Лого

MUSEUM LV

Grata JJ

4811

1130910

Filtre d'archive

Date: Select date in calendarSelect date in calendar
  

Dita Lūse, Starp logiem, 60x60, Eļļa / Audekls, 2020

02.11.2020

Cienījamie kultūras centra GRATA JJ galerijas MuseumLV kolēģi un draugi! Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ esam nolēmuši pēc iespējas vairāk pasargāt jūs un sevi, tāpēc, neskatoties uz visām oficiālajām atļaujām, pēc vairāku nedēļu ilgām šaubām tomēr nolēmām uz vienu mēnesi pārtraukt galerijas darbu un atlikt visus plānotos pasākumus un aktivitātes. Decembrī turpināsim demonstrēt Ditas Lūses personālizstādi “Saliktais laiks” ekspozīcijas telpā pirmajā stāvā, kā arī kultūras centra GRATA JJ otrajā stāvā atklāsim pirmsziemassvētku izstādi - izpārdošanu “100 autori - 100 darbi”. Aptuvenais darbības sākuma datums tiek plānots 1. decembris. Tiekamies decembrī, palieciet veseli un optimistiski!

MuseumLV galerijas komanda


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Matériaux attachés


Dita Lūse. Personālizstāde "Saliktais laiks"

Dita Lūse. Vēstules. 2020, Audekls, eļļa, 120x160 cm

24.10. - 28.11.2020

Dita Lūse. Personālizstāde "Saliktais laiks".

Strādājot pie izstādes darbiem, arvien vairāk domāju, ka katra cilvēka laiks ir personisks un unikāls, un kopīgais, universālais laiks ir tikai ilūzija. Mūsu katra tagadne sastāv no realitātes, no nākotnes gaidām un no pagātnes atmiņām, kuras ataust prātā kāda impulsa izraisītas. Iedziļināšanās pagātnē un atmiņas, tai skaitā mantotās atmiņas, reizēm ir tik spēcīgas, ka darbojas vizuāli aktīvāk nekā tagadnē acu priekšā redzamais.

Līdzīgi kā ožas atmiņa, kas visilgstošāk saglabājas cilvēka prātā un ļauj izjust smaržas, balstoties uz atmiņām par reiz piedzīvoto, tāpat reizēm arī redzamais attēls rada līdzīgu impulsu - skatoties uz kādu vizuālu liecību, tu domās tiec aizrauts citā laikā un vietā, un ieraugi savā iztēlē pavisam citu ainu vai notikumu un aizmaldies domu labirintos.

Kāpēc vidējās paaudzes māksliniekus šobrīd nodarbina iedziļināšanās sevī un pagātnē? Viens no iemesliem varētu būt tas, ka ir izaugusi jauna "telefonu paaudze", kurai lielā mērā ir zudusi saikne ar pagātni un, iespējams, mākslinieki to intuitīvā līmenī uztver un mēģina caur saviem darbiem mest tiltu starp tiem laikiem, kad bija vēstuļu un ģimenes fotoalbumu kults, un tagadējo instagram laikmetu. Varbūt tā ir nostaļģija, no vienas puses saprotot, ka tāda ir šī laika realitāte, bet no otras puses ir skumji par aizejošo, ir sentiments pret to.

Vēstules un to rakstīšana un saņemšana ir attiecību forma, kas mūsdienās ir gandrīz pilnībā izzudusi, taču tā ir paliekoša attiecību liecība – kaut kas tāds, ko mūsdienu attiecības nespēj atstāt taustāmā formā. Vēstules ir arī apliecinājums laikam, ko viens cilvēks velta otram, tas ir kaut kas tāds, ko mūsdienās nedaram, mēs savu laiku daudz mazāk veltam otram cilvēkam. Mūsdienu saziņa ir īsa, fragmentēta, nerūpīga, mazlaikietilpīga un tas bieži vien kļūst par apgrūtinājumu attiecību kopšanai un izbaudīšanai.

