērziņa versiju par mūsdienu sabiedrības neobarokālo vienaldzību.

Tas viss jau reiz ir bijis, bet ir zudis un aizmirsts, tāpēc nolemts mūžīgam atgriešanās lokam ­ -  tā vairākos  ietilpīgos jēdzienos varētu raksturot Artūra Bērziņa darbu ciklu “Himeras”. Autors, kā daudzpusīgs meistars, eksistē dažādās hipostāzēs, tāpēc, tiekoties ar viņa darbiem, visspilgtāk jūtama aizgājušo stilu, virzienu un laikmetu rēgu klātbūtne. Mākslinieks, kurš interesējas par performances mākslu, strādā mūzikas videoklipu jomā, rada tekstus un grāmatu maketus, cik vien iespējams iesakņotus Eiropas intelektuālajā pagātnē. Līdz ar to, viņš, diemžēl, ir nolemts dalīties aizgājušo laiku sajūtā, ka Eiropas intelektuālā pagātne tiek zaudēta, izdeg, svarīgākie gudrības avoti un zemsvītras piezīmes ir noplicināti, un mūsdienu mūžīgās kustības tukšgaita no tiem izvairās.

Autora darbi sagatavo skatītāju visu maņu spraigam darbam, un ķermenis iekļaujas gotiskā romāna noskaņā,  kas radīta uz ekrāniem sēru krepa tumsā. Prātā nāk drūmas ainas no aizmirstā vācu eposa par Nībelungiem un viņu alkatību, gatavību dusmās nolaisties līdz pat iznīcības pamatiem, no tiktokeriem nezināmiem Valtera Skota romāniem par dzimtas lāstiem un atriebību, par skotu spokaino līgavu neprātu, dveš kriptu aukstums.

Tajā pat laikā digitālās tehnoloģijas, drūmas elektroniskās mūzikas pavadībā, piepilda telpu ar barokāli saldenu, putekļainu gaisu - izkaltuši ziedi, grumbuļaini stumbri, pārogļojušies sēru elku dievi pēkšņi izaug no režisēta konflikta starp drūmo saturu un ierāmētās telpas barokālo iezīmi - sienas pulksteņa koka karkasu, tukšu, mūsdienu nesakarīgās patērētāju sabiedrības cikliskuma sagrautu,  tas kļūst par zārku laikam, par kapenēm pulkteņrādītājiem, kuru ceļš  ir kļuvis bezjēdzīgs, kopš Fukujamas vēstures beigas izrādījies pamats jaunam pašmaldināta intelektuāļa bestselleram.

Vienas zāles centrā ir simbolisks laika ugunskurs (Vai bēru altāris? Vai varbūt stabs ikvakara erotiskajai izrādei?), kuru rotā ķermenim izrautas svārsta mēles, lai uz visiem laikiem aprautu tā stāstu.

Šajās omulīgajās formās nav mājīgu tikšķu un kustību, mājās ik stundu neskanēs dobjais pulksteņa zvans - mūsdienu pasaules konflikti un tektoniskās pārmaiņas ir pārvērtušas māju un tradīciju pīšļos, mākslīgā intelekta sadedzināto manuskriptu pelnos, ko padomju vara nespēja atņemt ne rakstniekam, ne velnam, un sociālie tīkli, uzvarējuši skolas izglītību un paaudžu saikni, ir iznīcinājuši un aizlieguši lasītāja intelektuālo līdzautorību. Teksts kļuvis smagnējs, garš un, nespēdams iekļauties 20 sekundēs vai 140 zīmēs, to veiksmīgi amputējusi seriālu industrija.

