Это  мероприятие мы организуем для всех, кто хотел бы посмотреть на мир глазами художника, очутиться на месте мастера живописи, взять в руки кисти и смело нанести краски на холст. У вас есть возможность вечером 30 ноября познакомиться и лично пообщаться с одной из двух художниц текущей выставки «Живые впечатления: две женщины, две реальности» Elena Morozova. Встреча состоит из двух частей: 

первая - бесплатная экскурсия  по выставке, которую проведет сама художница ~ 17:30-18:15 

вторая - мастер-класс по живописи от Елены Морозовой для участников любого уровня подготовки ~ 18:15-21:00 (запись на класс обязательна, все материалы включены в стоимость 25,- €)

Когда:      30 ноября, вторник
Время:     17:30 - 21:00
Где:            галерея MuseumLV культурного центра Grata JJ (Andreja Pumpura iela. 2 )

Возможна запись на обе части, либо отдельно на каждую. 

Количество мест ограничено, поэтому просьба заранее заявить о своем участии. Вы также сможете осмотреть экспозицию второго этажа - персональную выставку Вера Бондарь. Экскурсию и мастер-класс Веры мы проведём в декабре. 
Язык общения: латышский и русский

Выставка Елены Морозовой и Веры Бондарь «Живые впечатления: две женщины, две реальности».


17.11.2023. – 13.01.2024.


Выставка «Живые впечатления: две женщины, две реальности» - это путешествие по творчеству двух живописцев - Веры Бондаре и Елены Морозовой. Художницы приглашают зрителей погрузиться в мир, где свет и тень, реальность и экспрессия, материальное и абстрактное формируют взаимную гармонию.

Вера Бондаре - художница, технике которой присуща тщательная точность изображения и мастерство исполнения. Ее картины - это окна в мир, где неприметные фрагменты нашей жизни наполняются глубоким значением и красотой. Игрой света и тени Вера превращает обычные пейзажи за окном в настоящие картины, побуждая нас оценить значение и красоту повседневного.

Елена Морозова, с другой стороны, предлагает проявить эмоции и сформулировать свои абстрактные концепты, используя выразительные композиции и богатую палитру красок. Ее работы динамичны, они излучают жизнь, привлекают своей энергией и игрой цвета. Елена изучает многообразие окружающего мира через яркие цвета и энергичные композиции, выводя нас за рамки физической реальности.

Выставка «Живые впечатления: две женщины, две реальности» – это путешествие через художественное разнообразие, которое создает гармонию из контрастов и дает возможность посетителям испытать эстетическое наслаждение богатством мира цвета. Каждая картина этой выставки как история, интерпретирующая реальность, формирует общую гармонию экспозиции. Все работы предлагаются к приобретению.

Пресса:

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/jelenas-morozovas-un-veras-bondares-izstade-_dzivie-iespaidi-divas-sievietes-divas-realitates_-14308275

https://www.liveriga.com/lv/11860-jelenas-morozovas-un-veras-bondares-izstade-dzi-vie-iespaidi-divas-sievietes-divas-pasaules-1

https://nra.lv/dzivesstils/kultura/435558-kulturas-pasakumi-lidz-17-novembrim-apmeklejami-bez-maksas.htm?p=8

https://spletnik.lv/ru/latviesu-kultura-2/1189-dzivie-iespaidi-divas-sievietes-divas-realitates.html

Radošā darbnīca “UZZĪMĒ SEVI”.
24. oktobrī 
galerijā MuseumLV - Andreja Pumpura iela 2
18:00-20:30 

Mākslas galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ sadarbībā ar mākslas studiju “IZO ART”  24.oktobrī 18:00  aicina Jūs piedalīties radošā darbnīcā “Uzzīmē sevi”. Izstādes “Cita pasaule” mākslinieces un “IZO ART” mākslas studijas skolotājas Annas Afanasjevas vadībā. Jūs uz krāsaina papīra ar zīmuli uzzīmēsiet savu portretu. Esat drosmīgi, piesakieties meistarklasei, ja pat Jums nav iepriekšējas pieredzes zīmēšanā!

Reģistrācija  ir obligāta.
Vietu skaits ierobežots.
Materiāli tiks izsniegti. 
Līdzi jābūt uzlādētam telefonam. 

Pieteikties dalībai meistarklasēs var, rakstot uz info@museumlv.com vai zvanot pa tālr. 254 09 000

Paralēli varēsiet apskatīt izstādi galerijas 2 stāvos!

Grupas izstāde. “Cita pasaule”
15.09. – 28.10. 2023.