Izstādes centrālais tēls ir attiecības, to atstātās liecības, kuras joprojām aktīvi ietekmē pēcnācējus. Varbūt ir būtiski un skaisti reizēm apstāties un paskatīties uz divu jaunu cilvēku mīlestību vai dzīves līkločiem caur viņu atstātām liecībām – vēstulēm un fotogrāfijām, kas laika zoba apdzeltējušas, tomēr mūs iespaido un parāda, no kurienes mēs nākam un kas mēs esam?

Izstādes iedvesmai izmantotas autentiskas vēstules un fotogrāfijas no ģimenes arhīva.


Ekspozīcija ir skatāma MuseumLV galerijas pirmajā stāvā.
Ieejas maksa 5 Eiro pieaugušiem, 2 Eiro - biļete ar atlaidi.


Tickets LV

Citi resursi internetā:
Delfi.lv
Arterritory.com
100 g kultūras
Rus.lsm.lv
LTV7


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Matériaux attachés


"#artefakts#piektācivilizācija". III Grata Balva vizuālajā mākslā 2020

12.09. - 17.10.2020

Kultūras centra Grata JJ galerijas MuseumLV ikgadējā starptautiskā konkursa izstāde “GRATA BALVA” jau trešo reizi ver durvis apmeklētājiem un projekta dalībniekiem. Pavasarī, neskatoties uz visām tā brīža grūtībām, galerija uzaicināja vairāk nekā 150 māksliniekus radīt konkursa darbus par tēmu “#artefakts#piektācivilizācija”. Profesionāli mākslinieki no Latvijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas un Britānijas izteica vēlmi piedalīties projektā. Diemžēl ārzemju autoru darbi nav varējuši šķērsot valstu robežas, tāpēc šogad vairāk nekā divsimt latviešu mākslinieku darbus papildinājām ar ārvalstu kolēģu darbiem no iepriekšējo GRATA BALVA izstāžu fonda.

GRATA balva patiesībā ir divas balvas no MuseumLV galerijas fonda - katra 500 eiro vērtībā. MuseumLV galerijas pārstāvji savu kandidātu izvēlas, balstoties uz ilglaicīgu, auglīgu sadarbību starp galeriju un autoru, un konkursa izstādes atklāšanas ceremonijā pasniedz GRATA naudas balvu. Savas balvas pasniedz arī kultūras centra GRATA JJ draugi un kolēģi, kuri ir izteikuši vēlmi atbalstīt kādu no konkursa dalībniekiem. Otrās GRATA balvas likteni nosaka izstādes apmeklētāji, balsojot par savu iecienīto darbu vai mākslas priekšmetu visā izstādes laikā. “Skatītāju simpātiju balva” uzvarētājam tiek piešķirta pēc balsu apkopošanas nākamās izstādes atklāšanas ceremonijā galerijā MuseumLV. Lai saglabātu godīga balsojuma formātu, visas gleznas un mākslas priekšmeti tiek izstādīti, neminot autoru vārdus. Katram skatītājam ir iespēja piešķirt balsi par sev tīkamāko darbu, norādot gleznas numuru uz biļetes tieši galerijā vai internetā, atzīmējot darba fotoattēlu MuseumLV un Grata JJ mājas lapā sadaļā “Blogs - Grata Balva 2020 – darbi”. Šogad visiem projektā iesaistītajiem māksliniekiem konkursa darbu radīšanai tika piešķirti audekli divos formātos - 40 x 40 cm kvadrāts, vai apaļš ar diametru 40 cm. Tieši šie darbi arī tiks vērtēti. Savu vietu izstādē atradīs arī autordarbi citās tehnikās un materiālos, turklāt katrs dalībnieks var izstādīt vēl vienu vai divus tematiski atbilstošus darbus, lai bagātinātu sava darba kontekstu. Pilns darbu katalogs ir pieejams MuseumLV mājas lapā, visi darbi ir iegādājami. GRATA balvas atbalstītājs ir ekoloģisko māju ražotne Grata Eco House.