Šādās bēru vaimanās par logocentrisko kultūru, kuru sterilizējušas korporācijas, kas karo par litiju savām baterijām, lai saglabātu intelektuālo tukšumu, pastāv mākslinieks, kuru ne katrs varēs izlasīt, tādā veidā autoru nolemjot nevis paša izvēlētai, bet modernitātes uzspiestai vientulībai -- Bērziņa darbi ir smalks, dziļš dialogs ar baroka tradīciju, kurā valda intelektuāla, metaforiska spriedze, konflikts, pretestība un elementu mijiedarbība. Ķermenis – tā piesātinājums un pārmērība – kļuvis par materiālu, galveno māksliniecisko kategoriju autora jaunajā izstādē prezentētajiem darbiem. Ķermeņa hiperklātbūtne pastāv dažādās sociālajās telpās, savukārt ķermenis ir varas kategorija – kurš gan tagad lasa Fuko, ja viņa vārdā var nosaukt stilīgu bāru vai stipru kokteili, tā nodzerot franču filozofisko kritiku?

Tādējādi aizmirstais un izbalējušais Fuko savā nelasāmībā atklājas autora gleznās kā varas subjekts - vara pār ķermeni savā valstiskajā, elitārajā sadismā rada ne vien ekonomiskos procesus vai valodu, bet arī estētiskās formas. Ķermenis, kas nereti ietērpts elegantās, zeltītā ietvarā ieskautās kolbās, pārtop par jauno Kunstkameru šīs pasaules varenajiem, elites pārstāvjiem, kas uzauguši maksimāli ekpluatējot turbokapitālismu, kas ļāvis un leģitimizējis vispārēju sabiedrības sociālās solidaritātes bojāeju, maksimālu ekspluatāciju, kurā seksualitāte ir daļa no sezonālās izpārdošanas. Ķermenis kolbā ir mazā cilvēka bezcerības muzejs lielpilsētā, kur elite ir piespiedusi nabagos dievināt  bagātos, kas tos pazemo, atņemot, iemidzinot viņu dusmas un tieksmi pēc labākas dzīves.

Futūrisms pagātnē ir sagatavojis vairākas diktatūras, bet metāla un ātruma straujumā, elektrisko vadu sprakšķēšanā tas atslāba un apstājās, noslīcināts kā trakā dendija Marinetti sacīkšu auto banalitātes dubļainajā peļķē, kur nav ne teksta, ne kritikas, ne sapņu, ne strīda ar avotiem, jo neoliberālo valdību budžeta krīzes dēļ tie tika samazināti. Arī elite skumjā skatītāja Bērziņa darbos ir pakļauta mūsdienu porno sabiedrības hiperseksualitātei, šļakatām spermas dīķos un digitāliem vaidiem pie stilīgā makbuka ekrāna. Tās spēks ir centrēts tieši šajā seksualitātē á la carte, kas viegli smaržo pēc tikko pamanāma  līķa smārda, ar noguruma un ķermeņa sairšanas notīm, ko nomainījušas digitālās viltus fantāzijas. Un tomēr pat šis faliskais un vaginālais savītums piespiež paverdzinātos ķermeņus (vai tos, kas aicināti uz apmaksātu daiļavu un skaistuļu priekšnesumu, viņiem nav biogrāfiju, bet ir globāli ofšoru miljardieriem nevajadzīgi nodokļu numuri) pielūgt eliti, centies sekot un vienkārši sentimentāli rīstīties ar spirtu pildītos traukos, sapņot tai līdzināties.

Bērziņš varētu kļūt par augstāko līmeni advancētajiem, taču viņa darbiem nav lemts atrast spēļu industrijas cienīgu sarežģītības līmeni - autoram konstatēts pārāk liels teksta daudzums. Teksts meklē ar literārajām zemsvītras piezīmēm un alūzijām pievilgušu lasītāju un tālumā redz mirgojošu spriedumu: “Not found. Something went wrong. Try again later.” Kaut kas nogājis greizi? Vai esat pārliecināts? Lasiet Bērziņu! Viņš ir pacietīgs, jo skumjas, zaudējot metaforu lasāmo antropoloģisko ierīci, ko sauc par cilvēku, ir lēns process un ceremoniāls, barokāls ars moriendi, pilns senās mitoloģas atsaucēm, kas pāvērties kruīza kuģu vai masāžas salonu nosaukumos.

No lielām grāmatu skumjām par mākslu kā iekšējo dialogu, drosmīgu izsaucienu, protestu un pretrunu, provokācijas aktu, autors glābjas sarežģītajā savu videoklipu scenogrāfijā, tableau vivant, atsaucoties uz 20. gadsimta 80. gadu beigu rokmūzikas neobarokālo estētiku.