No 15. septembra galerijā MuseumLV apskatāma četru gleznotāju kopizstāde „Cita pasaule”. Izstādes dalībnieku - Annas Afanasjevas (1981), Magones Boleiko (1985),Mārītes Guščikas(1980) un Ronalda Rusmaņa (1981) mākslinieciskais rokraksts ir radikāli atšķirīgs, kas paskaidro izvēlēto izstādes tēmu un nosaukumu - par mūsdienu pasaules dažādību kā neapstrīdamu dominatni globālajā kontekstā. Tēma ir viena no aktualitātēm pasaules sociālajos procesos, kur atškirīgais ir likumsakarīgs pasaules eksistences modelis.
Mākslinieki pārstāv 40- gadnieku paaudzi ( izglītību ieguvuši Latvijas Mākslas akadēmijā), kas profesionālajā mākslas laukā ir apliecinājusi sevi un ieguvuši atpazīstamību. Piedalījušies daudzās grupu izstādēs un sarīkojuši personālizstādes. Autoriem ir izkristalizējušies mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni un izveidojies tēmu loks, ar kura palīdzību mākslinieki runā par sev svarīgo. Izstādes saturisko konceptu veido vienlaicīgā pasaules dažādība un tās koeksistence. Šī tema neizbēgami provocē jautājumu par indivīda personiskās un sabiedriskās telpas līdzāspastāvēšanu – kā tās sadzīvo viena ar otru un vai indivīds jūtas laimīgs šajā neizbēgamajā koptelpā? Cilvēku savstarpējās attiecības un savas identitātes meklējumi nav atdalāmi no pasaules globālās struktūras attīstības modeļiem, kas nemitīgi mainās un modificējas. Tāpēc personības individualitāte ir svarīgākais faktors šajā tik mainīgajā pasaules modelī, par ko vēsta četru mākslinieku - Annas Afanasjevas, Magones Boleiko, Mārītes Guščikas un Ronalda Rusmaņa kopizstāde „Cita pasaule” ar tik dažādiem mākslinieciskās izteiksmes paņēmieniem.
Izstādē eksponēto gleznu stilistikai ir liela amplitūda – no individuāla modernisma versijām, fotoreālisma variācijām līdz liriskai abstrakcjai. Izstādītajos darbos var izsekot autoru šī brīža mākslinieciskajām interesēm un tēmu lokam, kas sakņojas profesionālā pieredzē un subjektīvā dzīves telpā sevī.
Izstādē iekļauti autoru jaunākie darbi, daudzi no kuriem ir izstādīti pirmo reizi.
Izstādes kuratore – mākslas zinātniece, Diāna Barčevska.

LMA prof. D. Hanova recenzija. Tulkojusi Lolita Tomsone.

Tam vajadzētu kaut ko nozīmēt?

Četras versijas par tukšuma dziļumu vai “Cita pasaule" nav iespējama.

    Daži cilvēki apmeklē laikmetīgās mākslas izstādes un pat runā par to. Dažreiz apmeklētāji mēģina sarunāties par laikmetīgo mākslu, kad jau pametuši autoru un kuratoru radīto telpu, kas “atvērta” skatītājam un tiek piedāvāta tās super final versijā.  Sekojot prezentāciju un mediju notikumu rituāliem, izstādes veidotāji tomēr ievēro noteiktu procesa noslēdzošo trajektoriju – darbu nosaukumi un tehniskā informācija, biogrāfijas un reizēm autoru mutiskie izteikumi apmeklētājiem piedāvā tieši šādu, nevis citu mākslas darbu, lai cik plaši atvērta un postkonceptuāla neskaitītos laikmetīgā māksla. Līdzīgi darba strukturālajā noformējumā ir klātesošas uzspiestās detaļas – lai gan laikmetīgā māksla ir pēc iespējas demokrātiska un var aizņemt gandrīz jebkuru telpu,

pārvēršot to par mākslas vidi, kura satur aktuālas nozīmes un jēgas, izaicinājumus un konfliktus, tomēr nevajadzētu pāragri sērot par galīgi bezcerīgo situāciju, kurā pilnīgi tiek atcelts mākslas nesējs, tās medijs. Bezgalīgi ilgstošā, cikliskā un nokausētajai šodienas māksla joprojām pieprasa taustāmību, jo intensīvās un globālas mākslas plūsmas otrā krastā nīkst tie, kas veido šīs plūsmas sociālo un kultūras ietvaru – skatītāji kā sociāli dzīvnieki, ja vien mēs aizņemamies šo neglaimojošo Aristoteļa terminu.

