Personālizstāde. Jūlija Eresko. "SOS. Dzīvei ir nozīme"
28.10. 2022. - 11.01.2023.

Mūsu saiknes ir pārrautas, zaudētas pagātnē,
Mūsu saknes ir sagrautas, izrautas, pamestas,
Visi sapņi ir zuduši soctīklu pinumos,
Mūsu bērni ir aizmirsti,
Laikam plūstot ir sagrautas pilsētas.

Nevaram atsaukt atmiņā dzimtas sākumu,
Nevaram vērot vakara debesu skaistumu,
Sajust siltos vējus ķermenī,
Nevaram lasīt pagātnes nostāstus, pasakas.

Kur noglabāts mūžības nākotnes noslēpums?
Par ko tapsim, kam labo glabāt atmiņā?
Par pīšļiem pārvērtīsies jēga bezgalības tukšumā,
Viss atdursies vējiem kritušo eņģeļu Zemē.

Mūsu jūtu un domu, un spēku avots,
Kur pulsē mīla, ticība, labais un vēlme,
Tam virsū nāks visums bez dvēseles postīt,
Dzīvei ir nozīme, kad esam dzīvi,
Kad Visi ir dzīvi.

                    JJ (Jūlija Eresko)/  2022
(tulkojums: Irēna Petrova un Ilmārs Zvirgzds)

SOS. Dzīvei ir nozīme

   “Es tveru Tagadni kā artefaktu, iekļaujot to Nākotnē un piedāvāju aplūkot ainu, kurā dotajā vienādojumā vienīgais izdzēstais mainīgais ir cilvēks. Cilvēks, kas kļuvis par artefaktu.

     Nenoraidot Tagadni, neveidojot jaunu realitāti, es aicinu ielūkoties ticamā Nākotnē un novērtēt zaudējumu – tās civilizācijas unikalitāti, kura radījusi zinātni un reliģiju, mākslu un medicīnu, tehnoloģijas un sportu... Civilizācijas, kuras pastāvēšana šobrīd lielā ātrumā tuvojas nepārdomātas pašiznīcības solim.

     Es piedāvāju veidot savu viedokli par katra cilvēka dzīvības vērtību, par mūsdienu civilizācijas eksistences vienreizīgumu un sasniegumiem, un, balstoties uz pieredzi un pagātnes mantojumu, izvēlēties virzību uz dzīvību. Katrai dzīvībai ir nozīme. Ikvienai dzīvei ir vērtība. Any life matters now.”

    Izstāde “SOS. Life matters” ir izvietota galerijas MuseumLV divos stāvos.

    Galerijas pirmā stāva zālēs apskatāmas gleznas, kas tapušas dažādās tehnikās, izmantojot gan klasiskus, gan mūsdienu materiālus, kā arī JJ oriģinālie video darbi un objekti, kas tapuši sadarbībā ar neona meistaru Jāni Brolišu. Viens darbs no izstādes ir veltīts draugam Dinai Zuzānei.

    Otrajā stāvā, turpinot tēmu, “SOS. Dzīvei ir nozīme”, autors prezentē instalāciju “Cilvēku pamesta pilsēta”, kuru atbalstīja simtiem Rīgas bērnu ar saviem zīmējumiem, kā arī savu darbu galerijā ir radījis ielu grafiti mākslinieks KIWIE. Katram viesim ir iespēja kļūt par šī projekta līdzautoru, atstājot savu tēlu uz sienas kā piemiņu par uzturēšanos šajā nosacītās pilsētas daļā.

    Izstādes skaņu dizains – Iļja Kaļiņins. Tekstu lasa –Mihaila Čehova Rīgas teātra aktrise Tatjana Lukašenkova. Dzejoļa autore krievu valodā Jūlija Eresko, tulkojums – Ilmārs Zvirgzds, Irēna Petrova. Tekstu tulkojums – Dita Lūse. Video darbi – Jūlija Eresko un Aleksandrs Veingarts.