Autora rokrakstu caurstrāvo auduma viļņošanās, Delēza kultūras pieredzes krokas un uzslāņojumi un seno kultūras slāņu izzināšanas spēle, bez kuriem mēs varētu iztikt, tāpat kā bez kentauriem un kentaurēm, bez antīkajiem prinčiem un Lorelejām. Ātrā ekrāna ritināšana nogalinājusi sengrieķu teksta traģēdiju un līdz ar to arī katarses iespējamību, šausmu un ciešanu sekas, kam reiz ticēja kā dvēseli attīrošam līdzeklim. Taču bojā gājis ir arī koris, tas ir - mēs paši, kā rakstīja Brodskis un vēlāk Asja Vološina (Estere Bola). Tas nozīmē, ka tiek iznīcināta gan pilsēta, gan sabiedrība, kā trauksmainu pārdomu un meklējumu kopums. Nāciet atcerēties intelektuālo nemieru, drīz tas mūs pametīs.

 

Lauras Tučas personālizstāde

NAIVE

Kultūras centrs Grata JJ un galerija MuseumLV

20. 09. – 12.10.

Naivā izstāde simbolizē to pasaules daļu, kurā māksliniece vēl meklē patvērumu un caur humoru cenšas reflektēt par mūsdienu pasaules jautājumiem, tai skaitā iecietību, terapiju, ilgtermiņa domāšanu un sabiedrībā uzstādītiem standartiem. Te grāmatu, filmu, multfilmu tēli sajaucas ar humoristiskiem sižetiem, lai skaidrāk paskaidrotu autores vērtību sistēmu. “Viss, kas veidojis mani kā būtni, ir šeit.” Katrai paaudzei ir sava pieredze un atmiņas, kas sākotnēji to ir veidojis – kaut kas kolektīvi pazīstams un sirdij tuvs.

“Mani vienaudži bieži smīn, kad es aizrautīgi stāstu, kā jūsmoju, piemēram, par kādu multfilmu, taču tur nav ko brīnīties – tajās ir elementi, kas notur manu uzmanību un kuri man ir svarīgi. Tur ir skaistas vizualizācijas, aktiermeistarība,  sižetiskā līnija, dažādas vērtības, nostaļģija; cilvēki ir pavadījuši ilgas darba stundas, lai radītu tās. Caur šiem skaistajiem cilvēku radītajiem darbiem es smeļos iedvesmu un rodu arī spēku dzīvot naivi šai dažreiz ne tik vienkāršajā pasaulē. Caur stāstiem mēs iepazīstam pasauli un veidojam savu vērtību sistēmu. Vizuālā māksla, tāpat kā jebkura māksla, ir interpretējama, taču tai jebkurā gadījumā ir ideja un stāsts, kas to paspilgtina. Pat, ja mākslinieks izvēlas nerunāt par savu mākslas darbu, par to kādā mirklī runās citi. Māksla ir veids, kā mēs komunicējam, apmaināmies ar idejām un uzdrošināmies domāt. Tieši kultūra ir spēcīgs instruments valsts veidošanā.” Arī Lauras Tučas gleznās liela loma ir ne tikai vizuālajam, bet arī gleznas sižetiskajai līnijai. Katrs darbs ir kā atsevišķa filma. Izstādē tiks atskaņots L. Tučas skaņdarbs “Who am I?”, kas kā performance tika veidota galerijā MuseumLV šī gada martā.