    Daudzslāņainajos grupu, vēstures, identitāšu un atmiņu konfliktos, seksuālo fantāziju ķermeniskumā, kas rodas hierarhiskā, akustiski agresīvā urbānajā telpā, notiek laikmetīgā māksla. Rodas un sabirzt naratīvi, projekti un vīzijas, no avangarda aizmirstības pieceļas veci/jauni jautājumi par mākslas procesa uztveres veidiem. Šis process, neraugoties uz tā sarežģītību un zināmu autorības aristokrātiju, ir dziļi iestrādāts metropoles sociālajā audumā, tādas megapoles, kas ik dienas  reproducē “es” transformāciju miljoniem versiju veidā kolektīvas piederības un marginalizācijas, dendisma un konformisma scenārijos. Digitālās tehnoloģijas, kas ir izraisījušas fiziskās un laika telpas sašaurinājumu, ar pilsētnieku ir izspēlējušas nežēlīgu, bet ļoti asprātīgu joku, aizstājot, pārnesot un iekarojot emocijas un ķermeni, vēlmes un politisko līdzdalību telpā, kurā pastāv uzreiz aizvietojamas "es" versijas. Tikai robežas tagad ir aplikācijās un tās atkarīgas no abonēšanas maksas budžeta, pakalpojumu paketes dziļuma un litija kvalitātes, pateicoties kuram vārds "metāls" joprojām palicis vārdu krājumā cīņā par globālo izejvielu tirgu. Cilvēka pieredzes un pārdomu savstarpējā aizstājamība ir novedusi izmisuma pārņemto Borisu Groisu pie domas, ka neviens vairs nav pats sev režisors, bet gan mākslas darbs ar spilgti izteiktām digitālā Narcisa īpatnībām. Režisori jau sen vairs nav manāmi globālo korporāciju tīklā, bet aktieri joprojām tiek fiksēti uz audekliem.

    Šādos tradicionālajos medijos skatītājiem parādās četru Latvijas autoru darbi, kuri izlēma pastāvīgi mainīgajā posthumānisma ziņu plūsmā, pa vidu jauniem asa sižeta filmu treileriem par episku naidu, jaunām diētām un prostatīta tabletēm, pastāstīt par "Citu pasauli" (Cita pasaule, 15.09-28.10.).

    Tā sanāca, ka es apskatīju šo izstādi, bet netrāpīju uz tās atklāšanu, procesā, kad ir grūti iedziļināties sevī, tas ir, darbā, jo laikmetīgā māksla ir skatītāju līdzdalības un attiecību formu kopums, kā to 1990.gadu sākumā atzīmēja Nikolā Burrio. Ja cilvēku attiecības bezgalīgi dažādās variācijās var radīt un atveidot mākslas procesus un darbus, it kā tie būtu mūsu ikdienas un mainīgās, plastiskās pieredzes nospiedumi, tad izrādās, ka šī recenzija ir bezjēdzīga jau no pirmā burta - jo mans teksts nenes sevī nekādu normatīvismu, bet kļūst par intīmu stāstījumu ar brīvi plīvojošām lāpstiņām, nogriežot un aizmirstot to, kas neiekļaujas vai neiederas manā interpretācijas ietvarā.

    Ja cilvēku attiecības var radīt un pārradīt bezgalīgās māksliniecisko procesu un darbu variācijās tā,  it kā pēdējie būtu mūsu sadzīves un plūstošās, plastiskās pieredzes nospiedumi, tad izrādās, ka šī recenzija ir bezjēdzīga, sākot no pirmā burta, jo mans teksts nesatur nekādu normativitāti, bet pārtop intīmā stāstā ar brīvi peldošiem asmeņiem, kas nocērt un aizmirst kaut ko tādu, kas neiederējās vai neiekļāvās manas interpretācijas rāmī. Un, ja tā, tad kā es varu nodot lasītājam to tukšuma dziļuma pakāpi, kas mani aptver ielasoties Ronalda Rusmaņa darbos? Naksnīgā iestādījuma tumšais fons negail vangogiski trauksmainā nemierā, ko rada atkailinātie nervi, saduroties ar krāsām un griestu lampu. Tumsa šeit ir mājīga un intīma tieši tāpēc, ka publiskais kā normatīvs ir izgaisis un izdzēsts ar ļoti kvalitatīvu mūsdienu pilsētas lietotnes programmu: kā un kur ātrāk, lētāk vai stilīgāk pavadīt vakaru un piektdienas naktis laiku jums pastāstīs pilsētas publiskais un tāpēc bieži vien slēptais jutekliskums: kā sava veida piepīpētu un reibinošu triptihu (kur skaitlis trīs var būt pieļaujama kļūda) es lasu viņa "Ballīti kopā", divus audeklus "Pie galda ar taureni", kas noslēdzas ar darbu "Kad sirds uzzied jeb mīlestība caur pudeli /Vakara dzēriens / Cita pasaule" (klaviatūra neatlaidīgi uzstāj, ka mīlestība jāpārvērš no jūtām uz nezināmas sievietes vārdu. Es nolēmu nepretoties – tirgus nokāvis alegorijas, palikuši tikai cilvēki).