 

CV

Jūlija Eresko (JJ) mākslas izglītību ieguvusi Bostonas Mākslas institūtā, kā arī Rīgas Dizaina koledžā un Britu Mākslas akadēmijā Romā glezniecības un grafikas specialitātē. Viņa strādāja vizuālās mākslas jomā, kā arī izstrādāja interjera dizainu, mēbeļu dizainu. Piedalījusies daudzās izstādēs gan Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, gan ārpus Latvijas. 2017. gadā Rīgā un Šveicē nodibinājusi kultūras centru Grata JJ un galeriju MuseumLV, bet 2018. gadā – Grata Art Foundation. Viņa ir autors un scenogrāfs dažādiem galerijas MuseumLV projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, līdz pat šai dienai vada galeriju un kultūras centru Grata JJ.

Pateicība par radošo ieguldījumu un atbalstu: Irēnai Bužinskai, Laurai Tučai, Jānim Pūgam, Kristīnei Martinovai,  Didzim Grodzam, Jevģenijai Šafranekai, Jānim Brolišam, Aijai Rullei; kā arī par tulkojumu Ditai Lūsei, Irēnai Petrovai, Ilmāram Zvirgzdam.

Prese:

KDi.lv

VS.lv

titanium.lv

lsm.lv

zerkalo.lv

baltic.news

rus.jauns.lv

lr4.lsm.lv

lnkba.wordpress

la.lv

Artterittory

KDi.lv


Video:

8TV Latvija

LTV Kultūras ziņas


Izstādes virtuālā tūre

Personālizstāde.  Jevgēnijs Mermans “Bilžu atlants”.

26.08.2022. – 15.10.2022.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00

Konteksts
    Jevgēnijs Mermans ir ukraiņu izcelsmes mākslinieks, kurš šobrīd mitinās Izraēlā. Šī ceļojošā izstādē līdz Rīgai, ceļojusi caur Kijevu un Viļņu. Izstādi veido lielformāta gleznas, kuru tapšanu iedvesmojis ilustrēts ģeogrāfijas atlants, kurš vairākkārt publicēts Leipcigā 19. gs. beigās un 20.gs. sākumā. Kopā ar ainavām un dabasskatiem, ilustrācijas ataino valstu pamatiedzīvotājus, salas, tuksnešus un kalnus no dažādām pasaules vietām, detalizēti atklājot ķermeņa un galvaskausa uzbūvi, sejas pantus un mīmiku dažādām cilvēku rasēm un to nacionālajai piederībai, raugoties no vācu pētnieka perspektīvas, impērijas norieta un nacionālistiskās nacistu kustības dzimšanas laikā. Mākslinieka Mermana  eļļas gleznas seko ilustrācijām, kuras aplūkojamas atlanta otrajā daļā, kas veltīta ne – eiropeiskajām valstīm, liekot uzsvaru uz konkrētiem attēliem, kas pamodināja māksliniekā ziņkāri: cilvēki no dažādām kultūrām un piederības, šo zemju fauna un flora.
    Mermana izvēle, lietot mazos, monohromatiskos zīmējumus, kuri attēloti grāmatā, piešķirot tiem lielu, krāsainu interpretāciju, ir izaicinoša nostāja. Viņa darbos Ir grūti atrast lokālas atsauces, kā piemēram tas ir pašreizējā gleznu sērijā, kur viņš atsaucas uz Eiropas glezniecību (vai ilustrāciju). Tajā pašā laikā, attēlu izvēle var nebūt pilnība nejauša, iespējams  saistīta ar mākslinieka biogrāfiju un ģeo – politisko realitāti. Viņa pielietotais darbības princips šeit atgādina populārās mūzikas aranžijas jeb cover praksi vai vecu filmu reproducēšanu, ar kuras palīdzību viņš piesavinās oriģinālās ilustrācijas un “ietērpj” tās jaunā, personiskā un mūsdienīgā izskatā. Ar šo procesu attīstās diskusija par varas attiecībām starp dominējošo kultūru un kontrolēto kultūru, ko veidojis simtiem gadu ilgs koloniālisms. Diskusiju pastiprina attēlu izvēle no šī atlanta sējuma, kas, kā minēts, attiecas uz to, ko eiropieši dēvē par “trešo pasauli”. Mermana gleznas uzsver disonansi starp rietumu apbrīnu par “cildeno mežoni” un šo “mežoņu”
okupācijas un ekspluatācijas vēsturi un atgādina, kā vēstures gaitā un līdz pat mūsdienām bailes no svešā un nezināmā pārvēršas naidā un vardarbībā.
    Pēdējo mēnešu laikā šīs debates un pārdomu naratīvs ir kļuvis aktuāls, ņemot vērā Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un tās pilsoņiem. Krievijas vara, kura kā ar lāča tvērienu stipri ieskāva Austrumeiropas valstis gandrīz visu 20.gs, cīnās, lai atteiktos no kultūras un ekonomikas  kontroles pār bijušo Padomju Savienību, un ir pasludinājusi Ukrainu par daļu no Krievijas, bet tās pilsoņus par krieviem. Ukrainas neatkarību un atgriešanos pie sākotnējās kultūras un valodas Krievijas hegemonija uztver kā sacelšanos , bet tuvošanos rietumu valstīm kā draudus Krievijai. Mermana gleznās apspriestais dominēšanas un kontroles jautājums tāpēc nav vēsturisks jautājums, tas ir laikmetīgs un aktuāls un skar personiski mākslinieku, viņa dzimteni, ģimeni un draugus. Jevgēnijs Mermans uz atlantu raugās ar gleznotāja acīm, viņš tikai atsaucas uz zīmējumiem un ignorē vāciski rakstīto tekstu, ko viņš nespēj izlasīt. Viņa gleznieciskā maniere šajā darbu sērijā ir mazāk rūpīga un mazāk reālistiska salīdzinājumā ar atlanta izdevuma ilustratoru. Viņš izvēlas sev, kā gleznotājam interesējošas tēmas un kompozīcijas, ik pa laikam vienā gleznā, apvienojot dažādas ilustrācijas vai tikai atsaucoties uz kādu nodaļu no orģinālās ilustrācijas. Rezultātā ir tapusi ļoti krāsaina gleznu sērija, ko raksturo ātri un izteiksmīgi otas triepieni, kas piešķir jaunu un papildinātu dzīvi vecajai pasaulei, ko 20.gs. lielie vēsturiskie un traumatiskie notikumi ir mainījuši līdz nepazīšanai.
    Izstāde tapusi ar dāsnu Kijevas un Viļņas “Tsekh” laikmetīgās mākslas galeriju atbalstu.
Kurators: Ilans Wizgans