Laura Tuča (1996) ir multi - māksliniece. Rīgā noorganizējusi vairākas personālizstādes, tai skaitā Spīķeros, un cenšas tās radīt neierastā formātā. Kopš 2020.gada L.Tuča ir veidojusi 5 koncertizstādes, kombinējot vizuālās mākslas un mūzikas sinerģiju, veica latvijas mūziķu portretu sēriju; tai skaitā piedalījusies CONTEMPORARY VENICE – ART FAIR (2021), Itālijā, ko organizē ITSLIQUID Group. Noorganizējusi vairākas izstādes galerijā MuseumLV. Bijusi kuratore tādām izstādēm kā Mary Zhang “Dragon Boat” un jauno mākslinieku kopizstādei “KONTAKTI” Tallinas ielas kvartāla.

arterritory.com

titanium.lv

rus.lsm.lv

lr4

nra

tendences.lv

Galerija šodien (02.07.) apmeklētājiem nav pieejama no 13:30 - 17:00

Mary Zhang personālizstāde

游龙Pūķa laiva
Kultūras centrs Grata JJ un galerija MuseumLV

7.06. – 31.07. 2024.

Mary Zhang personālizstādē “Pūķa laiva” redzēsiet darbus, ko māksliniece izveidojusi 10 gadu laikā dzīvojot Rīgā. Izstādes atklāšana ir saistīta ar Pūķu laivu festivālu mākslinieces dzimtajā pilsētā.

Mary Zhang ir māksliniece, kas tver mirkļus, tāpēc izvēlējusies tehniku, kas ir ātrākā. "Ar arhitekta paradumiem un gadiem ilgu darbu zem liela spiediena ir dabiski, ka manās mākslinieciskajās tēmās parādās īpašības vārds "strauji". Ceru, ka mani darbi sasaucas ar šo strauji mainīgo sabiedrību. Es vēlos paust izpratni par mūsdienu sabiedrību un mīlestību pret mākslu,” viņa stāsta. Melnās un baltās līnijas ir iegūtas no mākslinieces asinīs esošā austrumu tintes gēna. Pēc katra darba pabeigšanas viņa pievieno senos ķīniešu dzejoļus un uzrakstus, pamatojoties uz attēlu, apvienojot ķīniešu un rietumu stilus.

Mary Zhang ir ļoti aktīva māksliniece, kas šo gadu laikā ir izveidojusi sadarbību ar Mihaila Čekova Rīgas Krievu teātri un citiem māksliniekiem, un šī ir viņas otrā izstāde galerijā MuseumLV. Drīzumā tiks izdota viņas otrā grāmata, kurā ietilps diskusija ar izstādes kuratori.

Izstādes laikā galerijā notiks divi projekti:

7. jūnijā Konfūcija institūta direktors He Dongs un slavenais sinologs Pēteris Pildegovičs tiks aicināti kopīgi vadīt dzejas lekciju.
9. jūlijā kopā ar Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) mākslinieci un pasniedzēju Irinu Trumpeli tiks prezentēta lekcija par Ķīnas tintes mākslas vēsturi un tehnikām un turku Ebru glezniecību.

Visi laipni aicināti pieteikties un piedalīties. Izstādes kuratore: Laura Tuča

Diena

Cien., galerijas MuseumLV apmeklētāji
7. jūnijā 15:00 aicinām uz lekciju par ķīniešu dzeju, ko vadīs Konfūcija institūta dekāns He Dongs un ievērojamais latviešu sinologs Pēteris Pildegovičs.
Lecture: Poems of the Dinasties of Tang and Song
He Dong: Izglītības zinātņu doktors, Dienvidķīnas universitātes profesors, Latvijas Universitātes Konfūcija institūta ķīniešu direktors
Pēteris Pildegovičs : Latvijas Universitātes profesors, LU Konfūcija institūta vadītājs.
Lūgums pieteikt savu dalību, sūtot vārdu, uzvārdu uz info@museumlv.com
Biļetes var iegādāties galerijā MuseumLV līdz 6. jūnijam un pasākuma dienā, iepriekš biļeti rezervējot.
Lekcijas valoda: ķīniešu, latviešu
Sarunvalodas: ķīniešu, angļu, latviešu, krievu
Kad: 7.06.
Cikos: 15:00
Ilgums: 2h
Kur: Andreja Pumpura iela 2, mākslas galerija MuseumLV
Dalības maksa: 15 eur