2020. gada balvu izstādes nosaukums un tēma ir “#artefakts#piektācivilizācija”. Straujā fundamentālās un lietišķās zinātnes sinerģija rada jaunas teorijas par Visuma rašanos, par Zemes veidošanos, par saprātīgas dzīvības izcelsmi un attīstību, par iespējamo sabrukušo civilizāciju skaitu. Vai esam pirmās apzinīgās būtnes, kuras kā savu adresi un vienīgo mājvietu ir norādījušas planētu Zemi Saules sistēmā, Oriona piedurknē, Piena ceļa galaktikā, Vietējā galaktiku kopā, Jaunavas klasterī, Laniakejas galaktiku superklasterī, Valzivs-Zivju superklasteru sistēmā, galaktiskajā Perseja–Pegaza pavedienā? Vai atbildi uz šo jautājumu mēs spēsim atrast savas dzīves laikā? Vai arī mūs gaida nākamā attīstības pakāpe, kurā atklāsies citi uzdevumi? Mums nav zināma rītdienas vēsture, mēs pat nezinām, kādu lomu paši sev piešķirsim pēc 24 stundām. Acīmredzama ir tikai “šodiena”, un tikai šodien mums ir iespēja izveidot un savam nākotnes “es” atstāt artefaktu, kas apliecinātu mūsu eksistenci Mājas vēsturē. Identifikācijas zīme, īpaša klātbūtnes norāde, spilgta līnija vai akvarelisks tēls. Mēs apzīmējam “šodienu”, lai ieietu portālā, kura nosaukums ir “rītdiena” un uzrādītu savas tiesības uz vēl vienu laimīgu dienu uz šīs #piektās civilizācijas planētas. Pēc Marksa Vartofska vārdiem, “artefakts kultūras evolūcijai ir tas pats, kas gēns bioloģiskajai evolūcijai”.

Esam pateicīgi kultūras centra Grata JJ galerijas MuseumLV draugiem un kolēģiem: sporta preču veikalu tiklai “Sportland” un mākslinieku preču veikaliem - Galerijai «M6», “Radošo Darbu Galerija”, “Vilhelms” un “Vilori”, kuri izteica vēlmi ar savām balvām atbalstīt konkursa dalībniekus.

Ekspozīcija ir skatāma MuseumLV galerijas divos stāvos.
Ieejas maksa 5 eiro pieaugušiem, 2 eiro - biļete ar atlaidi.

Citi resursi internetā:
reitingi.lv
titanium.lv
baltics.news
lsm.lv
lsm.lv - Video
rus.lsm.lv
Arterritory.com
Mumspatik.lv
Baltic-course.com
Allevents.in
Findglocal.com
Replay.lsm.lv
LTV 7
Mixnews.lv

Darbu katalogs


Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Matériaux attachés


PĒTERIS ČAIKOVSKIS “GULBJU EZERS”

Baleta cienītājiem, iespējams, ir grūti aptvert, ka vienu no slavenākajiem baletiem pasaulē, kura muzikālās tēmas mūsdienās dzirdamas it visur, pirmizrādē Maskavas Lielajā teātrī 1877. gada 4. martā skatītāji nepieņēma un tas tika uzskatīts par neveiksmīgu. Sākotnējo Jūliusa Vaclava Rezingera horeogrāfiju vēlāk rediģēja cits baletmeistars – Mariuss Petipā, ieviešot daudzus jauninājumus, un šis uzvedums Marijas teātrī 1895. gadā, jau pēc komponista nāves, kļuva par baleta klasiku.