BIO
Izglītība
1985-1987 — Kijevas mākslas skola. Tēlotājmākslas nodaļa. Ukraina. 1989-1990 — Kijevas Tēlotājmākslas akadēmija. Ukraina. 1996-1998 — Vizuālās mākslas skola. (SVA). Videomāksla un saistītie mediji. Ņujorka,
ASV.
Selektīvas izstādes un projekti
2021 – “Mākslas sargi”. Citronu rāmju galerija. Telaviva (solo izstāde) 2020 – “Inneroutfuture” – īpašs projekts. Nulobaz galerija. Telaviva. Izraēla (solo izstāde) 2019 – “Bilder Atlas 1”. Tsekh galerija. Kijeva. Ukraina (solo izstāde)
2019 – “Teritorijas” .MACT / Museum and Center of Contemporary Art, Ticino, Šveice. (grupu izstāde)
2016 — "Morte Faschismus. Morte Kommunismus". HKHTC, Honkonga. (solo izstāde) 1998 — Telhai muzejs. Augšgalileja, Izraēla. (grupu izstāde) 1997 - "Pēdējais varonis". Galerija Kamera neskaidra. Telaviva, Izraēla. (solo izstāde) 1996. gads — projekts “Stacijas pārveide”. Telaviva, Izraēla. (grupu izstāde) 1995 — "Par garīgo mākslā. V. Kandinskis", Jeruzalemes pilsētas galerija. (solo izstāde) 1995. — "Sapņi par Puntu", Sāras Konforti galerija. Telaviva, Izraēla. (solo izstāde)
Apbalvojumi
2019. gads — 1. balva 33. Kioto mākslas festivālā, starptautiskā žūrijas mākslas izstāde, Japāna.
Selektīvas mākslas darbu kolekcijas
Jeruzalemes pilsētas kolekcija.
Honkongas holokausta un tolerances muzejs.