Dear visitors of MuseumLV gallery
On June 7, at 15:00, we invite you to a lecture on Chinese poetry, which will be co-hosted by professor Pēteris Pildegovićs, a prominent Latvian sinologist and Doctor Dong He.
Lecture: Poems of the Dynasties of Tang and Song
Pēteris Pildegovičs: Latvian Director of Confucius Institute ( University of Latvia)
Dong He：Chinese Director of Confucius Institute (University of Latvia).
Ed.D, Associate Professor of the South China Normal University.
Please register your participation by sending your name and surname to info@museumlv.com
Tickets can be purchased at the gallery MuseumLV until June 7
Lecture languages: Chinese, Latvian
Communication languages: Chinese, English, Latvian, Russian
When: 7.06. 15:00
Duration: 2h
Where: Andreja Pumpura iela 2, art gallery MuseumLV
Participation fee: 15 eur

Ritas Uļjanovas personālizstāde

“Kur satiekas stāsti…”

31. 05. – 31.07.

Šis ir tik īpašs laika posms - pavasaris lēnām pāriet vasarā, kad saule ir spēcīgāka un daba sasniedz savu pilnību. Šis ir īpašs laika posms, kas atspoguļo dabas pārmaiņas un jaunā sākšanos. Tieši šajā skaistajā laikā māksliniece Rita Uļjanova prezentē savu personālizstādi “Kur satiekas stāsti...” Izstāde ir kā aizraujošs ceļojums, kas atspoguļo māksliniecisko ceļu un attīstību. Katrā gleznā slēpjas kāds īpašs stāsts, atklājot dažādus tēlu raksturus. Vairumā darbu valda liriski harmoniskas noskaņas. Ar ilustratīvu tēlu starpniecību māksliniece vēlas atgādināt skatītājiem par tepat blakus esošo mīlestību un brīnumu pilno pasauli ap mums, ko bieži nepamanām ikdienas steigā.

“Es bieži sāku no parastiem ikdienas stāstiem, dzirdētā, redzētā, bet vienkārši runāju par to nedaudz alegoriski, izmantojot mitoloģiskus vai pasaku tēlus. Pasaule ir tik dažāda. To arī vēlos parādīt, ” saka māksliniece Rita Uļjanova

Rita Uļjanova ir pabeigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un tālāk studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, Glezniecības nodaļā. 2001.g – Iegūts maģistra grāds glezniecibā. Kopš 1997. gada piedalās izstādēs un konkursos. Ir iegūti vairāki apbalvojumi, tai skaitā 2022. gadā Rita Uļjanova ieguva 1. vietu galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ rīkotajā konkursā “Iluzorā realitāte”. Viņas darbi atrodas privatkolekcijās Latvijā, ASV, Izraelā, Italijā, Zviedrijā, Somijā, Norveģijā, Vācijā u.c

           

Aicinām ielūkoties pasaulē caur mākslinieces acīm un atklāt jaunus, aizraujošus stāstus, kas iegleznoti audeklā!

Diena

Spletnik

ixyt

Artūrs Smoļjaņinovs atgriežas no tūres Amerikā un aicina rīdziniekus uz koncertu ar godīgām vēlēšanām

21.maijā 18:30 kultūras centra Grata JJ galerijā MuseumLV interaktīvajā koncertā “Vārdi un mūzika” klausītājus pulcēs aktieris un mūziķis Artūrs Smoļjaņinovs. Skatītājiem būs iespēja nobalsot par sev tīkamākajām jaunajām dziesmām, kuras mākslinieks pirmo reizi izpildīja savas nesenās Amerikas turnejas laikā. Mīļākās kompozīcijas tiks iekļautas viņa jaunajā albumā. Smoļjaņinovs sola godīgas vēlēšanas – bez politikas un papildinājumiem, ar mīlestību un mieru.

Līdz 18. maijam ir iespēja iegādāties biļeti par izdevīgu cenu 25 eiro, dažas dienas pirms pasākuma biļetes cena 30 eiro.

Pirms diviem gadiem Artūrs pameta Krieviju un kļuva par pasaules cilvēku. Latvijā viņš atrada jaunas mājas, satika mīlestību un sāka savu radošo dzīvi gandrīz no nulles. Gada laikā mākslinieks no vietējiem mūziķiem izveidoja grupu cheLovek. Kopā viņi izdeva savu pirmo minialbumu "四" ("Četri"). Vienai no dziesmām “Elsinora” (“Palīdzi cilvēkam”) Latvijā uzņemts emocionāls video - talantīga un brīva cilvēka dvēseles sauciens.