Baleta sižeta pamatā ir vairāki motīvi, kas arī pirms tam nereti izmantoti skatuves darbos, teātrī, operā. Stāsts ir par Odetu, Odīliju un Zigfrīdu, kurā reālais saplūst ar fantastisko. Šs balets jau vairāk kā simts gadus no izpildītājiem prasa aktierisko meistarību, spēju pārliecināt skatītāju.



Šķiet, ka neviens cits mākslas darbs padomju kultūrtelpā nav bijis tik populārs: to izrādīja, kad valsti apmeklēja svarīgi viesi, atsevišķus mūzikas fragmentus translēja radio un izrādīja televīzija kad mūžībā bija aizgājis kāds no augsti stāvošiem partijas darbiniekiem.


Lita Beiris kopā ar Aleksandru Rumjancevu savu pirmo “Gulbju ezeru” nodejoja 1977. gada martā. Tolaik bija pieņemts, ka Odetu un Odīliju dejo viena un tā pati balerīna. Divi dažādi tēli, ko balerīnai jāspēj parādīt vienā izrādē, un, pēc slavenās dejotājas Annas Priedes teiktā, ne katrai tas izdodas. Beiris to izdarīja spīdoši, izdzīvojot šo lomu daudzas reizes gan Latvijā, gan daudzviet pasaulē. Tāpat kā kritika, arī pati māksliniece uzskata šo lomu par veiksmīgāko savā karjerā un saka, ka šī loma ir “cīņa starp mīlu un naidu, labo un ļauno”. Īpašs stāsts ir par 1978. gada viesizrādēm Lionā, Francijā. Padomju režīma nežēlastībā krita Litas partneris Aleksandrs Rumjancevs, kurš nevarēja piedalīties izrādē un, lai glābtu to, no Maskavas atbrauca slavenais latviešu dejotājs Māris Liepa. Tikšanās ar šo meistaru māksliniecei pavēra jaunus apvāršņus un tēla interpretāciju. Partneris balerīnai pēc izrādes uzdāvināja smaržas Chanel Nr. 5, kuras joprojām ir viņas iemīļotais parfīms.


Arī tēlotājmākslā vārdu savienojums “Gulbju ezers” ir jau ar savu vēsturi: kādam māksliniekam šis nosaukums jau ir sinonīms vārdam balets, citam – iespēja radīt savu, jaunu stāstu. Pasakā Zigfrīdu un Odetu viļņi ierauj ezera dzelmē, kamēr izstādē izvēlēto gleznu sižets skatītājam atļauj tā brīvu interpretējumu.


Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns


Matériaux attachés


ĀDOLFS ADĀNS “ŽIZELE”

Franču komponista Ādolfa Adāna (1803 – 1856) baletam “Žizele” liktenis ir bijis labvēlīgs jau no tā pirmizrādes Parīzes operā 1841. gadā 28. jūnijā. Publika to uzņēma ar lielu sajūsmu un tādas pašas emocijas balets izraisa arī mūsdienās.


19.gadsimta vācu romantiķis, dzejnieks Heinrihs Heine savā darbā “Florences naktis” runā par vilām – slāvu tautu folklorā sastopamajiem jaunu meiteņu - līgavu gariem. Līgavaiņu pamestas, mirušas pirms savām kāzām, viņas izdejo kāzu dejas aizkapa valstībā, ar tādu mežonīgu kaisli, kas nav bijusi iespējama īstajās kāzās. Hercogu Albrehtu sagaida bargs sods, kad vilām pievienojas Žizele - meitene, kuru viņš pametis. Vilas liek neuzticīgajam puisim dejot līdz nāvei, tomēr mīlošā Žizele nolemj Albrehtu glābt.


Šo stāstu franču dzejnieks Teofīls Gotjē pārstrādāja baleta libretā, horeogrāfiju veidoja Žans Koralli un Žils Pero. Balets pamatoti ieguva savu vietu daudzu pasaules teātru “zelta” repertuārā.