 
 

 
Labdarības projekts GRATA BALVA 2022  “#iluzorā #realitāte” Ukrainas bēgļu atbalstam
26.08.2022. – 15.10.2022.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00

GRATA BALVA ir starptautisks projekts, kas ir kļuvis par galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ tradīciju, ik gadu aicinot profesionālus māksliniekus radīt oriģināldarbus, tā veicinot jaunradi. Projekta mērķis ir nodrošināt platformu māksliniekiem savstarpējai radošai komunikācijai un pieredzes apmaiņai, kā arī iepazīstināt plašāku auditoriju ar mākslinieku daiļradi. GRATA BALVA 2022 vizuālās mākslas konkurss šogad noris īpašā formātā – kā labdarības konkurss. Visi līdzekļi, kurus kultūras centra GRATA JJ galerija MuseumLV iegūs pārdodot konkursa darbus, tiks novirzīti kā materiālā palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā.
Katru gadu konkursa organizatori izvēlas konkursa tēmu, šogad tā ir “#iluzorā #realitāte”. Ikdienā mēs radām realitāti, kuras pamatā ir mūsu pašu ilūzijas. Mūsdienu pasaules realitāte, pašai pastāvīgi mijiedarbojoties, iznīcinot un radot jaunus apstākļus, izsit mūs no personīgajām, mūsu būtībai pakārtotajām telpām un iemet mūs pasaulē, kas sastāv no sabiedrības vēlmēm un ilūzijām. Radošā iluzorā telpa ir īpaša pasaule, kas pieder katram no mums, atspoguļojot mūsu uzskatus, gaumi, raizes, skaistuma izjūtu, cerības un sapņus. Radošā iluzorā telpa – tā ir īpaša pasaule, kurā mēs eksistējam paralēli reālajai pasaulei.  
GRATA BALVA vizuālajā mākslā ir divas naudas prēmijas - katra 500 EUR. Visi MuseumLV galerijas ieņēmumi no šo darbu pārdošanas, ieskaitot pirmo no divām galerijas balvām 500 eiro apmērā, tiks ziedoti «Young Folks Lv», https://youngfolks.lv/

kuru entuziasti strādā 24/7 tieši uz vietas (stacijā un autoostā) ar ienākošajiem tranzīta ukraiņu bēgļiem. Otrās prēmijas likteni nosaka izstādes apmeklētāju balsojums.  Tādā veidā organizatori cer panākt lielāku sabiedrības interesi par vizuālo mākslu un tās procesiem, kā arī piesaistīt radošajai videi plašāku auditoriju. Lai nodrošinātu pēc iespējas godīgu skatītāju balsojumu, visi darbi tiek izstādīti ar numuriem, bez autoru vārdiem. Balsošana noris klātienē visu izstādes laiku, kā arī galerijas MuseumLV mājaslapā. 

Naudas balva izstādē ir stimulējošs faktors, kas dod svarīgu atbalstu radošajai darbībai un ir mākslinieka darba novērtējums. Izstādes laikā visi darbi tiek piedāvāti pārdošanai interesentiem. Par iepriekšējo gadu nominantiem un uzvarētājiem jau ir kļuvuši Juris Ģērmanis, Aleksejs Naumovs, Dita Lūse, Vadims Markevičs, Linda Kozule, Anita Paegle un Ilze Muceniece-Adamaite. Visa informācija par labdarības fondu GRATA atrodama šeit  https://museumlv.com/about_us/, fonda GAF “Art helps vision” labdarības izstāde un “Art helps vision” labdarības izsole.

GRATA BALVA konkursa izstādes:
 "Mistērija. Rituālā māksla"
"Spēka avots"
“#artefakts #piektācivilizācija”

Mākslas darbu katalogs

Citi resursi internetā:

epadomi.lv

Diena.lv

e360.lv

titanium.lv

rus.lsm.lv

rus.jauns.lv

5 gadi – 50 izstādes – 140 pasākumi – 1892692 mājaslapas apmeklējumi


Kultūras centra Grata JJ un mākslas galerijas MuseumLV tapšanas pamatā ir ideja par mūsdienu Latvijas sabiedrības apvienošanu un izglītošanu un to Latvijas mākslinieku atbalstu, kuru karjera ir veidojusies jau pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas.