    Šis audekls, batāliju gleznas ar barokālu nosaukumu lielizmērā,  manī tiek pārradīta kā mūsdienu metropoles īssavienojumu kvintesence – kā bāra eposs, jutekliska ķermeņu un seksuālo vēlmju ceļu filma un robežu pārkāpšana, kas ir izdzēstas un atstājušas vien aizlieguma dzeloņstieples rūsas pēdas. Tikai milzīga mūsdienīga izstāžu zāle pilsētā varētu uzņemt visus šos jauniešus ar viņu jutekliskuma 5 grādiem un uz augšu, ar šņabja un asaru, STS un vielu koteiļiem, dziesmu un multfilmu varoņu citātiem, kuri arī ir visai reibinoši.

    Digitālie bērniņi ir vientuļi,  pusnaktī viņi nonāk piepīpētos bāros un ik reizi jaunā grupā, un tikai alkohols – mūžīgais apvārdotājs un viltnieks, spēj palīdzēt pārdzīvot šo nakti, jo no rīta tiem atkal nāksies atgriezties neoliberālā tirgus un parādu straumē. Dieva un valsts pamesti, Rusmaņa varoņi neko daudz neprasa un nemeklē – pietiek ar īsu, standartizētu klišeju no pornoindustrijas, lai izrādītu dzīvības pazīmes. Tukšuma stāvoklī pat Lieldienu zaķis ar maniakālu slepkavas smaidu var dzīties pakaļ lācim ar mīlīgu puncīti, tādam kā chubby no pilsētas pornodzīvnieku seksuālajām fantāzijām, zaķis var pat rupji lamāties, it kā Linora Goraļika mums uz visiem laikiem būtu sabojājusi zaķīti, cūku un dārzeņus žurnālu vāku glamūrīgajā neprātā.

    No globālajiem lidmašīnu pārceļojumiem vēlās naktīs un to zaudējuma kovida blokādes aizliegumu laikā (darbs “Kovids”), no tumšā uz melno, ar stāstu par nepārvaramu vientulību, skatītājs tiek pārnests uz citu telpu. Pēc alternatīvo dzertuvju dzīlēm mēs samiedzam acis spilgtajā un nedaudz indīgajā Magones Boleiko post-dabiskās idilles gaismā, viņa savus darbus rada uz CO2 smacējošās planētas fona. “Biotop I – IV” nav zemnieciska idille, bet gan dabas sacelšanās un katastrofa, gadalaiku sajaukums un Zemes pašsaglabāšanās seno likumu pārkāpums. Sausokņi un kritalas, ledus kā slimās planētas krevele. No izkaltušajiem augiem zem zāles griestiem reibst galva, taču šī nav goda istaba vai zāļu skapītis. Tā ir inde, sveša un neapzināta biosfēru iznīcināšana pasaule.

    Uz šādas visa dzīvā iznīcināšanas uvertīras fona Annas Afanasjevas sieviešu un bērnu portretu cikls šķiet hipnotizējošs ar savu neo-post (ieraksti vēl kaut ko, skatītāj-autor!) hiperreālismu, kas atgādina primitīvistus. Jūra ("Vasara", "Vēstule draugam", "Glāsti mani") un brīvdienas, vecas piezīmju grāmatiņas, nevainīgi agrīna un pavisam tīra jutekliskuma signāli, drauga meklējumi un ķermeniskais siltums - šīs tēmas ir vēl viena bāra letes un tualetes vēmekļu smārda šķautne. Vēl viens vientulības, aukstuma un aizmirstības stāvs, lai gan blakus atrodas daži briti, svarīgi un gudri kaķi. Mēs esam viena otra ātrās patērēšanas sabiedrība, atkarīga no grinder-tinder galerijas bilžu ritināšanas, un mums pietiek spēka selfijiem ar kaķīšiem, kuriem, kā zināms no Annas darbiem, labs vārds tīkams, pat ja to saimnieki ir kurli vai līdz nepazīšanai izšķīst platīnblondas pilsētnieces tēlā? Varbūt Platīna blondīne - Mārītes Guščikas darbu cikla nosaukums, nozīmē pavisam ko citu, nevis tukšumu un stereotipus tiem, kas hroniski noguruši no informācijas plūsmas, kurā nav satura, bet tas aprij dažus mūsu klātbūtnes mirkļus, brīvus no jēgas un nozīmīguma, bet ietītus sociālo tīklu troksnī. Katrs autors un autore uzrakstīja, kā viņi redz savus darbus, un nedaudz vecmodīgi piekāra biļetenus ar neaprakstāmo pie ieejas zālē.