Litas Beiris stāstam par Žizeles lomu arī ir sava interesanta vēsture. 1987. gadā, nesniedzot nekādus paskaidrojumus, viņu neiekļauj trupas sastāvā uz kārtējām ārzemju viesizrādēm. Iespējams, ka iepriekšējās turnejās, dejojot “Gulbju ezerā”, balerīna atļāvusies pārāk “plašu lidojumu”, tomēr patiesos iemeslus droši vien nekad neizdosies uzzināt. Paliekot mājās, māksliniece laiku izmantoja radoši, un sadarbībā ar partneri Genādiju Gorbaņovu, viņa sagatavoja jaunu lomu – Žizeli, par kuru vēlāk rakstīs, ka tā ir vislabākā Litas Beiris loma. Kritiķis Ēriks Tivums mākslinieces sniegumu salīdzināja ar franču traģēdijas aktrišu vērienu. Dejotājas spīts, rakstura stiprums un spēja pacelties pāri aizvainojumam sublimējās lielā mākslas darbā. Skatuves partneris “Žizelē”, dejotājs Aivars Leimanis, savās atmiņās piebilst, ka “tas bija duets ar spēcīgu personību”, savukārt Andrejs Rumjancevs uzsvēra, ka, dejojot ar Litu, “lomu sagatavošanas process nesagādāja grūtības”.


Izstādē “Žizelei” veltītie darbi ir gan ar konkrētu šī stāsta tematiku, pat speciāli konkrētajam notikumam radīti, kā Aivja Pīzeļa “Žizele”, gan tādi, kuru vēstījumā jaušams gaismas un tumsas, mīlas un naida pretnostatījums.


Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns


Matériaux attachés


PĒTERIS ČAIKOVSKIS “APBURTĀ PRINCESE”

Vienmēr tik kritisks pret savu mūziku un bieži vien neticot savam talantam, pats Čaikovskis baletu “Apburtā princese” uzskatīja par vienu no saviem labākajiem darbiem. Tas ir otrais no viņa trīs uzrakstītajiem baletiem. Komponists baleta mūziku sacerēja 1889. gadā, bet pirmizrāde notika 1890. gadā Marijas teātrī, Pēterburgā. Horeogrāfa Mariusa Petipā uzvedums izsauca īstu furoru. Kopš tā brīža balets “Apburtā princese” ir piedzīvojis neskaitāmas pirmizrādes visā pasaulē un ir pamatrepertuārā arī Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā. Tas ir viens no klasiskā baleta stūrakmeņiem, izaicinājums ikviena dejotāja profesionalitātei.

Eiropas tautu pasaku savulaik padarīja populāru tādi meistari kā Šarls Pero un brāļi Grimmi. Stāsts ir par princesi Auroru, kurai ļaunā burve uzlikusi lāstu: meitene savā sešpadsmitajā dzimšanas dienā sadurs pirkstu un nomirs. Labajām fejām nav pa spēkam to novērst, tikai pārveidot - Aurora nenomirs, viņa iemigs un gulēs, līdz no miega viņu spēs atmodināt prinča skūpsts.

Auroras loma pie Litas Beiris atnāca 1980. gadā. Šo gadu pamatoti var uzskatīt par robežpunktu viņas dejotājas karjerā. Pēc sasniegumiem konkursos Maskavā un Varnā, Bulgārijā, Beiris nostiprināja savas pozīcijas kā primabelerīna pašmāju teātrī.

Baleta vēsturniece Ija Bite savā recenzijā rakstīja, ka “Ir pienācis Litas Beiris ziedēšanas laiks, pārējo buķetē viņa ir ieraudzīta, pamanīta un valdzina gan kā dejotāja, gan kā apburoša, gudra sieviete”. Savukārt baletmeistars Aivars Leimanis, runājot par šo lomu, uzsver, ka to var paveikt tikai izcila, ar nevainojamu tehniku apveltīta dejotāja. Beiris izdzīvoja Auroras lomu. Aktieriskā meistarība bija harmonijā ar baleta tehniku, tāpēc radās pārliecinošs stāsts un izrāde, kas dejotājas repertuārā bija vairākus gadus. Viens no Beiris partneriem prinča Dezirē lomā bija izcilais dejotājs Viesturs Jansons. Tāpat veiksmīga bija sadarbība ar Andreju Rumjancevu. Pati balerīna, runājot par šo savu lomu, atceras, ka izdejot to ar vairākiem partneriem bija patiess gandarījums.