Visu dziesmu mūzikas un vārdu autors ir pats Artūrs. Sacerēt dziesmas viņš sāka savā iepriekšējā krievu dzīvē. Savu žanru viņš sauc par “kino-roku”, un viņš pats darbojas kā režisors un scenārija autors katrai kompozīcijai, kurai parasti ir kāds varonis un ļoti kinematogrāfisks sižets.

“Gadu gaitā esmu uzkrājis daudz materiālu - muzikālu un poētisku... Es rakstu gandrīz katru dienu,” saka Smoļjaņinovs. – Lielāko daļu dziesmu vēl nav dzirdējis gandrīz neviens, pat mani mūziķi ne... Pēc savas pieredzes esmu pārliecināts, ka dziesma patiesi dzimst brīdī, kad tai ir pirmais skatītājs un klausītājs. Tas ir tā, it kā viņš viņu apaugļo, garīgo, piepilda ar īstu dzīvi... Vai arī nē - ir “aizdedzes kļūdas”. Nekad iepriekš nevar zināt, vai notiks dzimšanas brīnums. Tas [process] vienmēr sastāv no mēģinājumiem un kļūdām."

Smoļaņinovs sniedza savus pirmos nepublicēto dziesmu paraugus nesenās Amerikas turnejas laikā, tostarp protesta akcijas laikā pie Krievijas vēstniecības Vašingtonā - "Par godīgām vēlēšanām". Izrādes dažādās pilsētās piesaistīja pilnas zāles un vissiltākās publikas atsauksmes.

"Es redzēju ļoti laipnu, ļoti atvērtu cilvēku, ļoti īstu cilvēku," savā Instagram ierakstīja kāda skatītāja no Denveras. – Viņā vispār nebija dusmu vai pārspīlētas sarežģītības, absolūti nekā negatīva... Vai nu drosmīgs, vai fatālists. Un neatlaidīgs – neskatoties uz milzīgo nogurumu, viņš uzvedās ļoti drosmīgi. Publika viņu iemīlēja, cilvēki viņu praktiski nelaida lidmašīnā... Bija daudz mīlestības un gudras, dziļas dzīves tēmas.”

Vasarā Artūram būs jaunas turnejas Melnkalnē un ASV – grafiks ir ļoti saspringts. Latvija ir īpaša vieta jaunajā mākslinieka dzīves kartē. Tai tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Mīlestības un miera zīmē, kas mūsdienās cilvēkiem tik ļoti nepieciešama, notiks Artura Smoļjaņinova jauns instrumentālais koncerts ar grupas cheLovek pianistu Ēvaldu Lazareviču kultūras centra Grata JJ galerijā MuseumLV. Galerijas vadītāja Jūlija Eresko personīgi izvēlējās fotogrāfiju koncerta reklāmas plakātam, uzskatot to par mākslas aktu.

Pirms pasākuma sākuma katrs skatītājs saņems sarakstu ar dziesmu nosaukumiem un zīmuli. Viņš varēs atzīmēt visu, kas viņam patika vai nepatika. "Mēs organizēsim nelielas, bet ļoti godīgas un brīvas "vēlēšanas": "uzvarētāji" dosies tieši studijas darbā." – iesaka mākslinieks.

Protams, tiks izpildītas arī publikas jau iemīļotas dziesmas no iepriekšējā albuma... Pasākuma otrajā daļā mākslinieks atbildēs uz skatītāju jautājumiem. Nav šaubu, ka atmosfēra būs vissiltākā. Izdari savu godīgo izvēli.