Galerijas interešu lokā ir gan tie laikmetīgās mākslas pārstāvji, kuru radošā darbība bāzējas klasiskajās Eiropas kultūras vērtībās, gan arī tie mākslinieki, kuru radošā izpausme ir novatoriska un pārsniedz vispārpieņemtās robežas.


Galerija MuseumLV organizē gan grupu izstādes, gan arī personālizstādes, kas ilgst aptuveni mēnesi - četras nedēļas. Dažkārt galerijā ir iespēja apskatīt trīs dažādas izstādes vienlaikus. Piecu gadu laikā notikušas 50 izstādes, 90 lekcijas un 30 meistarklases. Mājaslapas skatījumu skaits pārsniedz vienu miljonu astoņsimt tūkstošus.


Kultūras centrā iekļaujas arī labdarības fonds "Grata Art Charitable Foundation", izglītības programma "Akadēmija GRATA" un ikgadējais vizuālās mākslas konkurss "Grata Balva".


Lielu popularitāti mākslinieku vidū ir iemantojusi gadskārtējā konkursa izstāde "Grata Balva". Šajā konkursā ir divas nominācijas: galerijas MuseumLV piešķirtās balvas mērķis ir vecākās paaudzes mākslinieku atbalsts, bet skatītāju simpātiju balva sniedz iespēju atklāt jaunus talantus.

Visi autori, ar kuriem sadarbojamies, ir profesionāli mākslinieki, daudzu darbi ir apskatāmi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī citos nozīmīgos Latvijas un pasaules muzejos.

Esam pievērsušies arī interešu izglītības projektiem – organizējam iknedēļas lekcijas mākslas vēsturnieku vadībā; veidojam video sižetus par izstādēm un dokumentālās filmas par mūsdienu latviešu māksliniekiem galerijas Youtube kanālam https://youtube.com/channel/UCoUIcssPBmdjrpc6Sz-_Eqw; piedāvājam mākslinieku meistarklases, tiešraides; ikvienam interesentam pieejamas diskusijas par mākslā aktuāliem tēmatiem ar mākslas kritiķu un mākslinieku dalību, radošas mākslas nodarbības pieaugušajiem un bērniem, dzejas vakari, koncerti, teātra uzvedumi, dokumentālo filmu seansi un daudzas citas izglītojošas aktivitātes. Nodarbības vada profesionāli mākslas vēsturnieki un kritiķi, kuru darba vietas ir gan Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, gan Latvijas Mākslas akadēmija, gan Latvijas Zinātņu akadēmija - augstu akadēmisko grādu īpašnieki.


Draugi, jūs varat uzdot jautājumu - kāpēc mūsu darbība ir tik intensīva? Projekts MuseumLV mums nav spēle, nav darbs, bet gan mūsu radošās dzīves piepildījums. Tā ir mākslinieka dzīve un vēlēšanās tajā dalīties ar visiem, kas ir gatavi to saņemt.


Mēs pateicamies mūsu apmeklētājiem, viesiem, māksliniekiem, mākslas pasaules darboņiem un visiem, kuri nav vienaldzīgi pret radošiem cilvēkiem, kuri piedalās galerijas aktivitātēs un atbalsta mūs ar savu līdzdalību un uzmanību 5 gadu garumā. Galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ komanda vēl visiem veselību, labklājību un mieru.

Personālizstāde. Portreti fotogrāfijās “Jānis Deinats. Laiki. Tik salda.”
26.05. - 9.07.

Laiki atstāj pēdas sejās. Katrā sejā savas. Tā rodas portreti. Laiki mainās. Portreti paliek. Kā starplaiki.
Ir vēl ekspozīcijas laiki. Gaismas daudzums, kas parādās sejās. Tiek fiksēta gaisma cilvēkā.
Vai tās trūkums. To rādīs laiki. Ir radoši laiki, politiski laiki, juku laiki, nelaiki.
Portreti neklusē, jo tajos ir laiki.