    Lasiet, skatieties un rakstiet turpinājumu. Neaizmirstiet, nekrītiet izmisumā par burtu tukšumu, jo tagad jūs esat savu četru mākslinieku darbu autors. Digitālā narcisma tradīcijās jūs, tas esat jūs, kas radījāt "Citu pasauli" - atliek tikai apskatīt darbus.

   

 Raksti presē:

diena

reitingi
liveriga
lsm
sejas.tvnet.lv
arterritory
LTV

Друзья, в преддверии XXVII Вселатвийского Праздника песни и XVII Праздника танца приглашаем вас на встречу, которая состоится 28 июня в 19:30 в галерее MuseumLV культурного центра GRATA JJ.

Вечная новь: нация в европейской культуре 19 века. Взгляд в будущее?

В лекции профессора Академии художеств Латвии, Дениса Ханова, будет предложен анализ понятия нации, ее истории и широкая панорама версий на тему - каково будущее нации в глобальном мире?
Параллельно мы совершим путешествие в историю 19 столетия Латвии, в период создания первого праздника Песни 1873 в Риге, познакомимся с судьбами лидеров национального движения и узнаем, как русские интеллектуалы 19 столетия, рижане, наблюдали за приготовлениями к празднику и что думали о латышском национальном движении.




Можем ли мы представить себе на мгновение, что в мире нет наций, что само понятие перестало существовать? Кажется, что нация была и будет вечно. Однако еще чуть менее 250 лет тому назад нация была чем-то новым, даже революционным. Нацию и ее приверженцев преследовали в 19 столетии и сегодняшний мир с трудом может уследить за тем как быстро и как по-разному развиваются нации, кто к ним принадлежит и как это меняет само понятие. Вопросов множество, однако столь же различны и многообразны ответы, версии и варианты существования современной нации. Нация - понятие сравнительно новое, но “вечность” нации у многих ее авторов не вызывает сомнений. Как возможно такое единение новизны и старины?



Лекция предназначена для широкого круга слушателей без предварительных знаний и будет проходить на русском языке.

Вход на лекцию свободный, обязательна предварительная регистрация до 27 июня по телефону галереи или маилом.

















Draugi, sakarā ar XXVII Vislatvijas Dziesmu svētkiem un XVII Deju svētkiem aicinām uz tikšanos, kas notiks 10.jūlijā plkst.18:00 kultūras centra GRATA JJ galerijā MuseumLV.

Mūžīgi jauna: nācijas tēli un simboli Eiropas kultūrtelpā 19.gs. Skats nākotnē?

Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Denisa Hanova lekcija piedāvās nācijas jēdzienu, tās vēstures analīzi un plašu iztirzājumu par tēmu - kāda ir nācijas nākotne globālā pasaulē?
Paralēli dosimies ceļojumā Latvijas 19.gadsimta vēsturē, pirmo Dziesmu svētku (1873.g) tapšanas laikā Rīgā, iepazīsimies ar nacionālās kustības līderu likteņiem un uzzināsim, kā 19.gs krievu intelektuāļi, rīdzinieki vēroja gatavošanos svētkiem un kādas bija viņu domas par latviešu nacionālo kustību.

Vai mēs uz mirkli varam iedomāties, ka pasaulē nav nāciju, ka pats jēdziens ir beidzis pastāvēt? Šķiet, nācija ir bijusi un būs mūžīgi. Tomēr pirms nedaudz mazāk, nekā 250 gadiem "nācija" bija kaut kas jauns, pat revolucionārs. Nācija un tās piekritēji tika vajāti 19. gadsimtā, un mūsdienu pasaule diez vai var izsekot, cik ātri un atšķirīgi attīstās nācijas - kas tām pieder un kā tas maina pašu koncepciju. Jautājumu ir daudz, taču tikpat dažādas ir atbildes, versijas un iespējas mūsdienu nācijas pastāvēšanai. "Nācija" ir salīdzinoši jauns jēdziens, taču daudziem tās autoriem nav šaubu par nācijas “mūžību”. Kā ir iespējama šāda novitātes un senatnes vienotība?

Lekcija paredzēta plašam klausītāju lokam bez priekšzināšanām un notiks latviešu valodā.