Gleznas, kas stāsta par “Apburto princesi” ir ar visdažādāko tematiku. Mežs un jūra, meitenes tēls un ziedi, princeses un prinči... Katram no mums ir sava pasaku pasaule un brīži, kad vēlamies nokļūt bērnībā un ticēt kā toreiz, ka visām pasakām būs laimīgas beigas.

Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns


Matériaux attachés


MORISS RAVELS “BOLERO”

Franču komponists Moriss Ravels vienu no saviem slavenākajiem darbiem, skaņdarbu “Bolero” uzrakstīja 1928. gadā. Sākotnēji dejotāja Ida Rubinšteina Ravelam lūdza instumentēt dažus spāņu komponista Īzaka Albenisa skaņdarbus, taču tā, kā tiesības to darīt jau bija ieguvis cits autors, Ravels uzrakstīja jaunu skaņdarbu, kura pamatā ir spāņu deja bolero. Pats komponists par to rakstīja: “Tā ir deja mērenā tempā, nemainīga kā melodiski, tā ritmiski un harmoniski. Vienīgais mainīgais elements ir orķestra crescendo”.


Skaņdarbs, gadu gaitā pieredzējis daudzas un dažādas horeogrāfijas, daudziem bijušās Padomju Savienības iedzīvotājiem visspilgtāk palicis atmiņā ar franču horeogrāfa Morisa Bežāra iestudējumu 1961. gadā, kurā vēlāk, 1978. gadā dejoja Maija Pļisecka.


Latvijas Operas un baleta teātrī astoņdesmitajos gados iestudētajā izrādē darbība norisinās krodziņā, kur galvenās personas ir mīlas trīsstūris – tavernas dejotāja, viņas mīļākais un jauns puisis, ar kuru sievietei izveidojas attiecības. Stāsta dramatiskā kulminācija ir brīdis, kad mīļākais jaunekli nodur.


Litas Beiris atveidotā spāniete publikā izsauca sajūsmu un presē guva atzinīgus vārdus. Šķita, ka dejotājas raksturam spāņu kaislības un temperaments ir kā radīti. Litas izdejotais stāsts bija kā sava veida turpinājums jau iepriekš publikas iepazītajai Karmenai, kuru dejotāja interpretēja kā brīvu, neatkarīgu sievieti. Spāniskais gars, dzīves svinēšanas svētki bija jūtami arī mākslinieces atveidotajā Rozitā no Ludviga Minkusa baleta “Dons Kihots”. Balerīnas emocionālais sniegums kārtējo reizi nojauca tik izplatīto stereotipu par “ziemeļnieku vēsumu”.


Beiris skatuves partneris “Bolero” uzvedumā ilgus gadus bija Andrejs Rumjancevs, par kuru dejotāja teica, ka “viņš šo stāstu spēja piepildīt ar dramatismu un jūtu intensitāti”.


“Bolero” mūziku ilustrējošās gleznas izstādē atspoguļo spāņu karsto sauli, kaislīgo sirdi, nevaldāmo temperamentu un krāšņos tērpus. Staltais, neatkarīgais spāņu dejotājas tēls ar vēdekli rokā, sulīgas krāsas un spožs kolorīts – tas ir veids, kā šo stāstu redz izstādes mākslinieki savās gleznās.


Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns


Matériaux attachés


Izstāde “#4skatuves”

09.07.2020

Jaunā izstāde “#4skatuves” galerijā MuseumLV ir veltījums latviešu izcilās balerīnas Litas Beiris rīkotajam Starptautiskajam Baltijas baleta festivālam un tā 25 gadu jubilejai. Šogad festivālam ar nosaukumu “No klasikas līdz avangardam” bija jānotiek daudzās Latvijas pilsētās no 12. marta līdz aprīļa beigām. Diemžēl globālā karantīna ir veikusi smagas īslaicīgas korekcijas, taču ir pienākusi vasara, valsts kultūras dzīve atjaunojas un GRATA JJ komandas optimisms un mākslas mīlestība kalpo par uzticamu vairogu un atbalstu visparējās izolācijas periodā.

Tātad, galerijas MuseumLV radošā grupa aicina skatītājus aplūkot baleta vēsturi caur latviešu mākslinieku acīm. Izstāde galerijā MuseumLV vēsta par diviem paradoksāliem, savstarpēji saistītiem fenomeniem: no vienas puses - par baletu kā mākslas veidu, kas rada to brīnumaino pasaku, mītu un leģendu pasauli, kura sniedz cilvēcei izpratni par labo un ļauno, tumsu un gaismu, mīlestību un naidu, un no otras puses – par baleta mākslinieku izvēli veltīt visu savu dzīvi šīs pasaules radīšanai caur ārkārtīgi smagu fizisku, dvēselisku un emocionālu darbu. Izstāde “#4Skatuves”, pateicoties telpas scenogrāfijai un izmantojot vizuāli dekoratīvas ekspozīciju sērijas, dod skatītājiem iespēju pilnībā iejusties teātra pasaules aizkulisēs. Galerijas radītajā teātra “parādes zālē” apmeklētāji varēs izbaudīt svinīgo teātra tērpu krāšņumu un “Gulbju ezera” balerīnas tērpa - “pačkas” izsmalcināto skaistumu, savukārt pēc tam – ielūkoties improvizētā mēģinājumu telpā, noskatīties nodarbību videoierakstus un novērtēt to, cik nozīmīga ir stundām ilgā ikdienas vingrinājumu slodze. Būs arī iespēja redzēt režisora Jakova Mirimova 1946. gadā veidoto filmu “Klasiskā baleta metodika”, kas tika veidota kā palīglīdzeklis visiem tā laika padomju baletskolu pasniedzējiem.

Galerijas otrais stāvs veltīts četrām baleta izrādēm, kurās spoži uzstājusies primabalerīna Lita Beiris – tās ir Pētera Čaikovska “Apburtā princesē”, Ādolfa Adāna “Žizele”, kā arī Morisa Ravela “Bolero”. Te toni nosaka glezniecība - Ditas Lūses, Kristīnas Keires, Agnijas Ģērmanes, Ilzes Laizānes, Ievas Carukas, Ilzes Preisas un daudzu citu galerijas autoru darbi, kā arī jaunie mākslinieki, kā Eduards Dubrovskis, Jana Nesteroviča, Aivis Pīzelis, Ivans Mazeins, Anya Vero, Rita Uļjanova, Dace Dēliņa-Lipska, Ieva Baumgarte, kuri savus darbus veltījuši izstādes tēmai.

Izstādes ekspozīcijas kodolu veido slavenu latviešu mākslinieku - Ivara Heinrihsona, Džemmas Skulmes, Anitas Kreituses, Irēnas Lūses, Alekseja Naumova, Lidijas Auzas, Ulda Zemzara, Jura Dimitera, Ievas Muzikantes darbi, kā baleta tērpi un priekšmeti – gan mūslaiku, gan arī vērtīgi vēsturiski eksponāti. Izstādēs veidošanā vadošo lomu ieņem baleta piederumi, aprīkojums un teātra kostīmi no baletdejotājas, kostīmu mākslinieces un biedrības “Baleta klase” vadītājas Ievas Immertreijas personīgās kolekcijas. Ieva Immertreija, kas ieguvusi daudzpusīgu izglītību Latvijā un ārzemēs, izstādes skatītāju priecēšanai devusi unikālus, pēc mākslinieces skicēm darinātus, īpaši baleta vajadzībām radītus tērpus. Par nodrošinātu rekvizitu izsākam pateicību “Ziedu Sēta” kompanijai, ka arī Latvijas Nacionālai Operai un Baletam.