Izcilais fotogrāfs Jānis Deinats fotografē kopš 1989. gada, pazīstams kā ievērojams portretists, kuram līdz šim portretu izstāde tā īsti nav bijusi.
J.Deinata fotoportreti ir sava laikmeta vizuālā liecība. Izstādē LAIKI. TIK SALDA. būs redzami vairāk nekā 70 Latvijā pazīstamu cilvēku portreti – tie ir daudziem zināmi ļaudis - politiķi, sportisti, mūziķi, dzejnieki, aktieri. Kaut gan, būsim godīgi, šī ir arī izstāde par aizmiršanu un pat ja šodien tajā ienāktu mūsdienu jauniešu grupa, tad lielais vairums no viņiem jautātu, kas ir visi šie “onkuļi “un “tantes”. Bet vēl pēc gadiem divdesmit? Pazīstamība mūsdienās ir ātri pārejoša neatpazīstamībā.
Izstāde mākslas galerijas MuseumLV telpās aizņems 2 stāvus. Viena no telpām būs veltīta izcilajai Nacionālā teātra aktrisei Elzai Radziņai. Meklējot savā arhīvā attēlus izstādei, šī gada februārī J.Deinats atrada deviņdesmito gadu sākumā izfotografētu filmu, kurai attīstīšanas laikā sabojājās emulsija. No šis filmas (kura bija ražota rūpnīcā SVEMA Šostkā, Ukrainā) iegūtie attāli bija ārkārtīgi spēcīgs pārsteigums. Vēl spēcīgāku iespaidu radīja fakts, ka Elza Radziņa ir dzimusi 1917.gadā Pirmā Pasaules kara latviešu bēgļu ģimenē Harkivā, Ukrainā.
Atsevišķā telpā būs skatāmi lielformāta (130x100m) attēli - fragmenti no autora foto sērijām FOTOGRAFĒJU ATTĀLINĀTI un FOTOGRAFĒJU. Sērijas, kas tapušas COVID -19 pandēmijas laikā, veido liecību par šo laiku un tā psiholoģisko tipoloģiju, vizuāli akcentējot sociālo attiecību “pārrautības” efektu un asi izjūtamo cilvēka mazuma sajūtu jaunās, nezināmās, ”lielās” pasaules vidū.



Latvijas Radio 1 Rus.jauns.lv LTV1 Kultūras ziņas

14. aprīlī parastais darba laiks 11.00 - 19.00

15. aprīlī - brīvdiena

16. aprīlī - brīvdiena

17. aprīlī - galerija slēgta kā parasti

18. aprīlī - galerija slēgta kā parasti

19. aprīlī parastais darba laiks 11.00 - 19.00

Kopizstāde.  Giorgia Zhang, Siqi Chen, Mary Zhang “On the move”.

13.04.2022. – 14.05.2022.

Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ

Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00

KUSTĪBĀ

Pārcelšanās uz citām valstīm ir balstīta uz brīvu izvēli, bet dažiem tā diemžēl ir nepieciešamība. Mūsu civilizācija visā savas attīstības vēsturē ir saskārusies ar migrācijas jautājumu, īpašu vietu šajā procesā ieņem bēgļu problēma, un šodien šī tēma mums ir kļuvusi vēl jūtīgāka.

Mūsdienās vairāk kā jebkad saskaramies ar jēdzienu “pasaules iedzīvotājs”. Šobrīd ļoti daudz cilvēku izvēlas studēt ārzemēs, ceļot un iepazīties ar jaunām citu tautu tradīcijām, pārcelties uz dzīvi citur, uzkrājot citu valstu kultūras pieredzi. Arvien biežāk tiek runāts par kultūras atšķirībām, par pieņemšanas nepieciešamību caur iesaistīšanos, līdzdalību un dzīvošanu kā empātijas formu, par iespējām paplašināt savu personību, pētot līdzības un atšķirības. Jēdziens “citāds” ir kļuvis par sarunu tematu ikvienā sabiedrībā, kur, protams, viedokļi par šo fenomenu joprojām dalās. Neapšaubāmi, tas ir saistīts ar to, ka kultūra visos laikos ir spēcīgākais identifikators gan indivīdiem, gan tautām. Bieži vien šis jautājums rada zināmu neizpratni sabiedrībā un, iespējams, bailes no kaut kā jauna, kas tiek uztverts kā apdraudējums vecajiem pamatiem un paaudžu tradīcijām, kas nostiprinātas zemapziņā.