Biļetes: https://www.bilesuserviss.lv/rus/bileti/gimenei/arturs-smoljaninova-koncerts-vardi-un-muzika-431144/

Teātra un kino aktieris, režisors un mūziķis Artūrs Smoļjaņinovs ir pazīstams masveida auditorijai galvenokārt ar savu lomu kā ierindnieks Ļjutijs vienā no ienesīgākajām postpadomju filmām par karu "9. rota". Viņa sarakstā ir vairāk nekā simts filmas, balvas no daudziem festivāliem. 10 darba gadi darba Maskavas “Sovremennik” teātrī un labdarības fonda Gift of Life patronāža. Pēc 24. februāra Smoļaņinovs nepārprotami iestājās pret karu un pameta valsti. Viņš ieskaņoja satīriskā projekta “Pilsonis dzejnieks” jauno sezonu, filmējās latviešu režisora​​Dzintara Dreiberga grāvējā “TTT”, kā arī vadīja publiskā dialoga projekta “Filosofija uz ūdens” jauno sezonu.

Mūziķis Evalds Lazarevičs ir pianists, komponists un improvizators, kurš uzstājies visā pasaulē no Baltijas līdz ASV un Kenijai, sadarbojas ar teātri, cirku un daudziem citiem starpdisciplināriem projektiem. Ēvalda bērnības elks bija Jurijs Ševčuks un DDT.

Projekta producente ir Jekaterina Lanskaja (KATUFILM) - starptautisku festivālu, televīzijas projektu, video darbu režisore un producente, Londonas L.I.M.P.A Film Award, Parīzes Starptautiskā īsfilmu festivāla un Ņujorkas Starptautiskā sieviešu festivāla galvenās balvas ieguvēja. Dokumentālās filmas Māja /Home/Дом par leģendāro kņazu Goļicinu dzimtu producente, asociētais producents filmai “Mātes piens” pēc Noras Ikstenes romāna motīviem. Projektu “Filozofija uz ūdens” un “Katrīnas sapņi” ideju autore un producente.

Šajā pavasarī un līdz pat vasaras vidum Florences Palazzo Strozzi ir apskatāma izcilā mūsdienu mākslinieka Anselma Kīfera izstāde “Kritušie eņģeļi”. Iedvesmojoties no šīm ziņām, aicinām jūs uzzināt vairāk par dzīvo ģēniju, apmeklējot lekciju, ko pēc mūsu lūguma sagatavojusi mākslas kritiķe un lektore Darja Samarina.

Anselms Kīfers ir humānists, pētnieks, filozofs, viens no talantīgākajiem un veiksmīgākajiem mūsdienu māksliniekiem. Viņa darbi atrodas Luvras pastāvīgajā kolekcijā, Gugenheima Modernās mākslas muzejā Ņujorkā un Bilbao. Viņa vērienīgā izstāde, kas ir satriecoša savā izmērā, tehnikā un izpildījuma sirsnībā, tiek rīkota lielajā Palazzo Ducale (Dožas pils) zālē Venēcijas galvenajā laukumā, slavenās Venēcijas biennāles 2022 ietvaros. Tajā pašā laikā pats Anselms Kīfers sevi uzskata par dzīves pētnieku, nevis mākslinieku klasiskajā izpratnē.

Anselms Kīfers pārsteidz ar savu mīlestību pret cilvēci, ar savu radošumu pārliecinoši pierāda, ka modernā māksla ir līdzvērtīga klasikai apbrīnas vērta un palīdz dziļi iedziļināties apziņā, aizdomāties par svarīgām lietām un pārdomāt mūžīgo.

Šim apbrīnojamajam ģēnijam veltītajā tikšanās reizē runāsim par viņa sarežģīto dzīvi un darbu, par slaveno totālo instalāciju Venēcijas biennāles 2022 ietvaros, kā arī par izstādi “Kritušie eņģeļi”, kas šajās dienās notiek Florencē, Strozzi pilī.

Kur: MuseumLV galerija

Kad: 23. maijs, ceturtdiena

Laiks: 18:30

Izmaksas: 15,- eiro

Lekcijas valoda - krievu

Saziņas valoda: krievu, latviešu, angļu

Biļetes var iegādāties caur saiti https://www.bilesuserviss.lv/rus/bileti/gimenei/lekcija-anselms-kifers-430799/

vai galerijā līdz 21. maijam