Ieeja lekcijā bez maksas, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās līdz 9. jūlijam, zvanot uz galeriju vai rakstot e-pastā.


Foto: Arta Ozola- Jaunarāja "Kāzas Nīcā" (1996)

Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas

Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ 

10.06. – 29.07.2023.

         Mākslas galerijas MuseumLV un Kultūras centra Grata JJ telpās līdz 29. jūlijam iekārtota vērienīga mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas personālizstāde “Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas”, kurā pirmo reizi tik izvērstā ekspozīcijā  parādīta autores sadarbība ar Latvijas Pastu. Māksliniece turpat trīsdesmit gadu laikā darinājusi ap 100 pastmarku ar ļoti daudzveidīgu tematiku. 

         Izstāde iekārtota atbilstoši tēmām, pie kurām māksliniece strādājusi īpaši nozīmīgi. Skatītājiem iespēja aplūkot Dziesmu svētku 150. gadskārtai veltītās jaunās pastmarkas oriģinālus kopā ar izcilās porcelāna mākslinieces Zinas Ulstes figurālo kompozīciju “Dejotāju pāris” (1954). Tā klātbūtnei izstādē ir dziļi simboliska jēga parādot ne tikai mūsu tautas tradīciju noturību, bet arī personiskā aspektā – tas ir cieņas apliecinājums autores mātei un tēmai, ar kuru Arta Ozola-Jaunarāja uzsāka sadarbību ar Latvijas Pastu. 1993. gadā māksliniece uzvarēja skiču konkursā ar piedāvājumu radīt pastmarkas ar tautastērpiem. Šajā laikā radītas atsevišķas pastmarkas un sērijas “Tautastērpi”, “Ziemassvētki”, ”Līgosvētki”, “Lieldienas”, “Cimdi”, “Etnogrāfiskās rotas” – daļa šo pastmarku skices un oriģinālzīmējumu tāpat ir atlasīti izstādei un parādīti kopā ar tajās attēlotajiem priekšmetiem. Artai Ozolai-Jaunarājai daudzu gadu garumā izveidojusies sekmīga sadarbība ar Tautas tērpu centru “Senā Klēts“. Viņa ir iekārtojusi grāmatu “Latviešu cimdi”, kas jau izdota septiņās valodās. Tālab arī  Tautas tērpu centrs ar lielu atsaucību piedāvāja eksponēt dažādu Latvijas novadu cimdus, Nīcas novada tautas tērpus un rotas no savas kolekcijas. Atsevišķā telpā izvietotas pastmarkas  no sērijas “Latvijas Nacionālie bruņotie spēki”, “Saeima” un sociālām tēmām, ko zīmīgi raksturo instalācija – mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi pērn radītais Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas noformējuma mets. Ekspozīcijas turpinājumā otrajā stāvā skatītāji vispirms var aplūkot pastmarkas no sērijas “Izcilas Latvijas zinātnes un kultūras personības”. Atsevišķā telpā kopā ar karti ar bākām un fotogrāfijām izvietotas pastmarkas no mākslinieces pašas 2004. gadā iniciētās sērijas “Latvijas bākas” – uz dažām no tām arī ir redzami eksponāti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Nākamā telpa aplūkojama pastmarku sērija “Latvijas muzeji”. Medicīnas un Porcelāna muzeja pastmarkās attēlotie priekšmeti rosināja ekspozīcijā iekļaut mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi radīto grafikas ciklu pēc F. Garsika Lorkas dzejas motīviem “Kasida par tumšām dūjām” un porcelāna atlējumu formas no Rīgas porcelāna muzeja krājuma. Līdzās Latvijas Pasta bērnu literatūrai un lellēm veltītām pastmarkām sērijā “Europa” parādīta pavisam neliela daļa no Artas Ozolas-Jaunarājas bērnu grāmatu ilustrācijām – tā ir kolāžu sērija viņas pašas sarakstītai un ilustrētai grāmatai “Kurmītis un sudraba kurpes” (Zvaigzne ABC, 2020), kā arī Latvijas Pasts izdotai, speciāli pasta tematikai veltītai Rutas Svažas bērnu grāmatai “Brīnumu diena” (2022). Vēl viens izstādi vienojošs spilgts un tikpat raksturīgs pasta simbols – šajā grāmatā attēlotie baloži – instalācijas ar tiem redzamas abos galerijas stāvos. 

           Mākslinieces pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus – miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tālab Artu Ozolu-Jaunarāju pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas kā valsts vizuālā tēla veidotājām. 