Projekta autori spriež, ka šobrīd mums visiem ir jāvizualizē stāsti par cilvēku dzīvi ārpus dzimtenes, stāstus par cerību, par savstarpēju sapratni, par mīlestību pret cilvēkiem, neatkarīgi no tautības. Šis projekts ir par drosmi iet tālāk, par vēlmi būt kustībā, jo pasaule ir iespēju pilna. Mums visiem ir vajadzīgs draudzīgs padoms un sirsnīga līdzdalība, un šobrīd to cilvēku pieredze, kuri izvēlējušies dzīvi ārpus dzimtenes, kļūst par atbalstu tiem, kas atstājuši savu valsti.

Dr. Siqi Chen ir veltījusi vairākus pētījumus bēgļu bērnu jautājumam. Kā cilvēki pielāgojas dzīvei citā valstī un kā tas ietekmē cilvēka psihi, kāds atbalsts no malas ir nepieciešams... Par šiem un citiem jautājumiem tiks runāts izstādes laikā.

Izstāde ir veltīta 3 paaudžu ieskatiem un pētījumiem par mūsdienu sabiedrību. Jūs piedzīvosiet Z – paaudzes ieskatu par minoritāšu ikdienas dzīvi. Tiks piedāvāta Y paaudzes reprezentācija par plašiem pētījumiem, kas sakņojās instalācijās, video, fotogrāfijās un disertācijā, sasaistot faktus un indivīdus, lai atspoguļotu daudzveidīgu sociālo pieredzi nelielai sabiedrības grupai. Visbeidzot, X paaudzes izpratne par robežām starp dzīvi, sniegumu un reprezentāciju plašākā sociālajā struktūrā, kas tiks attainots ar glezniecības palīdzību.

Dr. Siqi Chen (1990) ir pētniece un arhitekte, kura dzīvo Berlīnē. Izstādes ietvaros, Siqi instalācijas, video, fotogrāfijas un intervences ir balstītas uz plašu izpēti, kas ir saistīti ar bēgļu bērnu dzīves aprakstiem mītnes zemēs, to psiholoģiskajām sekām, sociālo konfliktu mantojumu un to ilgstošo ietekmi uz globālo kapitālismu. Savā darbā viņa bieži saista faktus un indivīdus, lai atspoguļotu kādas nelielas sabiedrības daļas daudzveidīgu izdzīvoto sociālo pieredzi. Viņas mērķis ir doties uz jaunām vietām, lai sniegtu cilvēkiem ieskatu kopīgai pieredzei un paaugstinātai izpratnei.

Mary Zhang/Hongge Zhang (1967) dzimusi Ķīnā. Viņa ir izvēlējusies Rīgu par savām mājām. Hongge ir māksliniece un arhitekte. Pēdējo 20 gadu laikā viņa ir strādājusi pie tradicionālās Ķīnas vēstures, kaligrāfijas, antīko rakstu attēlošanas kombinācijās ar jaunām mākslas tehnikām. Mary Zhang aicinājums ir izprast Austrumu un Rietumu kultūru dažādību, palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem veidot labas attiecības ar ķīniešiem un pārvarēt plaisu starp abām tautām. Viņa aicina nebaidīties no kultūras atšķirībām un doties pretī saviem sapņiem, cienot un pieņemot tās valsts vērtības, kurā cilvēks atrodas vai nu savu tieksmju vai apstākļu dēļ.

Giorgia Chang/ Chang Zhang (2005) ir topošā režisore un māksliniece, Mary Zhang meita. Chang ilustrē Z paaudzes ieskatu par pasauli. Viņas video darbi atspoguļo minoritāšu ikdienas dzīvi no kultūras un reliģijas perspektīvas.

Izstādes “On the move” kurators: Laura Tuča

Citi resursi internetā:

titanium.lv

leta.lv

diena.lv

arterritory.com

rus.jauns.lv 

LTV Kultūras ziņas

 

Saistībā ar ekspozīcijas maiņu galerijas otrajā stāvā, galerija 09.04. un 12.04. apmeklētājiem ir slēgta. Gaidīsim jau 13.04. uz jauno izstādi "On the Move".
Izstādes autori: Mary Zhang, Giorgia Zhang un Siqi Chen