Kultūras centra Grata JJ galerija MuseumLV pateicas visiem māksliniekiem kuri izteica vēlmi piedalīties šajā projektā: Lainei Kainaizei, Lindai Kozulei, Gitai Šmitei, Eduardam Zentsikam, Elizabetei Melbārzdei, Aijai Bāliņai, Zojai Geraskinai, kā arī personīgi Ievai Immertreijai par nodrošinoto aprikojumu, kostīmiem un aktīvo palīdzību izstādes un atklāsanas pasākumu organizēšanai. Galerijas MuseumLV radošā grupa izsaka sirsnīgu pateicību kolekcionāriem, kuri nodrošināja mākslas darbus no savām kolekcijām, starp viņiem Zentas Loginas “Skats uz operu” un Maijas Noras Tabakas “Zviedru parks” no Zuzānu kolekcijas, kā arī gleznas no Pētera un Ilzes Tērmaņu kolekcijas un gleznas, skices un kostīmi no Litas Beiris kolekcijas.

Kultūras centra Grata JJ galerijas MuseumLV radošā grupa:
• Kulturoloģe Darja Samarina – darbs ar autoriem, darba organizācija
• Māksliniece Jūlija Eresko – koncepts, scenogrāfija, darbu atlase
• Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns - darbs ar autoriem, darbu atlase
• Žurnāliste Jevgeņija Šafraneka – video, filmēšana, komunikācija
• Baleta kostīmu māksliniece Ieva Immertreija - baleta piederumi, aprīkojums un teātra kostīmi, dzīvās gleznas



Citi resursi internetā:
Lsm.lv
RU - Reitingi.lv
EN - Reitingi.lv
LV - liveriga.com
RU - liveriga.com
EN - liveriga.com
Arterritory.com
Delfi.lv
LTV - LSM
Titanium.lv
Lsm.lv
Rus.Lsm.lv
L'Officiel Baltics
Rus.Lsm.lv
LDIC / dance.lv
Sputniknews
100 g kultūras
Lsm.lv - Rīta Panorāma
Allevents
LTV7

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010


Matériaux attachés


15.03.2020

Draugi! 
Mēs nepārtraucām savu darbību, bet veselības un drošības apsvērumu dēļ mēs strādāsim online režīmā.
Apmeklējiet mūsu mājaslapu - MuseumLV - tur ir daudz interesantu lietu.
Sekojiet mūsu  Instagram profilam - instagram.com/museumlvgratajj/ - tur ir daudz skaistu lietu.
Apmeklējiet mūsu YouTube kanālu - youtube.com/MuseumLV - trīs nedēļas paies ātri.
Mēs esam ideju pilni un gatavojam jaunu baleta izstādi, nedaudz mainot laiku. Lūdzu, palieciet veseli un optimistiski.
Dalāmies ar jums ar Paolas Volkovas mākslas lekcijām YouTube kanālā un vietnēm ar brīvo pieeju lielākajām galerijām un muzejiem, jo ir labi zināms, ka iepazīšanās ar skaisto stiprina imūnsistēmu.

Līdz tikšanos un paliksim uz sakariem!

Paola Volkova. Desmit mākslas lekcijas
Virtuālas pastaigas galerijās
A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejs
Fra Angelico. Visas mākslinieka gleznas
My Modern Met
TVNET.lv - Paliec mājās! Muzeji, ko var izstaigāt virtuāli
Wiener Staatsoper


Matériaux attachés