         Izstādes atklāšanā 9. jūnijā notika mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas darinātās Dziesmu svētku 150. jubilejai veltītās pastmarkas prezentācijas pasākums, kurā piedalījās LR Kultūras ministrs Nauris Puntulis un Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

Izstādes kuratore Irēna Bužinska, scenogrāfija - Jūlija Eresko, Irēna Bužinska.

Par mākslinieci Artu Ozolu-Jaunarāju.

              Arta Ozola-Jaunarāja dzimusi 1963. gada 10. janvārī Jelgavā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju grafikas specialitātē (1988), ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu (2003).

            Darbības jomas – stājgrafika (oforta, aukstā adatas, augstspiedes u.c. tehnikas), grāmatu ilustratore (sadarbība ar Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa ABC, Zvaigzne ABC, Nordic, Vaga u.c); reklāmas un grafiskais dizains, iepakojuma un monētu dizains. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1993. gada. Sarīkojusi personālizstādes Rīgā, (stājgrafikas; 1994), galerijā “Senā klēts” (tautas tērpiem veltīto pastmarku sērija, 1997), Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (kopā ar V. Dzērvi gleznu cikls “Doriana ceļojumi”, 2021), “Apokalipse. Jātnieks Nr.4”, Rīgas Centrālās bibliotēkas Izstāžu zāle (ar pseidonīmu Marija Antuanete, kopā ar V. Dzērvi gleznas, objekti, instalācijas, video, 2022). Grāmatu konkursa Zelta ābele, kā arī starptautiskā Baltijas valstu grāmatu konkursa žūrijas locekle (2014, 2020). Guvusi starptautisku atzinību kā grāmatu ilustratore, tai skaitā 1. godalga 21. starprepubliku grāmatu dizaina un ilustrāciju konkursā (1988), diploms 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1990); diploms grāmatu mākslas triennālē Viļņa-90; diploms un prēmija Baltijas valstu grafikas triennālē Zviedrijā (1993); vairākkārtēja konkursa Gada skaistākā grāmata (2001–2005) balvas ieguvēja; galvenā balva grāmatu mākslas konkursā Zelta ābele (2008), diploms Rīgas bilžu grāmatu kvadriennālē (2014). Latvijas bankas kolekciju monētu sērijā tapis dizains monētām “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Rainis” un “Rainis un Aspazija”, kas ieguva godalgu starptautiskajā monētu konkursā “Coin Constellation 2016”. Latvijas Pastam darinājusi ap 100 pastmarku un mākslinieces sadarbība ar Latvijas Pastu turpinās. Mākslinieces pastmarkas vairākkārt ieguvušas Gada skaistākās pastmarkas vērtējumu (2011, 2013, 2019). 

Raksti presē:

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/05.06.2023-dziesmu-svetku-150-gadskartai-velta-jaunas-pastmarkas-dziesma-un-deja.a511453/

https://epadomi.com/kulturasvestis/izstade/19052023-aicina_apmeklet_izstadi_pastmarka_latvija

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/maksliniece-arta-ozola-jaunaraja-radijusi-ap-100-pastmarku-diza...


https://nra.lv/dzivesstils/kultura/418584-maksliniece-arta-ozola-jaunaraja-katra-pastmarka-ir-stasts...

https://www.la.lv/pasta-baloza-aplidotie-makslas-darbi

https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/foto-atklata-makslinieces-artas-ozolas-jaunarajas-veidoto-past...


https://www.delfi.lv/kultura/50055687/dziesmu-un-deju-svetki/55636310/prezentes-dziesmu-svetku-150-g...

Режим работы галереи на Пасху ☀???? Четверг: 11:00 - 19:00 пятница: Выходной Суббота: 11:00 - 17:00 Воскресенье:Выходной Понедельник: Выходной Счастливых праздников!

Гирт Бороновскис
«Широкоэкранный пейзаж». Пастели

Юбилейная выставка в галерее MuseumLV,
06.04.2023. – 27.05. 2023.

Гирт родился и вырос в Риге. В положенное время он пошел в 24-ю среднюю школу, на перекрестке улиц Таллинас и Кр. Барона. Ему повезло с учителем рисования, руководившим соответствующим кружком. Молодой в ту пору художник Вилис Визулис заметил особое дарование Гирта в области изобразительного искусства, талантливый ученик представлял школу на олимпиадах по рисованию, и в конце концов педагог убедил его родителей, что мальчику надо продолжить учебу в художественной школе имени Яниса Розенталя.
Хоть и с небольшой задержкой, но поступить удалось сразу – он остался первым «за чертой», но все-таки был принят. Художник с душевным теплом вспоминает своего классного руководителя, живописца Уно Данилевскиса, трогательно заботившегося о своих воспитанниках, их росте и развитии. Преподавательница Лига Бокалдере, в свою очередь, пробудила в мальчике интерес к графическим техникам, наряду со специальными учебными дисциплинами она вела кружок графики. Живопись Гирту давалась не так бойко, как одноклассникам, поэтому у него возникло особое чувство к преподавателю этого предмета Иманту Мелдерсу, помогавшему не терять интерес и совершенствовать мастерство.
Школу Розенталя юный художник окончил дипломной работой, выполненной в технике линогравюры, на тему «Труд на заводе».
Затем Академия художеств, учеба на отделении графики, руководимом Александром Станкевичем. Наряду с рисованием и графикой Гирт пишет акварелью и гуашью. После 4-го курса студент усиленно обращается к книжной графике, и его главным учителем, а также куратором дипломной работы становится классик латышской станковой графики Петерис Упитис. Гирт – один из последних учеников мастера. Дипломной работой становятся иллюстрации к роману Андрея Упита «На грани веков». Примечательно, что уже в это время ему хватает самостоятельности мышления и художественной зрелости, чтобы отказаться от печатной графики и выполнить иллюстрации как рисунок тушью и пером и смешанной технике.
Как ни парадоксально, но мощным импульсом в художественном развитии для Гирта становится брак. Его супруга Иева Калниня родилась в семье известных латышских художников Риты Валнере и Эдуарда Калниньша. Именно Валнере советует молодому автору попробовать себя в пастельной живописи, и как раз пастель со временем стабильно становится для Бороновскиса главной техникой, тонким отражением личных переживаний и настроений природы.
В свою очередь, опыт и обширная техническая база Эдуарда Калниньша побуждает художника всерьез заняться фотографией. Он не только много снимает, но и сам проявляет пленки и цветные диапозитивы, печатает черно-белые фотографии в домашней лаборатории.
Еще обучаясь в Академии художеств, Гирт начинает работать в Музее истории Латвии (теперь Национальный музей истории Латвии). И параллельно с другими занятиями продолжает это делать все эти годы, по сей день. Судьба сложилась так, что работа музейного художника стала главным делом его жизни. В этой сфере он достиг многого. Как автор множества значимых выставочных проектов, в том числе и в музеях с мировым именем, Гирт Бороновскис хорошо известен и уважаем не только в Латвии.

В детские годы художника кино было одним из популярнейших развлечений, и кинотеатров в Риге было много. Среди них особо выделялся «Палладиум» со своим широким экраном. Изображение на экране было широким настолько, что для полного охвата картины приходилось вертеть головой, особенно, если не повезло и приходилось сидеть в первых рядах.
Так и с природой, когда человека охватывает мощь окружающего со всех сторон пейзажа. Технологии развиваются, предлагая панорамные и широкоугольные возможности фотофиксации. Но как воплотить это чувство безграничного ландшафта в произведении? Обычно художников это волнует мало – сколько поместится, столько и изобразят. Гирт же относится к тем редким пейзажистам, кто ищет особые форматы и стремится вместить это волшебное ощущение бесконечности ландшафта, этот особый настрой в свои работы полностью. Так, чтобы у зрителя захватывало дух.
Главная тема автора – отражение настроений природы и вызванных ими рефлексий в человеческой душе.
Гирт ищет их во временах года, освещении, природных фактурах. Он пишет туман, дымку, воду, закат, луг – просто спокойное настроение. Художник не пишет море с его непрестанным движением, не пишет камни – ведь в природе они тверды, а на картинах не всегда. Луну Гирт тоже не пишет. Это «не пишет» объясняется не внутренним запретом, а самокритикой – смогу ли я, получится ли у меня достаточно убедительно? Художник творит свои работы, думая о зрителе; его мотивирует и собственный рост, и оценка со стороны.
Выставка «Широкоэкранный пейзаж» в своем роде уникальна, так как это одна из редких персональных выставок Гирта Бороновскиса, полностью подтверждающая мастерство зрелого художника.

Ивета Лауре, художница, Mag. art

Рига, апрель 2023 года

Перевод Александры Заматаевой

Гирт Бороновскис “Жёлтый луг”, пастель, 100 x 55 cm, 2022.

CV


https://www.liveriga.com/en/visit/events/exhibitions/girts-boronovskis-solo-show-flatscreen-landscape

https://spletnik.lv/ru/latviesu-kultura/1123-girts-boronovskis-platekrana-ainava-pasteli.html

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/girta-boronovska-izstade-_platekrana-ainava_-14296587

https://pilsetas.lv/pasakumi/girta-boronovska-izstade-platekrana-ainava